Rokasgrāmata par Eiropas tiesībām saistībā ar tiesu iestāžu pieejamību
2gXy6CQ
2gXy6CQ
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Taisnīga un atklāta lietas izskatīšana neatk<strong>ar</strong>īgā un objektīvā tiesā un citās iestādēs<br />
Piemērs. Lietā Sudapret Čehijas Republiku 156 pieteikuma iesniedzējs bija<br />
akciju sabiedrības (C.) mazākuma akcionārs. Uzņēmuma kopsapulce<br />
2003. gada novembrī <strong>ar</strong> vairākuma balsojumu pieņēma lēmumu <strong>p<strong>ar</strong></strong><br />
C. slēgšanu bez likvidēšanas un <strong>p<strong>ar</strong></strong> to, ka galvenais akcionārs (E.) pārņem<br />
aktīvus. Mazākuma akcionāru, tost<strong>ar</strong>p, pieteikuma iesniedzēja, turēto<br />
akciju izpirkšanas vērtību noteica līgums. Līgumā ietvertā šķīrējklauzula<br />
<strong>p<strong>ar</strong></strong>edzēja, ka jebkāda izpirkuma vērtības pārskatīšana ir īstenojama šķīrējtiesā,<br />
nevis <strong>p<strong>ar</strong></strong>astas tiesas procesā. Vienošanos <strong>p<strong>ar</strong></strong> strīda risināšanu šķīrējtiesā<br />
noslēdza C. un E. Pieteikuma iesniedzējs ierosināja vairākus tiesas<br />
procesus valsts līmenī, cenšoties panākt izpirkuma vērtības pārskatīšanu<br />
un atcelšanu, taču tie bija nesekmīgi.<br />
ECT uzskatīja, ka strīdu izšķiršanas kārtība nebija pietiekami viennozīmīga,<br />
lai to v<strong>ar</strong>ētu uzskatīt <strong>p<strong>ar</strong></strong> atteikšanos no <strong>tiesībām</strong> uz lietas izskatīšanu<br />
tiesā, un ka, ja pusēm bija jāizmanto šķīrējtiesa, tai vajadzētu atbilst<br />
6. panta prasībām. Tiesa konstatēja 6. panta 1. punkta pārkāpumu, jo šķīrējtiesas<br />
process neatbilda divām pamatprasībām: i) šķīrējklauzula piešķīra<br />
lēmumu pieņemšanas pilnv<strong>ar</strong>as šķīrējtiesnešiem, kas ietilpa sabiedrības<br />
<strong>ar</strong> ierobežotu atbildību s<strong>ar</strong>akstā, bet nebija <strong>ar</strong> likumu izveidota šķīrējtiesas<br />
iestāde, un ii) šķīrējtiesas process nepieļāva atklātu izskatīšanu, savukārt<br />
pieteikuma iesniedzējs nekādā veidā nebija atteicies no šīm <strong>tiesībām</strong>.<br />
Saskaņā <strong>ar</strong> ES <strong>tiesībām</strong> mediācija tiek raksturota kā strukturēts process, kurā<br />
strīdā iesaistītās puses <strong>ar</strong> mediatora palīdzību brīvprātīgi cenšas panākt izlīgumu<br />
157 . ES ir pieņēmusi vairākus tiesību instrumentus, lai veicinātu SAI izmantošanu.<br />
Piemēram, ES Mediācijas direktīva atbalsta mediācijas izmantošanu<br />
pārrobežu strīdos noteiktos civiltiesiskos un komerciālos jautājumos 158 . Direktīva<br />
nav piemērojama ieņēmumu, muitas un administratīvos jautājumos vai<br />
strīdos, kas ietver valsts atbildību. Tā <strong>ar</strong>ī nav piemērojama nod<strong>ar</strong>binātības vai<br />
ģimenes tiesību jomā, ja puses pašas nev<strong>ar</strong> lemt <strong>p<strong>ar</strong></strong> <strong>tiesībām</strong> un pienākumiem<br />
saskaņā <strong>ar</strong> spēkā esošiem tiesību aktiem, piemēram, <strong>p<strong>ar</strong></strong> statusa jautājumiem.<br />
156 ECT 2010. gada 28. oktobra spriedums lietā Suda pret Čehijas Republiku, Nr. 1643/06.<br />
157 <strong>Eiropas</strong> P<strong>ar</strong>lamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/52/EK <strong>p<strong>ar</strong></strong> konkrētiem<br />
mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (Mediācijas direktīva), OV 2008 L 136, 3. pants.<br />
Tā nav piemērojama Dānijā.<br />
158 Turpat. Saskaņā <strong>ar</strong> 2. panta 1. punktu “pārrobežu” strīds ir tāds strīds, kurā vismaz vienas<br />
puses mītnesvieta vai pastāvīga dzīvesvieta ir dalībvalsts, kas nav otras puses mītnesvieta<br />
vai pastāvīga dzīvesvieta, dienā, kad i) puses vienojas izmantot mediāciju pēc strīda rašanās,<br />
ii) mediāciju nosaka tiesa vai iii) pienākums izmantot mediāciju izriet no attiecīgās valsts<br />
<strong>tiesībām</strong>.<br />
53
Change language