Å eit - Vidzemes Augstskola

More documents

Recommendations

Info

24 25Priekšvēlēšanu procesa reprezentācija Baltijas valstu medijospirms 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanāmPre-Election Process Representation in the Baltic States Media before the2009 European Parliament ElectionsMadara Ļaksa, Vidzemes Augstskolas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas„Mediju studijas un žurnālistika” studenteDarba zinātniskā vadītāja: Mg.sc.soc. Agnese Karasevapētījuma autorei piedaloties projektā un veicot Latvijas mediju satura analīzi. Atšķirībā no PIREDEUprojekta, kas pēta ES kopumā, šis pētījums apskata Baltijas valstis, analizējot tās individuāli un salīdzinotsavā starpā (PIREDEU, 2009).Teorētiskās nostādnesDarba izstrādes laikā ieskicēti svarīgākie ziņu žurnālistikas termini un aplūkota EP darbība un EPvēlēšanu nozīme, aplūkojot tādus autorus kā Sāra Outsa (Sarah Oates), Bengts Jekabsons (BengtJacobsson) u.c. Vispusīgi apskatīta teorētiskā literatūra par politisko ziņu būtisko lomu mediju ikdienā(Wright, 1998:22). Salīdzinātas arī Baltijas valstu kopīgās un atšķirīgās iezīmēs, kā arī iepazīti iepriekš ESun Latvijā veiktie pētījumi par EP vēlēšanām.RezumējumsŠī pētījuma mērķis ir izpētīt un salīdzināt, kāda bijusi Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu procesareprezentācija Baltijas valstu medijos pirms 2009.gada vēlēšanām, kā arī noskaidrot, vai pastāv saistībastarp priekšvēlēšanu kampaņu atspoguļojuma intensitāti medijos un iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās.Kā metode pētījumā izmantota Baltijas valstu lasītāko laikrakstu kontentanalīze.AbstractThe aim of this research is to study and compare the representation of the European Parliamentelections in the Baltic States’ media before the 2009 elections of Euro Parliament. The study alsoestablishes if there is a connection between the intensity of coverage of electoral campaign andcitizen activity in the elections. The study is based on content analysis of the most widely read Balticnewspapers.Atslēgas vārdi: masu mediji, Eiropas Parlaments, vēlēšanas, Baltijas valstis.Masu medijiem ir svarīga loma sabiedrības izglītošanā un dienas kārtības veidošanā. Būtiska nozīmemedijiem ir tieši priekšvēlēšanu laikā, kad tie ne vien informē vēlētājus un socializē tos ar kandidātiem,bet, atsevišķus kandidātus izceļot vairāk vai mobilizējot tautu iet vēlēt, lielā mērā arī ietekmē vēlēšanurezultātus. „Jebkuras vēlēšanas ir labs ziņu materiāls medijiem. Priekšvēlēšanu laikā mediji sabiedrībaipiedāvā partiju programmas un politiķu raksturojumus, kā arī dod iespēju iedzīvotājiem diskutēt unanalizēt kandidātus un vēlēšanu norisi”. (Fleming, Hemmingway, 2006:152).Kā rāda pēc 2009.gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām veikts pētījums – 67 procenti EiropasSavienības (ES) iedzīvotāju par vēlēšanām uzzināja tieši no masu medijiem (ES Komunikācijasģenerāldirektorāta Sabiedriskās domas novērtēšanas nodaļa, 2009:6). Ikvienas vēlēšanas ir arī labapētniecības bāze, un EP vēlēšanas nav izņēmums. Līdzās dažādiem lokāla un ES līmeņa pētījumiem,šī pētījuma mērķis ir izpētīt un salīdzināt, kāda bijusi Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu procesareprezentācija Baltijas valstu medijos pirms 2009.gada vēlēšanām, kā arī noskaidrot, vai pastāv saistībastarp priekšvēlēšanu kampaņu atspoguļojuma intensitāti medijos un iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās.Pētījums veikts, izmantojot PIREDEU (Providing an Infrastructure for Research on Electoral Democracyin the European Union) projekta „2009.gada Eiropas vēlēšanas” kontentanalīzes datus, kas iegūti,MetodePar datu ievākšanas metodi tika izvēlēta kontentanalīze – „sistemātiska pētniecības metode, kasizmanto procedūru kopumu, lai izdarītu drošus secinājumus par tekstu” (Riffe, Lacy, Fico, 1998:20).Kontentanalīze laikrakstiem un ziņu izlaidumiem tika veikta laika posmam no 2009.gada 17.maijalīdz 6.jūnijam, tas ir, trīs nedēļas pirms EP vēlēšanām. Laikrakstos satura analīze tika veikta vākam,politikas sadaļai, kā arī pārējiem rakstiem, kur minēta ES, EP vai EP vēlēšanas, savukārt televīzijas ziņuizlaidumi tika kodēti pilnībā. Kopumā Baltijas valstīs tika iegūti 3454 datu ieraksti, no kuriem 1406 bijano Latvijas, 1044 no Igaunijas un 1004 no Lietuvas. Tā kā pētījuma mērķis ir apskatīt EP pirmsvēlēšanuatspoguļojumu Baltijas valstīs, tālākai analīzei pētījuma empīriskajā daļā tika ņemti tikai tie ieraksti, kurospieminēts EP un/vai EP vēlēšanas, tas ir 189 ieraksti no Latvijas, 107 no Igaunijas un 54 no Lietuvas –kopumā 350 datu ieraksti.Kontentanalīzei tika izvēlēti Baltijas valstu lasītākie laikraksti: Diena, Latvijas Avīze un Vesti Segodnya(Šodienas Ziņas) (TNS Latvija, 2010) no Latvijas, Eesti Ekspress Wochenblatt (Igaunijas NedēļasEkspresis), Postimees (Pastnieks) un Õhtuleht (Vakara Ziņas) (TNS Emor, 2009) no Igaunijas unLietuvos Rytas (Lietuvas Rīts), Respublika (Republika), Vakaro Žinios (Vakara Ziņas) (TNS Lietuva, 2010)no Lietuvas, kā arī televīzijas vakara ziņu izlaidumi: LTV Panorāma un LNT Ziņas (TNS Latvija, 2010)(Latvija), ETV Aktuaalne Kaamera (ETV Aktuālā Kamera) un Kanal2 Reporter (Kanal2 Reportieris) (TNSEmor, 2010) (Igaunija) un LTV Panorama (LTV Panorāma) un TV3 Žinios (TV3 Ziņas) (TNS Lietuva, 2010)(Lietuva).Lai kontentanalīzes rezultāti nebūtu atkarīgi no pētnieka subjektivitātes, kodēšanas sākumātika izstrādāti vienoti kritēriji jeb kategorijas. Lai iegūtu visaptverošu informāciju par EP vēlēšanuatspoguļojumu medijos, kritēriju anketa tika sadalīta vairākās tematiskās daļās. Sākumā tika apkopotavispārīgā informācija par ziņu (datums un medijs, garums/ilgums, vizuālais materiāls, kurā vietā avīzēziņa atrodas vai kurš sižets pēc kārtas tas ir televīzijas ziņu izlaidumā u.c.), tālāk tika apskatīta konkrētākainformācija par ziņu un tās sniegto informāciju auditorijai – kurā vietā stāsts norisinās, vai piemin vairākasiesaistītās puses, vai tiek atspoguļoti konflikti un personīgi uzbrukumi citiem kandidātiem, vai tiekprognozēti vēlēšanu rezultāti, vai tiek minēta mediju loma vēlēšanu atainojumā un citi. Pētījumā iegūtodatu analītiskā apstrāde tika veikta SPSS un Excel vidēs, bet iegūtie rezultāti analizēti ar aprakstošāsstatistikas metodēm.Galvenie rezultāti un secinājumiMasu mediju dienas kārtības izpēte pirms vēlēšanām rāda, ka mediji lielā mērā ietekmē sabiedrību unbieži vien iedzīvotāju vietā izlemj, par ko balsot (Franklin, Hamer, Hanna, 2007:13). Pētījumā teorētiskajādaļā aplūkoto autoru, pētnieku un satura analīzes rezultātu apstrāde liecina, ka arī Baltijas valstīs pastāvVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
26 27ievērojama saistība starp mediju atspoguļojuma intensitāti priekšvēlēšanu laikā un iedzīvotāju aktivitātivēlēšanās, piemēram, vismazākā mediju atspoguļojuma intensitāte pirms 2009.gada EP vēlēšanāmbijusi Lietuvā, kur arī vēlēšanu aktivitāte bijusi otrā zemākā visā ES, savukārt vislielākais priekšvēlēšanulaika atspoguļojums medijos, tāpat kā visaugstākā iedzīvotāju aktivitāte starp Baltijas valstīm bijusi tiešiLatvijā, ko var saistīt arī ar tajā pašā dienā notiekošajām pašvaldību vēlēšanām.Pētījuma laikā gūts apstiprinājums tam, ka ziņas par EP un/vai EP vēlēšanām ieņem līdzīgu vietu kāpārējie politiska rakstura jaunumi un netiek vairāk apskatīti. Izņēmums ir vēlēšanu diena, kad bijusivisaugstākā ziņu par EP atspoguļošanas intensitāte (kopā 41 ziņu materiāls), kā arī dažas dienaspirms vēlēšanām – vidēji 30 ziņu materiāli par EP, kas vēlēšanas padara par “pēdējo dienu tematu”,savukārt viszemākais ziņu par EP pārklājums medijos bijis tieši svētdienās, kas skaidrojams gan ar to, kasvētdienās neiznāk laikraksti, gan arī ar to, ka televīzijas ziņas svētdienās vairāk pievēršas sociālajiemjautājumiem, kultūras notikumiem un nedēļas apskatiem (Fleming, Hemmingway, 2006:107). Lai ganBaltijas valstis sadarbojas vairākās politiskās, ekonomiskās un sociālās jomās (Pabriks, Purs, 2001:127),interese par kaimiņvalstu priekšvēlēšanu aktivitātēm Baltijas valstu medijiem kopumā ir tikpat neliela,cik par pārējām ES valstīm, piemēram, Lietuvas mediji par Igaunijas priekšvēlēšanu norisi nav ziņojušivispār. Jāatzīst, ka Latvijas mediji arī ikdienā maz stāsta par tuvākajām kaimiņvalstīm (Kruks, Juzefovičs,2007:69). Ziņojot par notikumiem priekšvēlēšanu laikā, Baltijas valstu mediji bijuši atbildīgi un lielākotiesnav centušies ietekmēt sabiedrību ar sava personīgā vērtējuma paušanu – 92,2 procentos ziņu par EPnav bijis autora viedokļa par notiekošo. Ziņās minimāli tiek izmantoti skaitļi un fakti, kas varētu palīdzētizprast tematu, piemēram, tikai 21 no 350 ziņu materiāliem nosaukts ES dalībvalstu skaits, savukārt,minimālo vecumu, lai piedalītos vēlēšanās nemin neviens no Baltijas valstu medijiem. Tomēr kopumāvairākās jomās Latvijas mediju ziņojumi ir kvalitatīvāki par Lietuvas un Igaunijas mediju ziņojumiem –Latvijas žurnālisti biežāk analizē konfliktus, vairāk aplūko dažādus viedokļus, kā arī pauž sabiedrībaskritiku.Lai gan nevar nepārprotami teikt, ka par vēlētāju aktivitāti atbildīgi tikai masu mediji, jo bez medijuveidotās sabiedriskās domas pilsoņu izvēli ietekmē arī reklāma, sabiedrības kopējais noskaņojumsun pat tādi faktori kā baznīcas viedoklis un laika apstākļi (Buholcs, 2007:219), tomēr vairāki autori (Osis,Ose, 2006:17; Mencher, 2003:545; Oates, 2008:94) uzsver, ka sabiedrība pirms vēlēšanām ietekmējasno medijos redzētā un dzirdētā un savu izvēli vēlēšanās lielākoties balsta uz informācijas apjomu,nevis kvalitāti jeb „nav svarīgi, ko tu dzirdi. Galvenais, ka tu dzirdi” (Oates, 2008:91).Literatūras sarakstsBuholcs, J. (2007) Starp pilsoni un patērētāju: populārā kultūra vēlēšanu kampaņā. // Brikše, I., Zelče, V.(Red.) Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne.Oates, S. (2008) Introduction to Media and Politics. United Kingdom: SAGE Publications LtdOsis, J., Ose L.(2006) Pētījumos balstītas stratēģijas tolerances veicināšanai. Tolerance: individuālā unsociālā dimensija. Skatīts: 01.06.2010. Pieejams: http://www.dialogi.lv/pdfs/tolerance_dimensions.pdfPabriks, A., Purs, A. (2001) Latvia: The Challenges of Change. USA and Canada: RoutledgeRiffe, D., Lacy, S., Fico, F. G. (1998) Analyzing Media Messages: using Ouantitative Content Analysis inResearch. London: LEAWright, T. (1998) Insade The Whale: The Media from Parliament. // Seaton, J. (Red.) Politics and TheMedia:Harlots and Prerogatives at The Turn of The Millennium (19-28). United Kingdom: BlackwellPublishersEiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2009) 2009.gada pēcvēlēšanu aptauja.Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs. Skatīts: 02.06.2010. Pieejams: http://www.europarl.europa.eu/pdf/eurobarometre/28_07/EB71.3_post-electoral_final_report_LV.pdfES Komunikācijas ģenerāldirektorāta Sabiedriskās domas novērtēšanas nodaļa (2009) EiropasParlamenta 2009.gada vēlēšanas. Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs. Pieejams:http://www.europarl.europa.eu/pdf/eurobarometre/28_07/FR_lv.pdfPIREDEU projekta mājas lapa (2009) Sadaļa: Par mums. Skatīts: 03.06.2010. Pieejams: http://www.piredeu.euTNS Emor mājas lapa (2009) Sadaļa: Lasāmo publikāciju TOP. Skatīts: 04.06.2010. Pieejams: http://www.emor.ee/index.html?id=1717TNS Emor mājas lapa (2010) Sadaļa: TOP 10 raidījumi. Skatīts: 04.06.2010. Pieejams: http://www.emor.ee/failid/Top10.htmlTNS Latvija mājas lapa (2010) Sadaļa: Nedēļas izdevumi – lasītākā drukāto preses izdevumu kategorija.Skatīts: 04.06.2010. Pieejams: http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3150TNS Latvija mājas lapa (2010) Sadaļa: TV kanālu auditorijas 2010. gada maijā. Skatīts: 04.06.2010.Pieejams: http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3159TNS Lietuva mājas lapa (2010) Sadaļa: 2010.gada aprīļa TV auditorijas pētījuma rezultāti. Skatīts:04.06.2010. Pieejams: http://www.tns.lt/lt/naujienos-tv-auditorijos-tyrimas-2010m-balandisTNS Lietuva mājas lapa (2010) Sadaļa: 2010.gada ziemas publikāciju TOP 5. Skatīts: 04.06.2010.Pieejams: http://www.tns.lt/lt/naujienos-nacionalinis-skaitytoju-tyrimas-naujienos-nacHess, S. (1996) International News and Foreign Correspondents. USA: R. R. Donnelley and Sons Co.Hix, S., Noury, A. G., Roland, G. (2007) Democratic Politics in The European Parliament. United Kingdom:Cambridge University PressJacobsson, B. (Red.) (2010) The European Union and The Baltic States: Changing Forms of Governance.London: RoutledgeKruks, S., Juzefovičs, J., Kikuste, E., Kikusts, G. (2007) Ziņas Latvijas Televīzijās. Skatīts 15.03.2011.Pieejams: http://www.nrtp.lv/lv/padome/aktualitates/petijumi/270-zinas-latvijas-televizijasKuypers, J. A. (2002) Press Bias and Politics: How The Media Frame Controversial Issues. London:PraegerMencher, M. (2003) News Reporting and Writing. New York: McGraw-HillVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
Page 1 and 2: Vidzemes Augstskolas4.Studentu pēt
Page 5 and 6: 6 7Vidzemes Augstskolas 2005. gada
Page 7 and 8: 10 11tika intervēti arī protesta
Page 9 and 10: 14 15Gadījumu analīzeIegūtie (no
Page 11 and 12: 18 19Partiju apvienības „Vienot
Page 13: 22 23Ir veikta darba autores izvēl
Page 18 and 19: 32 33SABIEDRISKO POLITIKU ANALĪZEV
Page 20 and 21: 36 37viedokļa, izvirzītie akredit
Page 22 and 23: 40 41ieinteresēta, lai ārstēšan
Page 24: 44 45Alternatīvo aprūpes veidu iz
Page 27 and 28: 50 51RespondentsAEfektivitāteTehni
Page 29 and 30: 54 55RespondentsCilvēkresursu piet
Page 31 and 32: 58 59Izmantotā literatūraAbebe, T
Page 33 and 34: 62 63Pētījuma gaitā tika identif
Page 35 and 36: 66 67rindas. Kopā tika novēroti 5
Page 37 and 38: 70 71nevis Madonas slimnīcā. Vidz
Page 39 and 40: 74 75Privātā finansējuma piesais
Page 41 and 42: 78 79virsotnes tas arī sasniegtu (
Page 43 and 44: 82 83No pētījumā izmantoto gadī
Page 45 and 46: 86 87KOMUNIKĀCIJA UN SABIEDRISKĀS
Page 47 and 48: 90 91Sabiedrisko attiecību modeļu
Page 49 and 50: 94 95iepriekšējos pētījumos par
Page 51 and 52: 98 995. tabula. SA modeļi un komun
Page 53 and 54: 102 103Dažādu zinātnes nozaru sp
Page 55 and 56: 106 1071.2. Zinātnes komunikācija
Page 57 and 58: 110 1114.1. Zinātnes komunikācija
Page 59 and 60: 114 115Nākamais problēmu bloks, k
Page 61 and 62: 118 119IevadsZināšanas ir kļuvu
Page 63 and 64: 122 123interpretēti dati no šīs
Page 65 and 66:
126 127Latvijas sabiedrisko attiec
Page 67 and 68:
130 131Zināšanu pārneses klimats
Page 69 and 70:
134 135par mazāk ietekmīgu. Lai g
Page 71 and 72:
138 139Lai varētu precīzāk notei
Page 73 and 74:
142 143Analizējot struktūrvienīb
Page 75 and 76:
146 147Transformatīvās līderība
Page 77 and 78:
150 151MetodePētījuma dalībnieki
Page 79 and 80:
154 1553.tabula. Korelācijas koefi
Page 81 and 82:
158 159Paulus, B.P., Larey, S.T., D
Page 83 and 84:
162 163uzņēmuma dibināšanos ar
Page 85 and 86:
166 167personīgajām iezīmēm kā
Page 87 and 88:
170 171Volume 32, number 5, pp. 548
Page 89 and 90:
174 175Izplūdušais PRISM algoritm
Page 91 and 92:
178 1792.tabula. Veikto eksperiment
Page 93 and 94:
182 183classifiers. Attribute-value
Page 95 and 96:
186 187ir nedaudz uzlabojusies - ne
show all

Å eit - Vidzemes Augstskola

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?