Å eit - Vidzemes Augstskola

160 161IevadsPieaugot starptautiskās sadarbības apjomiem un globalizācijas ietekmei no vienas puses, undemogrāfiskajām izmaiņām un tā izraisītajam darbaspēka trūkumam Latvijā, no otras puses, arvienizteiktāka kļūst tendence piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, kas nozīmē dažādu jautājumu risināšanuvalsts un sabiedrības, un katras organizācijas līmenī.LR Ekonomikas ministrijas sagatavotajā ziņojumā aprakstīts, ka Latvijas demogrāfiskās situācijasizmaiņas jau tuvākajos gados var būtiski ietekmēt arī situāciju darbaspēka tirgū. Tajā tiek ziņots,ka nākotnē (līdz 2013.gadam un turpmāk) sagaidāms būtisks darbaspēka resursu samazinājums(Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējātermiņā, 15.04.2008:44).Otrs iemesls ārzemju darbaspēka piesaistei Latvijā – jau vairākus gadus aktuāli ir ekonomiskāsmigrācijas jautājumi. Migrācija Latvijā noris ne tikai kā vietējo iedzīvotāju aizplūšana uz ārvalstīm.Ārzemniekiem apstiprināto darba izsaukumu apjoms visvairāk pieaudzis 2007.gadā – par aptuveni 2,9reizēm (NVA, Statistika). Lai arī ekonomiskās krīzes dēļ darba tirgū notikušas izmaiņas, starptautiskāssadarbības apjoms apstiprina izteiktu interesi iesaistīties globālajā darba tirgū.Treškārt, neskatoties uz esošajām demogrāfiskajām pārmaiņām, kas acīmredzami ietekmē arīorganizācijas, kopējā sabiedrības vēlēšanās iesaistīties multikulturālisma veidošanā ir noraidoša.Latvijas iedzīvotāju aptaujas jau vairākus gadus norāda, ka attieksme pret ārzemju darbaspēku ir izteiktinegatīva. 2005.gadā socioloģiskajā pētījumā migrāciju kā „ļoti negatīvu” un „drīzāk negatīvu” raksturoja69,8% Latvijas iedzīvotāju, bet 67% aptaujāto uzskatīja, ka valdībai ir jākavē citu valstu iedzīvotājubraukšana strādāt uz Latviju (Kaktiņš, 2004). Latvija salīdzinoši strauji iesaistās pasaules darba tirgū,tomēr sabiedrības attieksme ir izteikti negatīva, kas liecina par problēmas aktualitāti.Ceturtkārt, multikulturālu organizāciju veidošana saistās ar imigrācijas jautājumiem. Šie jautājumiir politikas sastāvdaļa, un liela daļa saistīti ar īpašām normām likumdošanā. Situācijas aktualitāte, kāarī neatrisinātie jautājumi spilgti atspoguļoti Providus pētījumā (Akule, Kaša, Ķešāne, Kazmirkevičs,Bjeņickis, Hadlstons, 2008). Arī Latvijas amatpersonas pauž skaidru nostāju, ka multikulturālismaatzīšana nozīmētu latvietības un nacionālās kultūras zaudēšanu (Multikulturālisms pretrunā nacionālasvalsts idejai, 02.02.2008.). Tomēr, no otras puses, SIA „Ekonomikas prognozēšanas centra” veiktaispētījums „Iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrācijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību” skaidripierāda, ka tieši ekonomiskās recesijas laikā viens no risinājumiem ir aktīvas imigrācijas politikas izveide.Viena no pētījuma autorēm Raita Karnīte min, ka pasaulē jau ir pierādīts – emigrācija ir nenovēršamsprocess, kas jāvērš par labu, veicinot imigrāciju (LETA, 20.05.2009.). Pētījumā norādīts, ka imigrācija dotuvairākus tiešos ieguvumus, piemēram, iekšējā patēriņa, ražošanas apjoma, pievienotās vērtības, peļņasun nodokļu apjoma valsts budžetā palielināšanos. Tāpat būtu arī netiešie ieguvumi: iedzīvotāju skaitapalielināšanās, kas palielina valsts konkurētspēju, dzīves kvalitātes uzlabošanās, cenu samazināšanāsun eksporta potenciāla paaugstināšanās (LETA, 20.05.2009.).Globalizācija, migrācija un sociālie procesi šobrīd liecina, ka arī Latvija piedalās „globālā ciemata”izveidē (MacLuhan, citēts pēc Hanovs, 2006:11), veidojot „pasaules kļūšanas par vienotu darbavietu”(Shoobridge, 2006:92). Tas nozīmē, ka ārzemju darbaspēka jautājumi kļūst īpaši aktuāli arī organizācijāsun pētāmi jau šobrīd, lai veicinātu situācijas izpratni un gūtu vērtīgu pieredzi nākotnei.Latvijas uzņēmumos nepieciešama situācijas analīze, problēmu noskaidrošana un risinājumumeklēšana multikulturāla darbaspēka vadīšanā un komunikācijas veidošanā un uzturēšanā. Ja darbātiek iesaistīti citu tautību cilvēki, tas ir, ārzemnieki Latvijas iedzīvotāju vidū, organizācijas procesi kļūstīpaši sarežģīti. Mainās ne tikai darba valoda, bet viss sadarbības veids. Kā tas veidojas, kā tikt galāar izaicinājumiem un kā tos risināt Latvijā, ir maz pētīts, bet tas ir ļoti svarīgi organizācijas veiksmīgaidarbībai. Ārzemju kompānijās ar ilggadēju starptautiskas darbības pieredzi arvien plašāk tiek lietotstermins daudzveidības vadība (diversity management), kas ietver organizācijas politiku „aptvert unizmantot darbinieku dažādību, gūstot labumu organizācijai” (Jayne, Dipboye, 2004:410). Tas ietver ganorganizācijas stratēģijas izveidi, gan praktiskas tehnikas ikdienas darbā. Šajā pētījumā apskatīta daļano daudzveidības vadības etniskā aspekta Latvijas organizācijās – kā multikulturāla vide veido vadībasprocesus un komunikāciju, vai šie procesi tiek apzināti ietekmēti ar vadlīniju palīdzību un kādas ir šīsvadlīnijas.Multikulturāla organizācija šī pētījuma ietvaros ir definēta kā organizācija, kas atrodas vienas valstsietvaros, bet darba kolektīvā nodarbina cilvēkus, kas nav Latvijas iedzīvotāji. Šajā pētījumā aplūkotasorganizācijas ar augsti kvalificētu darbaspēku. Tajās valodas, vērtību un citu kultūras sastāvdaļu ietekmēmultikulturālisma jautājumi ir īpaši aktuāli, jo notiek cieša ikdienas saskarsme intelektuālā darba sfērā.Galvenie temati, kas tiks aplūkoti pētījuma ietvaros - organizācijas vadība un komunikācija - ,ir īpašisvarīgi procesi jebkuras organizācijas darbā.Balstoties uz iepriekš rakstīto par pētījuma problēmas aktualitāti un izpētes nepieciešamību, šīpētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas multikulturālo organizāciju vadības veidus un komunikācijudarbā ar ārzemju darbiniekiem, iespējamās problēmas un risinājumus. No tā izriet pētījuma jautājums– kādi ir vadības un komunikācijas procesi Latvijas multikulturālajās organizācijās un kā tie tiek veidotiar daudzveidības vadības paņēmienu palīdzību?MetodePētījumā tika veikta satura analīze astoņām padziļinātajām strukturētajām intervijām Latvijasorganizācijās. Temats Latvijas situācijā nav plaši pētīts, un šāda kvalitatīvās metodes pieeja sniegtuvisvērtīgākos rezultātus. Intervijas kā visefektīvākais izpētes veids tika izvēlēts, balstoties uz pēdējogadu pētījumu publikācijām visā pasaulē.Kā citi atlases faktori jāņem vērā organizāciju darbības joma un organizācijas lielums. Tika atlasītastikai tās organizācijas, kurās ārzemnieki strādā intelektuālu, augsti kvalificētu darbu mazajos un vidējosuzņēmumos, taču netika izšķirtas dažādas organizāciju darbības jomas, jo Latvijas nelielā multikulturāloorganizāciju skaita dēļ joma nav apskatāma kā ietekmējošs faktors vispārējos organizācijas procesos.Pētījumā piedalīties tika aicināti 12 organizāciju vadītāji, jo tieši šie cilvēki viskompetentāk var sniegt pilnīgupārskatu par vadības procesiem, komunikāciju un daudzveidības vadības praksi. No 12 uzaicinātajiemvadītājiem četri aicinājumam neatsaucās (laika trūkums, pētījuma neatbilstība uzņēmuma interesēmun citi iemesli), tādēļ iegūti izmantojami rezultāti no astoņām organizācijām. Intervijas veiktas laikaposmā no 2009.gada 17.februāra līdz 9.martam, katra ilgumā līdz vienai stundai.Rezultāti un diskusijaMultikulturālas organizācijas veidošanāsVisās aplūkotajās organizācijās arī pirms ārzemju darbinieku piesaistes ir bijusi kāda cita veidastarptautiska sadarbība, daudzās tas ir bijis galvenais iemesls organizācijas darbības uzsākšanai.Trīs uzņēmumi ir dibināti pēc ārvalstu partneru iniciatīvas un arī šobrīd saglabā ciešu saikni ar mātesuzņēmumu. Gandrīz visās organizācijās darbība tiek izvērsta ārvalstīs. Inženiertehnisko pakalpojumuuzņēmums atzīst, ka iziešana starptautiskajā tirgū saistīta arī ar vietējā tirgus „izmiršanu”. Internetareklāmas uzņēmuma vadītājs apgalvo, ka viens no galvenajiem iemesliem uzņēmuma dibināšanaiLatvijā ir lētākas darbaspēka izmaksas. Savukārt jauniešu organizācijas ir pārliecinātas, ka ārzemjupieredze ir daļa no organizācijas filozofijas – jauniešu centra gadījumā kā vērtīga iespēja, kas jau kļuvusi„pati par sevi saprotama”, starptautiskās jauniešu organizācijas gadījumā – darbības būtība un mērķis.Interesants ir mārketinga aģentūras vadītāja teiktais – starptautiskā sadarbība sākusies jau drīz pēcVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums