Å eit - Vidzemes Augstskola

150 151MetodePētījuma dalībniekiPētījumā piedalījās 206 studenti, kuri studē biznesa maģistrantūras programmā vai bakalauraprogrammas pēdējā kursā. Šādi pētījuma dalībnieki izvēlēti, ņemot vērā ievadā izvirzīto pētījumaproblēmu un aktualitāti – šobrīd uzņēmējdarbības vidē ir būtiski veicināt radošumu, lai uzlabotuorganizāciju darbu un veicinātu to attīstību. Lai varētu izteikt secinājumus par radošumu un izstrādātieteikumus, kā veicināt radošu risinājumu radīšanu grupās, kas nodarbojas ar, piemēram, jaunuproduktu izstrādi vai to uzlabošanu, ir būtiski, lai simulācijas dalībniekiem būtu iepriekšēja pieredzeuzņēmējdarbības jomā. Maģistrantūras studentiem lielākoties jau ir šī nepieciešamā pieredze, tāpatbakalaura studenti ir strādājuši savās prakses vietās. Pētījuma dalībnieki pēc nejaušības tika sadalītigrupās pa četri (dažās grupās bija trīs vai pieci dalībnieki) un tādējādi izveidojās 47 grupas. Visāmgrupām tika dots viens un tas pats uzdevums.InstrumentārijsLai noteiktu grupas radošumu, tika izmantoti divu veidu vērtējumi. Sākotnēji grupās radītās idejas tikanovērtētas pēc Guilforda Alternatīvo izmantošanas iespēju uzdevuma (Alternative Uses Task). Grupām,tāpat kā indivīdu radošumam, tika noteikti četri kritēriji: oriģinalitāte, daudzums, risinājumi dažādāskategorijās un paskaidrojumi. Tādā veidā katra grupa ieguva noteiktu punktu skaitu, kas raksturoviņu spēju piedāvāt dažādas idejas produkta uzlabošanai. Pēc tam, lai ideju vērtējums vairāk atbilsturadošuma kritērijiem – novērtētu gan to oriģinalitāti, gan praktiskumu – ,visus grupu piedāvātosrisinājumus novērtēja eksperts.RezultātiIndivīdu radošuma kategorijasPētījuma dalībnieki individuālā uzdevuma laikā noformulējuši 2235 idejas par dažādām avīzesizmantošanas iespējām. Lai varētu veikt datu apstrādi, sākotnēji tika apkopotas līdzīgas idejas, kuras bijaminēta tāda pati avīzes izmantošanas iespēja, bet citiem vārdiem. Kategorijas tika veidotas, balstotiesuz piedāvāto ideju saturu, un kombinējot tās savā starpā. Kopā tika izveidotas 11 kategorijas un 81apakškategorija.Lai noteiktu indivīda radošumu, pētījumā tika izmantota Guilforda (Guilford, 1959) izstrādāta metode.Viņš norāda, ka radošumu var noteikt, izmantojot atšķirīgas domāšanas (divergent thinking) novērtēšanu(Guilford, citēts pēc Torrance et al., 1989:115). Guilfords ir izveidojis Alternatīvo izmantošanas iespējuuzdevumu (Alternative Uses Task), kurā indivīdam ir jānosauc pēc iespējas vairāk izmantošanas iespējasmājās lietotai lietai, piemēram, avīzei, ķieģelim u.tml. (Indiana University, 16.10.2009.).Iegūtos rezultātus var salīdzināt savā starpā pēc punktiem, punktu skaitīšana sastāv no četrām daļām.1. Oriģinalitāte – katra atbilde tiek salīdzināta ar kopējo atbilžu skaitu, ko devuši visi simulācijasspēles dalībnieki. Tās izmantošanas iespējas, kuras nosaukuši tikai 5% no dalībniekiem, iruzskatāmas par neparastām un tiek novērtētas ar vienu punktu, savukārt tās atbildes, kurasnosaukuši tikai viens procents no eksperimenta dalībniekiem, ir unikālas un saņem divuspunktus.2. Daudzums – kopējo atbilžu skaits katram indivīdam, par katru atbildi tiek iegūts viens punkts.3. Risinājumi dažādās kategorijās – dotās izmantošanas iespējas tiek sadalītas kategorijās, undalībnieks saņem tik punktus, cik daudz variantu dažādās kategorijās ir piedāvājis.4. Paskaidrojumi – detaļu norādīšana piedāvātajos risinājumos. Piemēram, norādot tikai konkrētuizmantošanas iespēju – ķieģeli var izmantot kā atbalstu durvīm, dalībnieks nesaņem nevienupunktu, bet norādot, ka ķieģeli var izmantot kā atbalstu durvīm, lai tās neaizcērtas ciet stipravēja laikā, eksperimenta dalībnieks saņem divus punktus, jo konkrēti norādījis vēl divas detaļas(Indiana University, 16.10.2009.).Tieši šī metode tika izvēlēta pētījuma veikšanai, jo testu var veikt arī bez speciālām zināšanām unapmācības. Tas, ka ir norādīta skaidra punktu sistēma, ļauj veikt radošuma novērtēšanu un pēc tamrezultātu salīdzināšanu. Šādā veidā to var veikt, nepiesaistot ekspertus, kas novērtētu, vai piedāvātierisinājumi ir radoši, bet gan veicot statistikas aprēķinus iegūtajiem datiem.Sākotnēji, lai noskaidrotu līderības stilu, deviņas grupas aizpildīja Daudzfaktoru līderības aptauju (Bass,Avolio, 2004), kas nosaka dominējošo līdera stilu – transaktīvs, transformatīvs vai neiejaukšanās stils.Veicot aprēķinus, tika atklāts, ka šī aptauja nesniedz derīgus rezultātus konkrētajā simulācijā, tādēļ tikaizveidots jauns instruments, balstoties uz Daudzfaktoru līderības aptauju . To veidoja trīs apgalvojumugrupas, kas raksturo katru no līderības stiliem; grupas dalībniekiem bija jānovērtē līdera atbilstībadotajiem aprakstiem skalā no 1 līdz 10, kur viens nozīmē „pilnībā neatbilst” un 10 – „pilnībā atbilst”. Līdzar to, rezultātu daļā aprakstītie dati ir iegūti no 38 grupām, kurās kopā bija 188 indivīdi.1.attēls. Individuālā uzdevuma ideju skaits kategorijās (% no kopējā ideju skaita)Indivīdu radošuma rādītāji1. tabulā redzams, ka ideju kategorijas ir viens no rādītājiem pēc kā tika noteikts indivīda radošums,izmantojot Guilforda metodi. Tika aprēķināts, cik dažādās kategorijās indivīds spēj piedāvāt idejas parlaikraksta izmantošanu. Lai novērtētu visu četru kritēriju, pēc kā tiek vērtēts indivīda radošums, iekšējoVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums