48 49Bean, 1999., citēts pēc Riggs, Augoustinos, Delfabro, 2009:167). Ja visi šie nosacījumi tiek izpildīti, tadaudžuģimenes tiek uzskatītas par visnotaļ piemērotu aprūpes variantu bērniem, kuri palikuši bezvecāku apgādības. Var iedalīt oficiālās un neoficiālās audžuģimenes, par oficiālajām uzskatot tās, kurāsbērnus, kuri ir palikuši bez vecāku aprūpes, pieņem pirms tam viņiem sveši cilvēki. Par neoficiālajāmaudžuģimenēm tiek sauktas tās, kurās rūpes par šiem bērniem uzņemas kāds no radiniekiem. (Shanti,Oudennhoven, Wazir, 2003:349). Neoficiālo audžuģimeni citās valstīs sauc par aizbildnību.Viens no vieglākajiem variantiem ir rūpes par bērnu uzticēt bērna radiniekiem. Primāri gan parastiizvēlās tuvākos radiniekus, piemēram, vecvecākus. Ja bērns tiek nodots kāda radinieka aizbildnībā, tad,lai arī varētu likties, ka tas ir ļoti labs risinājums, tomēr nereti var rasties dažādas problēmas. Pirmkārt,visbiežāk radinieki netiek apmācīti, kā apieties ar šiem bērniem. Ja vēl pašā ģimenē nav bērnu, tadpieņemt un pienācīgi parūpēties par bērnu, kurš ir izņemts no ģimenes, varētu būt visnotaļ problemātiski.Otrkārt, bieži vien šie radinieki, kuri ir gatavi pieņemt bērnus, ir vecāki cilvēki, kuriem attiecīgi nav augstsienākumu līmenis. Un, treškārt, bieži vien pēc aprūpes tiesību nodošanas radiniekiem vairs netiekpienācīgi kontrolēts, kādi ir apstākļi bērna jaunajā dzīves vietā, par pašsaprotamu pieņemot, ka pieradiniekiem dzīvot būs labāk nekā pie svešiem cilvēkiem (Foster, 2001:21). Uzticot rūpes par bērnuradiniekiem, ir jānovērtē jaunie apstākļi un iespējamie riski tikpat rūpīgi, kā pirms bērna uzticēšanaspilnīgi svešiem cilvēkiem. Tāpat arī paši radinieki jāsagatavo pārmaiņām. Šos aspektus bieži vienaizmirst, uztverot par pašsaprotamu, ka pie radiniekiem bērna aprūpe vienmēr būs labāka nekā piesvešiem cilvēkiem (Cantwell, N. 2005:6-7), tomēr tas ne vienmēr tā ir.4.3. AdopcijaAdopcija ir līdzīga audžuģimenei, tomēr ir arī zināmas atšķirības. Pirmkārt, adopcijas gadījumā uzjaunajiem vecākiem gulstas visa juridiskā atbildība par bērnu. Otrkārt, jaunie vecāki ir pilnībā atbildīgipar bērna finansiālo nodrošināšanu. Treškārt, vecākiem ir visas tiesības pieņemt visus lēmumus,kas saistīti ar bērnu. Pirms adopcijas lēmumu pieņemšana notiek, sadarbojoties ar atbildīgajiemsociālajiem darbiniekiem un īstajiem vecākiem, ja viņi ir dzīvi. Un, ceturtkārt, jaunajiem vecākiem vairsnav jādomā par bērna atgriešanu īstajā ģimenē, kā tas ir gadījumā, ja bērns ir pieņemts tikai uz laiku(Craig-Oldsen, 1988, citēts pēc Child Welfare Information Gateway, 2005:2). Bieži vien bērnu adoptētnolemj audžuģimene, kas daudzējādā ziņā atvieglo adopcijas procesu. Gadījumos, kad bērnu adoptēsveši cilvēki, bieži vien rodas dažādas problēmas (Child Welfare Information Gateway, 2005:4-5), kururisināšanai savukārt ir nepieciešami papildu resursi. Valsts loma adopcijas procesā ir ievērojama, kamērbērns vēl nav adoptēts, jo tieši valsts iestādes ir tās, kuras sniedz informāciju potenciālajiem vecākiempar adopcijas procesu, kā arī novērtē viņu piemērotību vecāku lomai (Rushton, 2004:100-102). Kā jautika minēts iepriekš, brīdī, kad bērns tiek adoptēts, valsts loma rūpēs par bērnu krasi samazinās, un parbērnu primāri atbildīgi kļūst jaunie vecāki. Šī iemesla dēļ rodas bažas, ka bieži vien adopciju kā labākovariantu izvēlās tieši tādēļ. Bieži vien kā labākais variants tiek izvēlēta tieši adopcija, nevis domājot parbērna labklājību un labāko variantu bērnam, bet gan, domājot par to, kā samazināt valsts izdevumusrūpēs par konkrēto bērnu. Tieši izmaksu dēļ bieži vien tiek aizmirsts par bērna interesēm, kaut gan tāmbūtu jābūt primārajām (Rushton, 2004:91), tomēr pozitīvais aspekts adopcijas gadījumā vienmēr ir tas,ka bērnam tiek dota iespēja augt ģimenē.MetodeLai varētu izvērtēt alternatīvās aprūpes iespējas bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, bija jāizpētaesošā situācija valstī. Lai to varētu sekmīgāk izdarīt, tika pētīti Latvijas normatīvie akti, kas nosaka ganatbildīgās institūcijas par šo bērnu aprūpi, gan to pienākumus un funkcijas. Lai saprastu, kā situācijair mainījusies laika gaitā, tika pētīti spēkā esošie un spēku zaudējušie normatīvie akti. Lai noskaidrotu,kuras no Latvijā izmantojām alternatīvām ir finansiāli izdevīgākas, tika pētīti normatīvie akti, kas nosakabez vecāku aprūpes palikušo bērnu finansēšanas sistēmas uzbūvi. Lai noskaidrotu, kuras alternatīvāsaprūpes iespējas tiek izmantotas vairāk Latvijā un, kā situācija ir mainījusies laika gaitā, tika izmantotiCentrālās Statistikas pārvaldes un Labklājības ministrijas dati.Būtiski bija ne tikai izpētīt statistikas datus un normatīvos aktus, bet arī uzzināt iesaistīto pušu viedokli,tāpēc tika veiktas arī intervijas. Tika veiktas astoņas intervijas, no kurām piecas tika veiktas klātienē,divas notika elektroniski, bet vienu veica pilnvarotā persona. Pētījumā tika ievērota konfidencialitāte,tāpēc respondenti apzīmēti ar A, B, C, D, E, F, G, H. Tā kā atbildīgā ministrija par bērnu un ģimeneslietām ir Labklājības ministrija, tad 28.05.2010. tika veikta intervija klātienē ar Labklājības ministrijasĀrpusģimenes aprūpes departamenta pārstāvi (respondents B). Liela loma ir arī Valsts Bērnu tiesībuaizsardzības inspekcijai, tāpēc 28.05.2010. tika veikta klātienes intervija ar šīs iestādes bāriņtiesu unaudžuģimeņu departamenta pārstāvi (respondents A). Vistiešākajā veidā ar piemērotākās alternatīvasizvēli katram bērnam saskaras bāriņtiesas, kas tad arī ir tās, kas pieņem lēmumu, kādu aprūpesveidu izvēlēties katram konkrētajam bērnam, tādēļ 07.06.2010. klātienē tika veikta intervija ar Rīgasbāriņtiesas audžuģimeņu un bērnu aprūpes iestāžu lietu nodaļas pārstāvi (respondents E), 08.06.2010.tika saņemtas elektroniskās atbildes no Cēsu novada bāriņtiesas pārstāvja (respondents G), savukārtar Rūjienas novada bāriņtiesas pārstāvi (respondents F) 07.06.2010. klātienē interviju pēc gada projektaizstrādātajām vadlīnijām veica Juris Dubrovskis.Šīs konkrētās bāriņtiesas tika izvēlētas, lai varētu salīdzināt situācijas mazākās pašvaldībās, kurāsfinansiālie resursi varētu būt ierobežoti. Ģimenēm lielākajās pašvaldībās iespējamas problēmas, lai arīfinansiālās iespējas varētu būt salīdzinoši lielākas. Zemākajā līmenī rūpēs par bērniem, kuri palikuši bezvecāku aprūpes, tieši iesaistītie ir bērnu nami, audžuģimenes, kā arī aizbildņi.Lai noskaidrotu šo pušu viedokļus, 03.06.2010. tika veikta intervija ar Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešucentra Struktūrvienības „Vita” pārstāvi (respondents C), 04.06.2010. tika saņemtas elektroniskās atbildesno Profesionālās audžuģimeņu apvienības „Terēze” pārstāvja (respondents D). Klātienes intervijaar bezpeļņas labdarības iestādes „Cerība bērniem” pārstāvi (respondents H) tika veikta 08.06.2010.Šī organizācija kopš 1994.gada strādā ar mērķi palīdzēt krīzes apstākļos nonākušajiem bērniem unģimenēm (Cellas, 2001), tādējādi palīdzot valstij risināt problēmas, kas skar gan bērnus, kuri jau palikušibez vecāku aprūpes, gan veic preventīvos pasākumus, lai bērni nebūtu jāizņem no ģimenes.DiskusijaViens no būtiskākajiem alternatīvu vērtēšanas kritērijiem ir tehniskā iespējamība, ko skatās noefektivitātes un no piemērotības skatu punkta. Fokusējoties uz efektivitāti, tiek skatīts, vai alternatīvasiznākumi sasniegs mērķi, bet no piemērotības skatu punkta tiek skatīts, cik tālu ir iespējams atrisinātproblēmu ar pieejamajiem resursiem (Patton, Sawicki, 1993:207-218). 1995.gadā izdotajā Baltajāgrāmatā „Latvija: sociālās labklājības sistēmas reformu projekts: Sociālās palīdzības sistēmasadministrēšana” norādīts, ka Latvijā, respektējot bērna tiesības augt ģimenē, valsts sociālā politikatika orientēta uz bērnu nodošanu aizbildnībā, tāpat arī aktuāla bija bērnu nodošana adopcijā (Baltāgrāmata, 1995:4-5). Tas nozīmē, ka galvenais uzdevums ir nodrošināt bērniem iespēju uzaugt ģimenē.Balstoties uz empīriskajiem datiem un respondentu viedokļiem, Latvijas gadījumā tika vērtēta katrasalternatīvas atbilstība konkrētajam kritērijam. Skatoties pēc efektivitātes, visatbilstošākā ir adopcija, betvisneatbilstošākā – bērnu ievietošana bērnu aprūpes iestādēs, jo tad pilnībā tiktu sasniegts mērķis,kas ir norādīts gan ANO bērnu tiesību deklarācijā, gan Latvijas uzstādījumos, ka jebkuram bērnam irtiesības uzaugt ģimenē. Skatoties pēc piemērotības, vai ar esošajiem resursiem ir iespējams atrisinātproblēmu, tika secināts, ka šobrīd Latvijā visiem alternatīvajiem bērnu aprūpes veidiem ir tādi vai citādiierobežojošie faktori, kurus vajadzētu laika gaitā novērst. Vislielākā problēma šobrīd ir tas, ka trūkstgan potenciālo audžuvecāku, gan adoptēt gribētāju, gan ir vērojama tendence, ka cilvēki nevēlasuzņemties aizbildņa pienākumus.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
50 51RespondentsAEfektivitāteTehniskās iespējamības kritērijsPiemērotībaAizbildnība - ja vecvecāki iršādi savus bērnus izaudzinājuši,apšaubāms, vai viņi spēs pietiekamiprasmīgi izaudzināt mazbērnus.Tehniskās iespējamības kritērijsEfektivitātePiemērotībaAdopcija Augsta Vidēji augstaAizbildnība Vidēji augsta Vidēji augstaAudžuģimenes Vidēji zema Vidēji augstaBCDEPrimāri tiek skatīta aizbildņa iespēja, ar tosaprotot radniecību. Bērnam, par kuru nespējparūpēties vecāki, iespējams, ir mazāka trauma,ja viņš nonāk pie vecmāmiņas, kura par bērnuvar parūpēties un ir zināms cilvēks. Ja tas naviespējams, tad, protams, tā ir audžuģimene, kasir sveši cilvēki, tomēr bērns nonāk ģimenē, nevisiestādē, kas ir būtiski.Bērnu aprūpes iestāde – tā nav ģimeniska vide.Neviena institūcija nekad nevarēs aizstāt ģimeni.Valsts politikai būtu jābūt vērstai uz ģimenēmar bērniem, šo ģimeņu atbalstu, maksimāli būtujācenšas saglabāt ģimeni kopumā, nevis nošķirtno ģimenes bērnus un rūpēties tikai par viņiem.Adopcija nav ārpusģimenes aprūpes veids, tā irģimene. Visi pārējie – aizbildnība, audžuģimene,institūcija – ir ārpusģimenes aprūpes veidi. Pēcadopcijas apstiprināšanas bērnam ir ģimene,tādēļ šis aprūpes veids būtu jāizvēlas kāprioritārais.Ja ir vēlme nodrošināt bērnamlabāko iespējamo aprūpi, navsaskatāmi šķēršļi to nodrošināt arpieejamajiem resursiem.Bērnu nams ar šobrīd pieejamajiemresursiem atrisina problēmu tādāmērā, ka pastāv vieta, kur ievietotbērnus.Šobrīd ir nedaudz mazāk vietējoadoptētāju nekā tas bija 2006.gadā.Bērnu aprūpes iestādes Zema ZemaVēl viens ļoti būtisks vērtēšanas ir kritērijs finansiālā un ekonomiskā iespējamība (Patton, Sawicki,1993:207-218), kas šī brīža ekonomiskajā situācijā ir īpaši aktuāla Latvijas gadījumā. No finansiālāspieejamības raugoties, bērnu nami daudzās valstīs izmaksā vairāk nekā citas bērnu aprūpes iespējas,un valstij patiesībā finansiāli tas nav izdevīgākais variants (International social service&Unicef,2004:7-8),Latvija nav izņēmums. No valsts budžeta audžuģimene saņem 80 latus mēnesī neatkarīgi no bērnuskaita. No pašvaldību budžeta tiek izmaksāti ne mazāk par 27 latiem bērna uzturam un vidēji 60 latimēnesī mīkstā inventāra un apģērba iegādei, taču šo pabalstu var aizstāt arī ar attiecīgajām bērnamnepieciešamajām lietām. Aizbildnības gadījumā visas naudas summas tiek izmaksātas no valstsbudžeta. Aizbildnis saņem gan 32 latus valsts sociālā pabalsta par katru aizbildnībā esošo bērnu. Tāpataizbildnis saņem 38 latus par aizbildņa pienākumu pildīšanu, kā arī valsts noteiktos sociālos pabalstusģimenēm ar bērniem (skat. 1.pielikumu, 1.attēlu). Intervētie respondenti norādīja uz finansējumanepietiekamību un atšķirībām starp pabalstiem.RespondentsAFinansiālās ekonomiskās iespējamības kritērijsAizbildnis saņem valsts pabalstu Ls 38 apmērā un bērna uztura pabalstu Ls 32apmērā. Savukārt audžuģimene saņem 80 latus par pienākuma pildīšanu un vēl parkatru bērnu tiek saņemti līdzekļi no pašvaldības, kuras bāriņtiesa nolemj par bērnaievietošanu bērnu namā.FGHAudžuģimene ir labs aprūpes veids, bet irnepieciešams arī atbalsts. Pastāv problēma, kadažas audžuģimenes jau ir kļuvušas par maziem„bērnu namiem”, kas vairs nav ģimene.Bērnu namu prioritāte – speciālistu pieejamība.Audžuģimenēs ir sarežģītāk tikt galā ar„grūtākajiem” bērniem.Vienādi kritēriji pašvaldībāmpar uzturnaudas ierobežošanu.Audžuģimenes ir tiesīgaspateikt, no kuras pašvaldībastās vēlas bērnus pieņemt, jokatra pašvaldība nosaka savuuzturnaudu, un bagātajāspašvaldībās šī uzturnauda ir lielāka,kas arī padara bērnu simpātiskākuperspektīvo audžuģimeņu acīs.BCDEFJādomā par kvalitātes uzlabošanu ārpusģimenes aprūpē. Galvenais, protams, būtufinansējums, lai varētu segt izdevumus, piemēram, par kursiem.Pastāv veidi, kā piesaistīt līdzekļus. Piemēram, sadarbība ar portāluwww.manrup.lv. Cilvēki regulāri piedāvā visdažādākā veida palīdzību. Darbiniekuatalgojums, protams, ir ļoti zems.Neatbilstošs finansējums preventīvajam darbam, piemēram, motivācijasprogrammām, bērnu un jauniešu pasākumiem. Bieži vien labas idejas nav iespējamsrealizēt finanšu trūkuma dēļ.Nepieciešams lielāks finansējums adoptētājam laikā, pirms adopcija ir oficiāli tiesāapstiprināta. Aprūpes iestādes izmaksātā uzturnauda ir Ls 35 mēnesī. Ja adoptētājsnestrādā vai strādā nepilnu laiku, tad izmaksā vēl Ls 35. Šobrīd šie Ls 70 ir krietnipar maz.Līdz šī gada 1.janvārim izmaksas par bērnu namā ievietotajiem bērniem 50% apmērāsedza rajona padome un 50% apmērā pilsētas pašvaldība. Pašreiz šie noteikumi navspēkā, un šos izdevumus sedz tikai pašvaldība. Izmaksu apjoms ir liels, lai ievietobērnu namā bērnu, nepieciešami Ls 400 mēnesī.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
- Page 1 and 2: Vidzemes Augstskolas4.Studentu pēt
- Page 5 and 6: 6 7Vidzemes Augstskolas 2005. gada
- Page 7 and 8: 10 11tika intervēti arī protesta
- Page 9 and 10: 14 15Gadījumu analīzeIegūtie (no
- Page 11 and 12: 18 19Partiju apvienības „Vienot
- Page 13 and 14: 22 23Ir veikta darba autores izvēl
- Page 15: 26 27ievērojama saistība starp me
- Page 18 and 19: 32 33SABIEDRISKO POLITIKU ANALĪZEV
- Page 20 and 21: 36 37viedokļa, izvirzītie akredit
- Page 22 and 23: 40 41ieinteresēta, lai ārstēšan
- Page 24: 44 45Alternatīvo aprūpes veidu iz
- Page 29 and 30: 54 55RespondentsCilvēkresursu piet
- Page 31 and 32: 58 59Izmantotā literatūraAbebe, T
- Page 33 and 34: 62 63Pētījuma gaitā tika identif
- Page 35 and 36: 66 67rindas. Kopā tika novēroti 5
- Page 37 and 38: 70 71nevis Madonas slimnīcā. Vidz
- Page 39 and 40: 74 75Privātā finansējuma piesais
- Page 41 and 42: 78 79virsotnes tas arī sasniegtu (
- Page 43 and 44: 82 83No pētījumā izmantoto gadī
- Page 45 and 46: 86 87KOMUNIKĀCIJA UN SABIEDRISKĀS
- Page 47 and 48: 90 91Sabiedrisko attiecību modeļu
- Page 49 and 50: 94 95iepriekšējos pētījumos par
- Page 51 and 52: 98 995. tabula. SA modeļi un komun
- Page 53 and 54: 102 103Dažādu zinātnes nozaru sp
- Page 55 and 56: 106 1071.2. Zinātnes komunikācija
- Page 57 and 58: 110 1114.1. Zinātnes komunikācija
- Page 59 and 60: 114 115Nākamais problēmu bloks, k
- Page 61 and 62: 118 119IevadsZināšanas ir kļuvu
- Page 63 and 64: 122 123interpretēti dati no šīs
- Page 65 and 66: 126 127Latvijas sabiedrisko attiec
- Page 67 and 68: 130 131Zināšanu pārneses klimats
- Page 69 and 70: 134 135par mazāk ietekmīgu. Lai g
- Page 71 and 72: 138 139Lai varētu precīzāk notei
- Page 73 and 74: 142 143Analizējot struktūrvienīb
- Page 75 and 76:
146 147Transformatīvās līderība
- Page 77 and 78:
150 151MetodePētījuma dalībnieki
- Page 79 and 80:
154 1553.tabula. Korelācijas koefi
- Page 81 and 82:
158 159Paulus, B.P., Larey, S.T., D
- Page 83 and 84:
162 163uzņēmuma dibināšanos ar
- Page 85 and 86:
166 167personīgajām iezīmēm kā
- Page 87 and 88:
170 171Volume 32, number 5, pp. 548
- Page 89 and 90:
174 175Izplūdušais PRISM algoritm
- Page 91 and 92:
178 1792.tabula. Veikto eksperiment
- Page 93 and 94:
182 183classifiers. Attribute-value
- Page 95 and 96:
186 187ir nedaudz uzlabojusies - ne