Å eit - Vidzemes Augstskola

36 37viedokļa, izvirzītie akreditēšanas kritēriji var saistīties ar papildu izmaksām, piemēram, lai uzlabotuto, kas, iespējams, vēl neatbilst prasībām, un rezultātā akreditācija būtu veiksmīga. Vēl svarīgi minēt,ja ārstēšana notiek pārmaiņus vairākās valstīs, aktuāls ir jautājums par pacientu informāciju, tāspieejamību un konfidencialitāti vienlaikus (Chandra, Cheek, 2001:61). Problēmas var radīt arī valodasbarjera, lai pacients sazinātos ar ārstu ārvalstīs un lai ārsti varētu savstarpēji apmainīties ar informāciju(Allen, Corcoran, 1997, citēts pēc Chandra, Cheek, 2001:61). Vērā ņemams traucējošais faktors varbūt arī kultūras atšķirības, kas apgrūtina saziņu, ārstēšanās procesu un apkalpošanu. Vēl jāmin, katiesības ceļot ir relatīvas – valstī var būt vai tā no jauna var ieviest kādus ierobežojumus, balstītus uzpolitiskajiem apsvērumiem vai nacionālās drošības interesēm (Burkett, 2007:240). Līdz ar to pastāvošāsistēma var būt nelabvēlīga vai sarežģīta kādai potenciālo klientu grupai, kura nevar brīvi šķērsot valstsrobežas. Arī valsts īstenotā politika kopumā var būt nelabvēlīga, piemēram, pastāvošā nodokļu sistēmaun lielā birokrātija. Pie tam, ja iepriekš tika minēts, ka ieguvēji ir arī vietējie iedzīvotāji, kuri var izmantotspeciālistu un augsta līmeņa tehnoloģiju pakalpojumus, tad kritiķi uzsver pretējo – vietējo iedzīvotājupiekļuves iespējas ārstiem var būt daudz mazākas (Burkett, 2007:231-233). Tāpat, ja privātajāsārstniecības iestādēs, kas visbiežāk orientējas uz ārvalstu pacientiem, ir augstāks atalgojums, valstsārstniecības iestāžu darbinieki var mainīt darba vietu, un tas vēl vairāk samazina vietējo iedzīvotājupieeju pakalpojumiem, ko nodrošina valsts sektors (Turner, 2007:322). Tomēr, apzinoties veselībastūrisma negatīvās iezīmes, ir iespēja tās novērst. Atrodot virzienu, kā specializēties, ir iespēja iekļūttirgū, piedāvāt veselības pakalpojumus, gūstot labumu ne tikai pakalpojumu sniedzējiem, bet arī valstijun tās iedzīvotājiem, līdz ar to valsts ir ieinteresēta un var sniegt palīdzību, lai pakalpojumu eksportsattīstītos.2. MetodeLai uzzinātu, kāda ir iepriekšējā pieredze veselības pakalpojumu eksportēšanā Latvijā, kādas irpriekšrocības un pastāvošie šķēršļi, kādai vajadzētu būt turpmākajai rīcībai, lai problēmas atrisinātu,un kādu ietekmi minētās darbības attīstīšana varētu atstāt uz vietējo sabiedrību, bija nepieciešamsapkopot dažādu iesaistīto pušu viedokli. Pētījuma datu iegūšanai tika veiktas intervijas ar ekspertiem– privāto un valsts veselības pakalpojumu sniedzēju; valsts pārvaldes un profesionālās organizācijaspārstāvjiem. Kopumā tika veiktas sešas intervijas, no kurām četras bija klātienes intervijas, bet divasnotika elektroniski. Visas klātienes intervijas, ekspertiem piekrītot, tika ierakstītas diktofonā, taču pētījumāievērota konfidencialitāte, un eksperti apzīmēti kā A, B, C, D, E un F. Tā kā veselības pakalpojumu eksportajautājums saistās ar vairākām valsts pārvaldītām nozarēm, tika izvēlēts Ekonomikas ministrijas [viena noministrijas darbības jomām ir tūrisms] pārraudzībā esošās Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvisun Veselības ministrijas pārstāvis. Pirmā intervija notika 12.05.2010. ar vienu no Tūrisma attīstības valstsaģentūras tūrisma tirgus speciālistiem, kurš tika apzīmēts kā eksperts A. Otrā intervija 12.05.2010. bijaar Veselības ministrijas Veselības politikas plānošanas departamenta pārstāvi – ekspertu B. Tālāk,20.05.2010., sekoja intervija ar privātā sektora medicīnas centra, kas ir arī jaunizveidotā SIA „Medicīnastūrisma centra” loceklis, pārstāvi – ekspertu C. Intervija 20.05.2010. notika arī ar vienu no veselībasnozares profesionālajām organizācijām, kas pārstāv Latvijas veselības nozares darbinieku intereses.Arodbiedrības viedokli pauda eksperts D. Pēdējās divas intervijas bija ar veselības pakalpojumusniedzēju, kurās Veselības ministrija ir kapitāla daļu turētāja (Veselības ministrija, Padotības institūcijas),pārstāvjiem. Tika izvēlēts viens rehabilitācijas centrs, kura pieredzi 28.05.2010. atklāja eksperts E, unviena no klīniskajām universitātes slimnīcām, ar kuras pārstāvi, ekspertu F, intervija notika 08.06.2010.Tādējādi pētījumā tika iegūti kvalitatīvi dati, kurus vēlāk analizēja, salīdzinot ekspertu viedokli parjautājumiem, kas saistīti ar veselības pakalpojumu eksporta attīstīšanas iespējām, meklējot kopīgoun atšķirīgo, kā arī atsaucoties uz teorijas aspektiem. Papildus tika skatīti politikas dokumenti, kurosietverts veselības pakalpojumu eksporta jautājums, tiesību akti un elektronisko masu plašsaziņaslīdzekļu materiāli. Analīze un diskusija tika veikta integrētā veidā.3. Rezultāti un diskusija3.1. Veselības pakalpojumu eksportēšana LatvijāVeselības pakalpojumu sniegšana ārvalstu iedzīvotājiem kā finansiālo līdzekļu ieguves un valstsekonomiskās situācijas uzlabošanas veids ir nokļuvis gan valsts, gan privātā sektora redzeslokā.Centrālās statistikas pārvaldes dati atklāj, ka 2008.gadā tūristi, kuru mērķis bija saņemt veselībaspakalpojumus Latvijā, vidēji uzturējās valstī 7,6 naktis, kas ir otrs lielākais rādītājs (Rozenvalde, 2009:32).Pirmajā vietā pēc uzturēšanās ilguma ir personas, kuras ieradušās mācību nolūkos. Jūrmalas pilsētasapkopotie dati liecina, ka 2008.gadā ārzemnieku vidējais noslogojums rehabilitācijas centros un kūrortaiestādēs bijis vēl lielāks – 8,38 dienas, iepretim 1,4 dienām, kas atbilst citām viesu apmešanās vietām(Rozenvalde, 2009:32-33). Tā kā tūristi, kas ierodas pēc veselības pakalpojumiem, valstī uzturas ilgāknekā iebraucēji ar citiem mērķiem, jāņem vērā, ka viņi sniedz ieguldījumu valsts ekonomikā, jo izmantogan veselības, gan viesnīcu, ēdināšanas, transporta un citus pakalpojumus. Tāpēc likumsakarīgi, kaLatvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013.gadam izvirzīts uzdevums, ka tūristiem, kuri ierodaspēc veselības pakalpojumiem Latvijā, 2013.gadā jābūt 1% no visiem iebraucējiem (Reģionālās attīstībasun pašvaldību lietu ministrija, 01.04.2010:8). 2007.gadā šis rādītājs bija 0,2%.Veselības pakalpojumu eksportēšana Latvijā nav jauna parādība, tomēr līdz šim process nav bijisorganizēts un tajā bija iesaistījies mazs skaits pakalpojumu sniedzēju (Eksperts C, intervija, 20.05.2010.).Kā arī, ja ārstniecības iestādes apkalpo ārvalstu klientus, tad neveic īpašu to uzskaiti (Eksperts C,intervija, 20.05.2010.; Eksperts E, intervija, 28.05.2010.). Tomēr kopumā, balstoties uz pieredzi, tikanosaukti ārvalstu klientu pieprasītākie pakalpojumi Latvijā. Tie ir: skaistumkopšanas un SPA pakalpojumi(Eksperts B, intervija, 12.05.2010.; Eksperts E, intervija, 28.05.2010.), kardioloģijas, oftalmoloģijas (EkspertsF, intervija 08.06.2010.), vēl arī plastiskās ķirurģijas (Eksperts B, intervija, 12.05.2010.), zobārstniecībaspakalpojumi, kā arī tādi augsta līmeņa pakalpojumi kā, piemēram, vēnu endoluminālā lāzerķirurģija undažādu speciālistu konsultācijas (Eksperts C, intervija, 20.05.2010.). Visbiežāk ārvalstu klienti ierodasno Krievijas (Eksperts E, intervija, 28.05.2010.), kā arī citām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm(Eksperts F, intervija, 08.06.2010.). Tika uzsvērta PSRS loma, kuras laikā attīstījās kūrortu medicīnaLatvijā, jo bijušo PSRS valstu iedzīvotāju ierašanās pēc šiem pakalpojumiem notiek aizvien (Eksperts A,intervija, 12.05.2010.). Tādējādi vēsturiskie notikumi Latvijā veselības pakalpojumu eksporta attīstīšanāir nozīmīgs un labvēlīgs faktors.Tā kā pēdējā laikā veselības pakalpojumu eksporta attīstīšanas iespējām uzmanība tiek pievērstaaizvien vairāk, eksperti intervijās skaidroja, ka tas notiek ekonomiskās krīzes dēļ, jo ir samazinājiesiekšējais pieprasījums, kā arī turīgo ārvalstu iedzīvotāju pieprasījums pēc tādiem pakalpojumiemkā skaistumkopšana un SPA (Eksperts A, intervija, 12.05.2010.; Eksperts C, intervija, 20.05.2010.).Latvijā 2009.gada septembrī tika izveidots SIA „Medicīnas tūrisma centrs”, kurā apvienojušies astoņimedicīnisko pakalpojumu sniedzēji – SIA „Gremošanas slimību centrs „Gastro””, SIA “Klīnika EGV”, SIA“L. konsultācijas un investīcijas”, SIA “Medicīnas sabiedrība ARS”, SIA “Plastikas ķirurģijas klīnika”, SIA“Veselības centrs 4”, SIA “Valtera protēžu laboratorija” un SIA “Zaržecka privātprakse.” Centra mērķis irveicināt veselības tūrisma attīstību, akcentējot tieši medicīnisko pakalpojumu eksporta palielināšanu(Nozare.lv, 11.01.2010.). Līdz ar to var saskatīt līdzību ar notikumiem Taizemē, kur pēc 1990.gadubeigās piedzīvotās Āzijas ekonomiskās krīzes privātās ārstniecības iestādes bija tās, kas paplašinājastarptautisko klientu bāzi (Turner, 2007:312). Izmaiņas ekonomiskajā situācijā ir cēlonis, lai veselībaspakalpojumus izvērtētu arī no cita redzespunkta – ne tikai kā piedāvājumu vietējiem iedzīvotājiem, betarī klientiem ārpus valsts robežām. Lai arī interviju eksperti atzina, ka līdz šim nav veikta īpaša ārvalstupacientu uzskaite, tomēr turpmāk tas būtu nepieciešams, lai varētu precīzi analizēt tendences: nokurām valstīm klienti visbiežāk ierodas, kādus pakalpojumus izvēlas, kāds ir viņu vecums, dzimums,kā viņi ieguvuši informāciju par konkrētās ārstniecības iestādes piedāvājumu. Tādējādi būs iespējamsizvērtēt, kādā virzienā darboties un pilnveidoties.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums