144 145Holton, E.F. (2005) Holton’s Evaluation Model: New Evidence and Construct Elaborations. Advances inDeveloping Human Resources. Vol.7, No.1, pp. 37-54. Retrieved: 30.12.2008. Available: SAGE Publicationsdata base.Kimmel, A.J. (2004) Rumors and Rumor Control: A Manager’s Guide to Understanding and CombattingRumors. Mahwah, New Jersey, London: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers.LETA (16.05.2006.). Igaunijas darba devēji nelabprāt tērē naudu, rūpējoties par darba ņēmējiem. PortālsFinanceNet, mājas lapa. Skatīts: 16.03.2009., Pieejams: http://www.financenet.lv/zinas/arvalstis/article.php?id=32861Lin, H.F., Lee, H.S. and Wang, D.W. (2009) Evaluation of factors influencing knowledge sharing basedon a fuzzy AHP approach. Journal of Information Science. Vol.35, No.1, pp. 25-44. Retrieved: 20.03.2009.Available: SAGE Publications data base.Lobato, J. (2003) How Design Experiments Can Inform a Rethinking of Transfer and Vice Versa.Educational Researcher. Vol.32, No.1, pp. 17-20. Retrieved: 30.12.2008. Available: SAGE Publicationsdata base.Macionis, J.J.(2005) Sociology, Tenth Edition. International Edition. Pearson Educational International:Pearson Prentice Hall.McClernon, T. (2006) Rivals to Systematic Training. Advances in Developing Human Resources. Vol.8,No.4, pp. 442-459. Retrieved: 16.03.2009. Available: SAGE Publications data base.Scott, J. (2000) Social Network Analysis. A Hanbook: Second Edition. Los Angeles, London, New Delhi,Singapore: SAGE Publications.Susko, J.A. (2000) Distance Learning: A Principal’s Perspective on a New Kind of Graduate Program.NASSP Bulletin. Vol.84, No.616, pp. 61-67. Retrieved: 30.12.2008. Available: SAGE Publications database.Turcotte, D., Lamonde, G., Beaudoin, A. (2008) Evaluation of an In-Service Training Program for ChildWelfare Practitioners. Research on Social Work Practice. Vol.19, No.1, pp. 31-41. Retrieved: 30.12.2008.Available: SAGE Publications data base.Vechio, R.P. (2000) Organizational Behavior: Core Concepts. Fourth Edition. United States: The DrydenPress, A Division of Harcourt College Publishers.Waters, R., Smith, L.H. (2008) Social Networks in High-Technology Local Economies: The Cases ofOxfordshire and Cambridgeshire. European Urban and Regional Studies. Vol.15, No.1, pp. 21-37.Retrieved: 30.12.2008. Available: SAGE Publications data base.Webb, S.A. (2008) Modelling Service User Participation in Social Care. Journal of Social Work. Vol.8,No.3, pp. 269-290. Retrieved: 20.03.2009. Available: SAGE Publications data base.Zaremba, A.J. (2006) Organizational Communication: Foundations for Business & Collaboration.Australia, Canada, Mexico, Singapore, Spain, United Kingdom, United States: Thomson South-Western.Miller, K. (2006) Organizational Communication: Approaches and Processes. Fourth Edition. Australia,Brazil, Canada, Mexico, Singapore, Spain, United Kingdom, United States: Thomson Wadsworth.Misra, D.C., Hariharan, R., Khaneja, M. (2003) E-Knowledge Management Framework for GovernmentOrganizations. Information Systems Management, Vol.20, No.2, pp. 38-48. Retrieved: 29.05.2008.Available: EBSCO HOST data base.Neher, W.W. (1997) Organizationhal Communication: Challenges of Change, Diversity, and Continuity.United States of America: Allyn and Bacon.Nelson, R.E. (1988) Social Network Analysis as Intervention Tool: Examples From the Field. GroupOrganization Management. Vol.13, No.1, pp. 39-58. Retrieved: 01.06.2008. Available: SAGE Publicationsdata base.O’Neill, K.S., Hansen, C.D., May, G.L. (2002) The Effect of Gender on Thetransfer of InterpersonalCommunication Skills Training to the Workplace: Three Theoretical Frames. Human ResourceDevelopment Review 2002. Vol.1, No.2, pp. 167-185. Retrieved: 01.07.2008. Available: SAGE Publicationsdata base.Oliver, G.R., Handzic, M., Torn, Kr., Van. (2003) Towards Understanding KM Practices in the AcademicEnvirnment: The Shoemaker’s Paradox. Electronic Journal of Knowledge Management [online]. Vol.1,No.2, pp. 125-139. Retrieved: 11.12.2006. Available: www.ejkm.comOrgnet.com, web page, section Social Network Analysis, A Brief Introduction. Retrieved: 01.05.2009.Available: http://www.orgnet.comPolitis, D.J. (2003) The Effect on Managerial Power and Relational Trust on the Skills and Traits ofKnowledge Acquisition: Evidence from the United Arab Emirates. Electronic Journal of KnowledgeManagement [online]. Vol.1, No.2, pp. 139-147. Retrieved: 22.12.2006. Available: www.ejkm.comReņģe, V. (2007) Mūsdienu organizāciju psiholoģija. Rīga: Apgāds Zvaigzzne ABC.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
146 147Transformatīvās līderības un indivīda radošuma loma grupasradošuma veicināšanāRole of transformative leadership and creativity of individual in ecouregmentof group creativityMāra Arāja, <strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas„Komunikācija un sabiedriskās attiecības” absolventeDarba zinātniskais vadītāja: Mg.psych. Vineta SilkāneRezumējumsDarbā tika izpētīta indivīdu radošuma un līderības stila grupā saistība ar grupas radošumu. Tas ietverliteratūras analīzi par radošumu, grupas radošumu un to ietekmējošiem faktoriem, kā arī līderības lomuradošuma veicināšanā grupā. Pētījumā piedalījās 206 studenti, kas strādāja 47 grupās. Studenti veicadažādus radošu ideju ģenerēšanas uzdevumus. Katrs pētījuma dalībnieks veica individuālu uzdevumuun novērtēja līderību grupā, un grupu uzdevumā tika ģenerētas idejas, kas pēc tam pētniekam ļāvanovērtēt grupas radošumu.Iegūtie dati ļāva novērtēt indivīda radošumu, grupas radošumu un līderības stilus grupā. Pētījumarezultāti parāda, ka indivīda radošums ir saistīts ar grupas radošumu, un tās grupas, kurās ir augstāksindividuālais radošuma līmenis, ir radošākas. Grupas radošums šī pētījuma ietvaros neuzrādīja saistībuar līderības stilu grupā.AbstractIn this research the author studies how creativity of an individual and the style of leadership in agroup is associated to the creativity of the group. First, literature on creativity, leadership styles, groupcreativity and factors which influences it is examined. In total there were 206 participants (students) inthis research, who worked in 47 groups. The main objective of the groups was – generation of creativeideas. In the beginning every participant worked on individual assignment and later they joined in agroup project after which they evaluated the group leader. The data gathered and examined showedthat creativity of an individual positively collerate with the creativity of the group. The results alsoshowed that there is no link between the creativity of the group and a leadership style.Atslēgas vārdi: radošums, grupas radošums, transformatīvā līderība, alternatīvo izmantošanas iespējuuzdevums.IevadsInovācijas organizācijā tiek dēvētas par to veiksmes atslēgu, un spēja rast radošus risinājumus savadarba pilnveidošanā ir ļoti būtiska (Halbesleben, Novicevic, Harvey, Buckley, 2003: 433). Inovācijupamatā ir radoši risinājumi, kas ļauj uz problēmām paskatīties no neierastiem skatupunktiem. Arradošiem risinājumiem ir iespējams darboties ierobežotu resursu apstākļos, pielāgojoties situācijai.Radošums, kā viens no instrumentiem, lai veicinātu valsts attīstību, ir minēts arī Latvijas ilgtspējīgasattīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Ķīlis u.c., 2008). Radošums ir būtisks, lai veicinātu inovācijas un,līdz ar to, attīstību organizācijās, kas darbojas arī citās jomās (Madjar, Oldham, & Pratt, 2002, citēts pēcWaight, 2005:151). Tomēr līdz šim tas nav ticis aktualizēts kā pietiekami būtisks faktors organizācijasattīstībā, līdz ar to nav plašas prakses, kas varētu palīdzēt radošu risinājumu veicināšanā dažādosuzņēmumos un organizācijās.Ir dažādi pētījumi, kas parāda radošumu ietekmējošus faktorus, tomēr lielākā daļa no tiem apskata tiešiindivīda radošumu. Savukārt liela daļa no attīstības stratēģiju izveidēm notiek tieši grupās, tādēļ tajās irbūtiski veicināt radošās izpausmes. Tiek daudz pētīts, kā indivīds ietekmē radošumu grupā, aplūkojotdažādas indivīda pazīmes, piemēram, indivīda motivāciju piedalīties grupā indivīda vēlmi pēc tuvībasizjūtas grupā, indivīdu radošumu (Chirumbelo et al, 2005, Shei, Rognes, 2005). Vēl viens pētniecībasobjekts ir citu personu ietekme uz radošumu grupā, piemēram, padomdevēju (Gibson, Saxton, 2005)vai līderi (Jung, 2001-2002).Balstoties uz iepriekš minēto par problēmas aktualitāti un iespējām veicināt organizāciju attīstību, šīpētījuma mērķis ir noskaidrot līderības stila un grupas dalībnieku individuālā radošuma saistību argrupas radošumu. No tā izriet pētījuma jautājums – kā transformatīvā līderība un grupas dalībniekuindividuālais radošums ir saistīts ar grupas radošumu?Radošuma definēšanaLiela daļa pētnieku radošumu ir definējuši kā idejas par produktiem, pakalpojumiem, procedūrām, kasir gan nebijušas, gan vienlaicīgi arī potenciāli noderīgas organizācijai (Shalley, Zhou, Oldham, 2004:934).Par nebijušām idejām tiek uzskatītas tādas, kas, salīdzinot ar citām organizācijā piedāvātajām idejām,ir unikālas, savukārt idejas tiek uzskatītas par noderīgām, ja tām organizācijas darbībā ir potenciālavērtība. Darbinieku radošums ir svarīgs, jo tas pozitīvi ietekmē inovācijas organizācijā, tās efektivitāti unnodrošina pastāvēšanu konkurences apstākļos (Amabile, 1996; Nonaka, 1991, citēts pēc Shalley, Zhou,Oldham, 2004:933).Artūrs Kroplijs (Arthur Cropley) norāda, ja tiktu uzskatīts, ka galvenais radošumu raksturojošais faktorsir tas, ka ideja ir nebijusi, varētu apgalvot, ka jebkurš, pat visabsurdākais, risinājums ir radošs (Cropley,2006:29). Kā min Popes (Pope), radošumu vienlaicīgi var raksturot savstarpēji nesaderīgi koncepti,piemēram, oriģinalitāte un iederēšanās – neskatoties uz to, ka gala rezultātam jābūt oriģinālam,jāparāda konkrētā lieta, situācija no pavisam citas perspektīvas, tai arī jāiederas attiecīgajā vidē, laikāun situācijā (Pope, 2005:59-60).Radošums tiek skatīts no dažādām perspektīvām, piedāvājot atšķirīgus skatījumus uz to, kādi indivīdivar būt radoši, kas ir tie faktori, kas raksturo radošumu. Tomēr, aplūkojot iepriekš minēto autorupiedāvātos skatījumus, var secināt, ka pats būtiskākais, kas raksturo radošu ideju ir tas, ka tā ir līdzšim nebijusi konkrētajā jomā, kā arī tas, ka ideja ir praktiski noderīga, lietderīga. To var apgalvot, jotieši šie apzīmējumi raksturo to īpašību kopumu, kas ir redzams visās radošuma definīcijās. Protams,jāņem vērā, ka pastāv arī dažādi skatījumi, kas raksturo radošumu, tomēr šīs atšķirības lielākoties irniansēs, kas atkarīgas no apkārtējās vides, uzņēmuma specifikas, problēmas, kamēr tieši praktiskumsun unikalitāte ir tie divi faktori, ko neizslēdz neviena no darbā apskatītajām teorētiskajām perspektīvām.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
- Page 1 and 2:
Vidzemes Augstskolas4.Studentu pēt
- Page 5 and 6:
6 7Vidzemes Augstskolas 2005. gada
- Page 7 and 8:
10 11tika intervēti arī protesta
- Page 9 and 10:
14 15Gadījumu analīzeIegūtie (no
- Page 11 and 12:
18 19Partiju apvienības „Vienot
- Page 13 and 14:
22 23Ir veikta darba autores izvēl
- Page 15:
26 27ievērojama saistība starp me
- Page 18 and 19:
32 33SABIEDRISKO POLITIKU ANALĪZEV
- Page 20 and 21:
36 37viedokļa, izvirzītie akredit
- Page 22 and 23:
40 41ieinteresēta, lai ārstēšan
- Page 24: 44 45Alternatīvo aprūpes veidu iz
- Page 27 and 28: 50 51RespondentsAEfektivitāteTehni
- Page 29 and 30: 54 55RespondentsCilvēkresursu piet
- Page 31 and 32: 58 59Izmantotā literatūraAbebe, T
- Page 33 and 34: 62 63Pētījuma gaitā tika identif
- Page 35 and 36: 66 67rindas. Kopā tika novēroti 5
- Page 37 and 38: 70 71nevis Madonas slimnīcā. Vidz
- Page 39 and 40: 74 75Privātā finansējuma piesais
- Page 41 and 42: 78 79virsotnes tas arī sasniegtu (
- Page 43 and 44: 82 83No pētījumā izmantoto gadī
- Page 45 and 46: 86 87KOMUNIKĀCIJA UN SABIEDRISKĀS
- Page 47 and 48: 90 91Sabiedrisko attiecību modeļu
- Page 49 and 50: 94 95iepriekšējos pētījumos par
- Page 51 and 52: 98 995. tabula. SA modeļi un komun
- Page 53 and 54: 102 103Dažādu zinātnes nozaru sp
- Page 55 and 56: 106 1071.2. Zinātnes komunikācija
- Page 57 and 58: 110 1114.1. Zinātnes komunikācija
- Page 59 and 60: 114 115Nākamais problēmu bloks, k
- Page 61 and 62: 118 119IevadsZināšanas ir kļuvu
- Page 63 and 64: 122 123interpretēti dati no šīs
- Page 65 and 66: 126 127Latvijas sabiedrisko attiec
- Page 67 and 68: 130 131Zināšanu pārneses klimats
- Page 69 and 70: 134 135par mazāk ietekmīgu. Lai g
- Page 71 and 72: 138 139Lai varētu precīzāk notei
- Page 73: 142 143Analizējot struktūrvienīb
- Page 77 and 78: 150 151MetodePētījuma dalībnieki
- Page 79 and 80: 154 1553.tabula. Korelācijas koefi
- Page 81 and 82: 158 159Paulus, B.P., Larey, S.T., D
- Page 83 and 84: 162 163uzņēmuma dibināšanos ar
- Page 85 and 86: 166 167personīgajām iezīmēm kā
- Page 87 and 88: 170 171Volume 32, number 5, pp. 548
- Page 89 and 90: 174 175Izplūdušais PRISM algoritm
- Page 91 and 92: 178 1792.tabula. Veikto eksperiment
- Page 93 and 94: 182 183classifiers. Attribute-value
- Page 95 and 96: 186 187ir nedaudz uzlabojusies - ne