11.07.2015 Views

Å eit - Vidzemes Augstskola

Å eit - Vidzemes Augstskola

Å eit - Vidzemes Augstskola

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

30 31MetodeLai sasniegtu bakalaura darba mērķi, ir izvirzīti šādi pētnieciskie jautājumi:1. kādi jēdzieni masu medijos tiek lietoti saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem?2. kādā masu mediju funkciju aspektā tiek atspoguļoti dzimumu līdztiesības jautājumi?Darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:1. atspoguļot dzimumu līdztiesības jēdziena izpratni, dzimumu līdztiesības un dzimumudiskriminācijas izpausmes veidus, kā arī sniegt īsu ekskursu dzimumu līdztiesības idejuattīstības vēsturē;2. sniegt teorētisku ieskatu par masu mediju lomu sabiedrībā;3. izmantojot laikrakstu publikāciju analīzi pēc kvantitatīvās pieejas pamatprincipiem, noskaidrot,cik ar dzimumu līdztiesības jautājumu tematiku saistītu publikāciju ir izvēlētajā periodā un kādijēdzieni šajā kontekstā tiek lietoti;4. izmantojot laikrakstu publikāciju analīzi pēc kvalitatīvās pieejas pamatprincipiem, noskaidrot,kādā mediju funkciju kontekstā tiek pasniegtas publikācijas, kas saistītas ar dzimumulīdztiesības tematiku;5. intervējot laikrakstu „Diena”, „Latvijas Avīze” un „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” galvenosredaktorus, noskaidrot aspektus saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumu atspoguļojumuviņu vadītajos laikrakstos.RezultātiTika izanalizēti 66510 laikrakstu publikāciju. Izvirzītajiem atslēgas vārdiem atbilda 8465 publikācijas,no kurām 8350 atbilda sociālekonomiskajam kontekstam, savukārt 115 publikācijas tika analizētasdzimumu līdztiesības jautājumu aspektā un laikrakstu funkciju kontekstā.Pamatojoties uz pētījuma pirmo daļu, var konstatēt, ka dzimumu līdztiesības tematikas atspoguļošanālaikrakstos „Diena”, „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” un „Latvijas Avīze” pārsvarā netiek izmantoti atslēgasvārdi, kas tieši un nepārprotami liecina par atspoguļojamo problemātiku. Piemēram, atslēgas vārdam„dzimumu līdztiesība” atbilstošo rakstu skaits ir daudzkārt mazāks par to rakstu skaitu, kas atbilstatslēgas vārdam „vadītājs”.No iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka dzimumu līdztiesības tematikas atspoguļošanā laikrakstužurnālisti nelieto zinātniskas literatūras terminoloģiju, bet gan lieto leksiku, kas saprotama Latvijassabiedrībai. Latvijas medijos dzimumu līdztiesības jautājumi tiek saprasti ar šādiem atslēgas vārdiem:dzimums; dzimte; feminisms; dzimumu lomas; dzimumu stereotipi; sieviešu tiesības; vienlīdzība;dzimumu nevienlīdzība; aizskaršana; sievišķais; vīrišķais; sievietes emancipācija; seksisms; sievietesprofesija; vīrieša profesija; dzimumu līdztiesība.Pamatojoties uz pētījuma otrajā daļā gūtajiem rezultātiem, var secināt, ka Latvijas nacionālie laikraksti„Diena”, „Latvijas Avīze” un „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” dzimumu līdztiesības kontekstā pilda masumediju informējošo funkciju. Informējošās funkcijas kontekstā Latvijas nacionālie laikraksti publicējuši74 rakstus. Masu mediju vērtības un tradīcijas regulējošās funkcijas kontekstā nacionālie laikraksti irpublicējuši 15 rakstus, savukārt sociāli organizējošā un sociāli kreatīvās funkcijas kontekstā laikrakstosparādījās 14 raksti, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības tematiku. Pētījuma laikā gūtie rezultāti atļaujapgalvot, ka neviens no trijiem Latvijas nacionālajiem laikrakstiem nav populārs kā foruma jeb sociālāslīdzdalības kanāla funkcijas īstenotājs. Laikraksts „Latvijas Avīze” šīs masu mediju funkcijas kontekstānav publicējis nevienu rakstu.Iegūtie rezultāti ļauj apgalvot, ka laikraksti „Diena” un „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” pilda visas četrasmasu mediju funkcijas, savukārt laikraksts „Latvijas Avīze” īsteno tikai trīs funkcijas.Cenšoties noskaidrot atbildi uz jautājumu, vai laikrakstu saturā tiek iekļauti raksti, kas saistīti ar dzimumulīdztiesību, laikrakstu galveno redaktoru atbildes bija gandrīz identiskas:„Nu gluži tāpat kā par citu tematiku, ne vairāk un ne mazāk izcelta tēma.” (Dace Andersone, „Diena”)„Nu, es neteiktu, ka tā mums ir tā kā speciāla tēma, bet jā tiek, protams.” (Anita Daukšte, „NeatkarīgāRīta Avīze Latvijai”)Secinājumi1. Masu mediju publikācijās netiek izmantoti zinātniskajā un juridiskajā literatūrā balstīti termini,kas saistīti ar dzimumu līdztiesības tematiku.2. Dzimumu līdztiesības tematika tiek atspoguļota gan informējošā funkcijas, gan vērtības untradīcijas regulējošā funkcijas, gan sociāli organizējošā un sociāli kreatīvā funkcijas, ganforuma jeb sociālās līdzdalības kanāla funkcijas kontekstā. (Skatīt kopsavilkuma piezīmi! Sākudomāt, vai te netrūkst vārds „kanāls” pirms „funkcijas”.)3. Latvijas laikraksti visbiežāk īsteno informējošo funkciju dzimumu līdztiesības jautājumukontekstā.4. Laikraksts “Latvijas Avīze” neīsteno foruma jeb sociālās līdzdalības kanāla funkciju dzimumulīdztiesības jautājumu kontekstā.5. Latvijā nav aktuāli dzimumu līdztiesības jautājumi, lielāka uzmanība tiek pievērsta politiskajiemun ekonomiskajiem jautājumiem.6. Laikrakstos publicējamo materiālu izvēle ir laikraksta redakcijas ziņā, kas pieņem galīgojautājumu, vai attiecīgās tematikas raksti tiek publicēti, kādā aspektā un kādā apjomā.7. Dzimumu līdztiesības jautājumi arī pārskatāmā nākotnē būs aktuāli.8. Masu mediju darbinieki dzimumu līdztiesības jautājumu tematikai nepievērš īpašu uzmanību.9. Masu medijos publikācijas par dzimumu līdztiesības tematiku parādās tikai tad, ja dzimumulīdztiesības tematiku Latvijas sabiedrībā aktualizē ārējs faktors vai atbilstoši zinātniskie pētījumi.Literatūras sarakstsBārtkija L. S. Fuko, sievišķība un patriarhālās varas modernizācija, 1988. Grām.: Mūsdienu feministiskāsteorijas. Antoloģija. Rīga: Jumava, 2001.Braidotti R. Nomadic Subjects. New York: Columbia University Press, 1994.Mcluhan M. Understanding Media: The Extensions Of Man. Gingko Press, 2003.McQuail D. Mass Communication Theory. SAGE, 2010.Rubina G. Tirdzniecība ar sievietēm: piezīmes par dzimuma politekonomiju, 1974. Grām.: Mūsdienufeministiskās teorijas. Antoloģija. Rīga: Jumava, 2001.Veinberga S. Masmediji. Prese, radio un televīzija. Rīga, 2007.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskola</strong>s 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!