Å eit - Vidzemes Augstskola

102 103Dažādu zinātnes nozaru speciālistu redzējums par zinātneskomunikāciju LatvijāViews of Different Science Sector Specialists on Science Communicationin LatviaElīna Pūdža, Vidzemes Augstskolas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas „Komunikācija un sabiedriskās attiecības” studenteDarba zinātniskā vadītāja: Mg.psych. Vineta SilkāneRezumējumsPētījums aplūko zinātnes komunikāciju Latvijā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā dažādu zinātnes nozaruspeciālisti saredz un kā vērtē zinātnes komunikāciju Latvijā, kā viņi saredz zinātnes komunikācijasuzlabojumus un attīstības gaitu. Tā kā zinātnes komunikācija Latvijā ir maz pētīts, bet aktuāls temats, irbūtiski gūt pieredzējušu vadošo pētnieku un profesoru viedokļus par šo konceptu. Pētījums ir balstītsuz septiņu ekspertu viedokļiem; respondenti intervijās atklāja savu redzējumu par situāciju šī brīžazinātnes komunikācijā Latvijā. Galvenie secinājumi, kas izriet no pētījuma ir, ka zinātnes komunikācijaiir ievērojama nozīme zinātnes attīstībā kopumā un ka šobrīd zinātnes komunikācija Latvijā nenorisināspietiekami aktīvi un efektīvi. Šobrīd komunikācija vairāk ir vērsta uz jauniešiem, kas ir ilgtermiņaieguldījums, jo tieši jauniešus iespējams vieglāk ieinteresēt viņu atvērtības dēļ. Iegūtā informācija, kasatspoguļojas pētījuma rezultātos, var būt noderīga turpmākajos pētījumos.AbstractThis study examines the science communication in Latvia. The aim of this study is to explore howscholars representing different areas of science, see and evaluate science communication in Latvia, howthey see improvements and developments of science communication. As the science communicationin Latvia has been a poorly studied but a topical issue, it is important to obtain views from experiencedprofessors and leading researchers. The study is based on seven expert opinions in the interviewswhich reveal the vision of current science communication in Latvia. The main findings of this researchare that science communication plays a very significant role in science development and that it hasn’tbeen practiced actively and effectively enough. Currently, communication is more focused on youngpeople. It is easier to interest young people because of their openness. The information obtained isreflected in the results of the study and may be useful in further studies.Atslēgas vārdi: zinātnes komunikācija.IevadsPasaule regulāri piedzīvo jaunus izgudrojumus un uzlabojumus, kas paaugstina dzīves kvalitāti un arvienvairāk atvieglo cilvēku ikdienu. Par jauninājumiem rūpējas visa sabiedrība kopumā, bet galvenokārt –zinātnieki. Inovāciju attīstība veicina arī sadarbību starp zinātniekiem un sabiedrību. Šāda sadarbība irnepieciešama, lai zinātnieki varētu uzlūkot problēmas un pamanīt jaunus problēmu risinājumu veidus,kā to saredz ar zinātni nesaistītā sabiedrība. Latvijā šobrīd ir saskatāma plaisa starp zinātnes pārstāvjiemun pārējo sabiedrību, kas radusies abu pušu nošķirtības un, iespējams, arī neieinteresētības dēļ. Trūkstsavstarpējās komunikācijas starp abām pusēm, un esošā komunikācija bieži izrādās pārāk sarežģīta.Sadarbības veicināšanai nepieciešama iedarbīga zinātnes komunikācija, lai abas iesaistītās pusesiegūtu maksimālu izdevīgumu. Vienkāršoti izsakoties, zinātnes komunikācija ir uz iznākumiem balstītapētījumu un citu zinātnieku aktivitāšu skaidrošana sabiedrībai (Burns, O’Connor, Stocklmayer, 2003:183).Pēdējā laikā arvien aktīvāk tiek rīkoti īpaši pasākumi, kas nodarbojas ar zinātnes komunikāciju, piemēram,„zinātnes kafejnīcas” Latvijas augstskolās, zinātnieku naktis un zinātnes izstādes. Šāda veida pasākumosatgriezeniskā saite no publikas ir jautājumu uzdošana pētniekiem. Atgriezeniskās saites veidošanu arjautājumu palīdzību var pieskaitīt pie interaktīvas komunikācijas, ko apraksta Sjūzena Stoklmeijere(Susan M.Stocklmayer). Autore skaidro, ka efektivitāti komunicējot ar dažādām publikām var sasniegttikai interaktīvas komunikācijas ceļā (Stocklmayer, 2001:3-9). Taču bieži vien zinātnieku skaidrojumi navvienlīdz saprotami visiem sabiedrības locekļiem, tādēļ ne vienmēr izveidojas interaktīva komunikācija.Stoklmeijere atzīst, ka ir grūti nodrošināt interaktivitāti zinātnes komunikācijā (Stocklmayer, 2001:3-9;143;145). Iepriekšminētie pasākumi ir tikai daļa no zinātnes komunikācijas līdzekļiem un tie nespējsasniegt visas mērķgrupas.Ir nepieciešams apkopot informāciju par zinātnes komunikācijas iespējām, kā tā norisinās, līdzās ārvalstupiemēriem apskatīt arī situāciju Latvijā un uzzināt, kā varētu pilnveidot un attīstīt zinātnes komunikācijuLatvijā. Pasaulē zinātnes komunikācija tiek pētīta no dažādiem rakursiem; Latvijā – krietni mazāk. LatvijāAivita Putniņa ir veikusi pētījumu par zinātnes komunikāciju vienam konkrētam gadījumam par cilvēkagenoma izpēti Latvijā. Arī Anda Ādamsone-Fiskoviča ir pētījusi zinātnes un sabiedrības integrāciju,tomēr konkrēti šāds pētījums vēl nav veikts ne Latvijā, ne ārpus tās.Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā dažādu zinātnes nozaru speciālisti saredz un kā vērtē zinātneskomunikāciju Latvijā, kā viņi saredz zinātnes komunikācijas uzlabojumus un attīstības gaitu. Šādspētījums var parādīt, cik būtiska vai, tieši pretēji, nesvarīga ir zinātnes komunikācija Latvijā dažāduzinātnes nozaru speciālistu redzējumā un kādas izmaiņas būtu nepieciešamas šī brīža situācijā.Pētījuma jautājums – kā dažādi zinātnes nozaru speciālisti saredz un vērtē zinātnes komunikācijuLatvijā?1. Zinātnes komunikācija1.1. Termins „zinātnes komunikācija”Rietumu kultūrā zinātnes komunikācijas pirmsākumi meklējami jau 1985.gadā (Nohara, Norton, Saijo,Kuskabe, 2008:1), taču tā laika izpratne par zinātnes komunikācijas galvenajām komponentēm unpašu definīciju ievērojami atšķiras no mūsdienu situācijas šajā jomā. Laikam ritot, gan sabiedrība,gan zinātnieki ir pārvērtējuši zinātnes komunikācijas vērtību. Iepriekš zinātnes komunikācijas galvenāfunkcija bija informēt sabiedrību un skaidrot faktus, kas laika gaitā papildināta ar sabiedrības lielākuiesaisti diskusijās par zinātnes jautājumiem. Mūsdienās mainījušās zinātnes komunikācijas formas,tās kļuvušas interaktīvākas un ar lielāku sabiedrības iesaisti. Tomēr arī jaunākās paaudzes zinātneskomunikācija ir atšķirīga – novērojams, ka līdzās pastāv gan agrākās, gan mūsdienīgās komunikācijasformas.Dāņu pētnieki Nīlsens, Kjārs un Dalgārds (Nielsen, Kjaer, Dahlgaard) izdala divus atšķirīgus zinātneskomunikācijas modeļus – „kanonisko” un „interaktīvo”, kur kanoniskais modelis paredz vienvirzienaVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums