Å eit - Vidzemes Augstskola

96 97Lasot kampaņas aprakstu vēl vienu reizi, tika atzīmēti to SA modeļa elementi, kas raksturīgi konkrētajaikampaņai. Ja kampaņai atbilda vismaz puse no 3.tabulā redzamajiem modeļiem, modelis tika atzītspar raksturojošo. Savukārt, ja pēc pirmā posma SA kampaņām bija identificēti vairāki SA modeļi, kāvisvairāk reprezentētais modelis tika noteikts pēc tā, cik lielā mērā kampaņai atbilda katra modeļaelementi. Izvērtējot no vairākām modeļa iespējām, kā reprezentatīvais modelis tika atzīts tas, kuršraksturoja visvairāk elementus konkrētajā kampaņā.Papildus SA modeļu un raksturīgāko pazīmju noteikšanai, Latvijas SA kampaņās dati tika apkopotiun vēlāk analizēti, kategorizējot kampaņas pēc norises gadiem, “Baltic PR Awards” izveidotajāmkategorijām, katras Gruniga un Hanta izveidotās kategorijas atsevišķi (mērķis, komunikācijas virziens,kanāli, pētījuma nozīmība), kā arī pēc visiem datiem kopumā. Izmantojot SA modeļu analīzi Latvijas SAkampaņās, tika noteiktas galvenās vērtības, ko reprezentē Latvijas SA kopumā.Rezultāti4. tabula. Vispārīgi “Baltic PR Awards” laureātu kampaņās izmantotie sabiedrisko attiecību modeļiVIETA MODELIS SKAITS %1. Divu ceļu asimetriskais 16 45 %2. Preses aģenta 11 31 %3./4. Publiku informējošais 4 12 %3./4. Divu ceļu simetriskais 4 12 %KOPĀ: 35 100%Analizējot Latvijas sabiedrisko attiecību kampaņas laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam, no 35 SAkampaņām 45% jeb 16 kampaņas reprezentē divu ceļu asimetrisko modeli, akcentējot attieksmesnoskaidrošanu, maiņu un viedokļa pārliecināšanu par labu organizācijas interesēm. Divu ceļu asimetriskāmodeļa lietojumu var skaidrot ar SA darbošanos uzņēmējdarbībā, kā arī SA speciālistu darbošanoskā aģentūru pārstāvjiem, kas veicina pārliecināšanas intereses arī peļņas nolūkos. Tomēr būtiski irizprast, ka ne vienmēr divu ceļu asimetriskā modeļa izmantošana ir negatīva iezīme SA praksē. Vairumsno kampaņām, kurās tika identificēts divu ceļu asimetriskais modelis, ir saistītas ar dažādu sociālojautājumu aktualizēšanu sabiedrībā, piemēram, attieksmes veidošana pret smēķēšanu, automašīnasvadīšana alkohola reibumā, kā arī meža piesārņošana un vispārēja dabas aizsardzība. Šajos gadījumosnebūtu pareizi akcentēt tikai negodīgu propagandu, bet gan arī izvērtēt kampaņas nozīmi dažādu sociālivēlamu jautājumu aktualizēšanā un mēģinājumu mainīt sabiedrības dažkārt vienaldzīgo attieksmi prettiem. Neskatoties uz divu ceļa asimetriskā modeļa skaidrojumu kā sabiedrības uzvedību organizācijasinteresēs, šajā gadījumā organizācijas intereses ir sabiedrības labā.izmanto, lai popularizētu kādu konkrētu produktu vai notikumu peļņas nolūkos. Neskatoties uz laipnokomunikāciju, skaidri saprotams, ka mērķis ir produkta popularitātes palielināšana, veidojot pēc iespējaslielāku publicitāti. Izmantojot preses aģenta modeli Latvijas SA kampaņās, organizatora galvenie mērķiir palielināt organizācijas publicitāti medijos, kā arī dažos gadījumos pievērst uzmanību organizācijaskonkrētam zīmolam. Tomēr eksistē arī kampaņas, kuras preses aģenta modeli izmanto, lai aktualizētuun popularizētu notikumus, kas svarīgi sabiedrībai un organizācijai kopumā.Savukārt publiku informējošais modelis un divu ceļu simetriskais modelis kampaņās izmantotsvienlīdzīgi - tikai 12% gadījumu jeb 4 kampaņās katrs modelis. Biežākās kampaņas saistītas ar sociāliemjautājumiem (publiku informējošais) vai konfliktu situācijām (divu ceļu asimetriskais). Kampaņās, kurāsvisbiežāk izmantots publiku informējošais modelis, mērķis ir informēt un izglītot, kā arī pēc kampaņasizzināt publikāciju un lasītāju skaitu. Publiku informējošais modelis visbiežāk tiek izmantots gadījumos,kad nepieciešama lielāka sabiedrības izpratne.Divu ceļu simetriskais modelis visbiežāk tiek izmantots situācijās, kurās tiek risināti problēmjautājumi,uzklausīts mērķgrupu viedoklis un šis viedoklis integrēts organizācijas darbībā. Atbilstoši teorijai,divu ceļu simetriskais modelis tiek izmantots kampaņās ar balansētu komunikācijas plūsmu starporganizāciju un dažādām grupām. Veiksmīgs piemērs divu ceļu simetriskā modeļa izmantošanai iriekšējās komunikācijas kampaņas ar kuras palīdzību tika ne tikai informētas mērķa publikas paraktualitātēm un notiekošo organizācijā, bet arī noskaidroti problēmjautājumi, kā arī veidota saikne starpvadību un darbiniekiem.Kopumā sabiedrisko attiecību speciālisti divu ceļu komunikācijas modeļus izmantojuši biežāk (20) nekāviena ceļa komunikācijas modeļus (15).Analizējot kampaņu attīstību modeļu izvēlē katram gadam atsevišķi (no 2006. līdz 2009.gadamieskaitot), būtiska iezīme ir preses aģentu un divu ceļu asimetrisko modeļu pārsvaram visā laika posmā.Apskatītajā laika posmā modeļu pielietojums paliek nemainīgs; visbiežāk izmantotie ir preses aģentavai divu ceļu asimetriskie modeļi, vai abi modeļi kopā, kas varētu norādīt uz SA praktiķu galvenajāmvērtībām saistībā ar komunikāciju ar sabiedrību. Organizācijām svarīgs rezultāts, kas izdevīgsorganizācijai nevis sabiedrības interesēm, jo abi visvairāk reprezentētie modeļi (preses aģenta undivu ceļu asimetriskais) pārstāv organizācijas intereses, neieklausoties vai neņemot vērā sabiedrībasviedokli. Galvenās SA vērtības, ņemot vērā modeļu izmantošanas attīstību, laika posmā no 2006. līdz2009. gadam ir organizācija, tās publicitāte, kā arī sabiedrības pārliecināšana. Sabiedrības interešunozīmīgums ir sekundārs, analizējot visvairāk reprezentētos modeļus katrā norises gadā.Izvērtējot kampaņas pēc konkursa “Baltic PR Awards” izveidotajām kategorijām, identificējamasvairākas saistības starp kampaņas kategoriju un identificējamo modeli (5. tabula).Otrs visbiežāk izmantotais modelis 31% gadījumu jeb 11 kampaņās bija preses aģenta modelis, kura laikātika izmantoti gan mediētie, gan starppersonu komunikācijas kanāli. Galvenais identifikācijas rādītājsbija organizācijas vai pasākuma publicitāte kā mērķis SA kampaņai. Visbiežāk preses aģenta modelistiek izmantots kampaņās, kuras saistītas ar mārketingu vai zīmola atpazīstamību. Analizējot konkrētāskampaņas, jāsecina, ka organizācijai nav būtiski pētījumi, kas identificētu mērķa publikas attieksmivai nepieciešamos ziņojumus, bet gan tā vēlas akcentēt savu vārdu vai zīmolu medijos un sabiedrībāvispār. Organizāciju pārstāvji, kas izmanto preses aģenta modeli, vietu mediju ziņojumos cenšas atrast,izmantojot jebkuras taktikas (Grunig & Hunt, 1984:30). Vairums no kampaņām preses aģenta modeliVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums