Å eit - Vidzemes Augstskola

66 67rindas. Kopā tika novēroti 562 pacienti Vidzemes slimnīcā un 202 pacienti Madonas slimnīcā. Laiapkopotu novērošanas materiālus un aprēķinātu ar rindām saistītos rādītājus, tika izlietotas citu valstupētījumos izmantotās formulas rindu aprēķināšanai.Bez novērošanas tika veikta arī pacientu aptauja. Ar aptaujas palīdzību tika noskaidrota pacientuapmierinātība ar rindām, ārstniecības iestādi, ārstu darba laiku un pierakstīšanās iespējām. Aptaujasizlases ģenerālo kopu veidoja visi pacienti, kas novērošanas veikšanas dienā bija ieradušies pie ārstaspeciālista. Kopā abās slimnīcās tika aptaujāti 513 pacienti, bet aizpildīt anketas atteicās 251 pacients.DiskusijaLatvijas veselības aprūpes regulējumā iztrūkst svarīga sasaiste starp Latvijas Satversmē noteiktāmprasībām un Ārstniecības un Pacientu tiesību likumā noteiktām prasībām. Satversmē tiek uzsvērts,ka valstij ir jānodrošina veselības aprūpes minimums valsts iedzīvotājiem (LR Satversme, 111. pants,15.02.1922.). Bet tas, ko sevī iekļauj veselības aprūpes minimums, netiek paskaidrots. Tāpat netiekatrunāts, ka veselības aprūpes minimums ir saistīts ar pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiemun ka pakalpojuma pieejamība sevī ietver arī rindas. Netiek pieminēts, ka gaidīšana garās rindās irkaitējošas pacienta veselībai un dzīvībai un ir pretrunā ar cilvēktiesībām. Pētījumos tiek uzsvērts, kazaudējumi, kas rodas, pacientiem ilgi netiekot pie ārsta, bieži vien noved pie smagākas saslimšanas vaipat mokām. Tas ir pretrunā ar cilvēktiesībām (Hirvonen, Blom, Tuominen, Seitsalo, Lehto, Paavolainen,Hietaniemi, Rissanen, Sintonen, 2007:209).Pašlaik visos politikas plānošanas dokumentos, likumos un normatīvos aktos tiek runāts par pakalpojumupieejamību. Arī attīstoties Latvijas veselības aprūpes sistēmai, kopš neatkarības atjaunošanas,pakalpojuma pieejamība visos politikas plānošanas dokumentos un programmās tiek uzsvērta kāviena no vērtībām, kas jānodrošina. Bet nevienā no tiem nav pateikts, ka pakalpojuma pieejamība irsaistīta arī ar rindām pēc šiem pakalpojumiem. Rindu problēmas pamana tikai starptautiski aktori,piemēram, Eiropas veselības patērētāju indeksa veidotāji, un pacienti, bet Latvijas veselības aprūpespolitikas veidotāji rindu problēmām lielu uzmanību nepievērš, neskatoties uz to, ka pat valsts institūcijustatistikas dati un dažādi pētījumi norāda uz pastāvošu rindu problēmu.Pakalpojuma pieejamības skaidrojumu pārsvarā var redzēt vairākos politikas plānošanas dokumentos,kur pakalpojuma pieejamība tiek saprasta kā pieeja ārstniecības iestādei personām ar īpašāmvajadzībām, pieeja neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas, vecuma, saslimstības, rases, tautības vai citiemsociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Tāpat politikas plānošanas dokumenti piedāvā vairākas arpakalpojuma pieejamību saistītas problēmu risināšanas aktivitātes, kas ir netieši saistītas arī ar rindāmun to mazināšanu.Pašvaldību noteiktās funkcijas saistībā ar pakalpojumu pieejamību ir noteiktas likumā “Par pašvaldībām”,parādot, ka pakalpojuma pieejamības jautājumi ir ne tikai valsts augstāko institūciju atbildība, bet arī to,ka arī reģionālā līmenī ir jābūt institūcijai, kas par to atbild, jo tikai pašvaldība labāk zinās, kāds ir esošāreģiona dzīvojošo veselības stāvoklis, kādas ir problēmas un kādi pakalpojumi vairāk būtu jāattīsta šajānoteiktā pašvaldībā. Lielākoties tomēr pašvaldībām lielāka loma un ietekme ir sociālo jautājumu nekāveselības aprūpes jautājumu risināšanā. Bieži vien pašvaldībām ir grūti nākt ar saviem ieteikumiemvai iniciatīvām, kas norāda, ka, lai arī likumdošanā ir noteikta decentralizēta pakalpojumu pieejamībasnodrošināšana, lēmumi lielākoties tiek pieņemti centralizēti.Analizējot atbildības sadali, nav konkrēti noteikts, kur beidzas VNC funkcijas un atbildība un kursākas ārstniecības iestāžu atbildība. VNC ir augstākā institūcija, kas nodarbojas ar regulējošo funkcijupakalpojuma pieejamības nodrošināšanā, tai skaitā rindu veidošanā. VNC prasības, kas būtu jāpildaārstniecības iestādēm tiek noteiktas līgumos, ko katru gadu ārstniecības iestāde slēdz, lai saņemtunoteiktu finansējumu valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanai; par ārstniecības iestādes iekšējodarba organizāciju VNC neatbild, bet tikai kontrolē un uzrauga ārstniecības iestāžu darbu, kopā arteritoriālām nodaļām. Saprotami, ka viena institūcija, nevar nest atbildību gan par to, kas notiek valstsun ārstniecības iestāžu līmenī. Tāpat, jebkurai ārstniecības iestādei ir vadība un administrācija, kasatbildīga par tās darbībām un iekšējo darba organizāciju. Būtiski ir pieminēt, ka jebkuras ārstniecībasiestādes iekšējo darba organizāciju nosaka arī ārstniecības iestādē pastāvošā komunikācija starpārstiem un vadību.Netiešās gaidīšanas cēloņi Vidzemes slimnīcā un Madonas slimnīcāMadonas un Vidzemes slimnīcā netiešai gaidīšanai ir vairāki cēloņi, kas izriet, no iepriekš veiktajospētījumos minētajiem cēloņiem - cilvēkresursu trūkuma un finanšu trūkuma, kas izraisa problēmasārstniecības iestādes pierakstīšanās sistēmā un apgrūtina veidot ārstu pieņemšanas grafikus.Iepriekš veiktajos pētījumos bieži vien netieša gaidīšana rindā un aizkavēta pakalpojumu sniegšana irsaistīta ar personāla trūkumu konkrētā ārstniecības iestādē (Murray, Berwick, 2003:1035). Cilvēkresursutrūkums izraisa vairākas citas problēmas, kas saistītas ar pacientu pierakstīšanās iespējām.Būtiski ir uzsvērt cilvēkresursu problēmas, jo pētījumos parādās sakarība, ka ja pieprasījums ir lielākspar piedāvājumu, tad šajā veselības aprūpes iestādē attīstās ļoti garas rindas (Fomundam, Herrmann,2007:8). Tas nozīmē, ka, augot pacientu vēlmei apmeklēt speciālistus, piemēram, noteiktā sezonā, varrasties vēl lielākas un garākas gan netiešās, gan tiešās rindas.Ļoti cieši saistīta problēma ar cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpē gan valstī kopumā, gan reģionos,kas atsaucas tieši uz Vidzemes slimnīcu un Madonas slimnīcu un ko piemin arī intervētie eksperti, ir tas,ka slimnīca primāri ir stacionāra iestāde, un liela daļa ambulatoro speciālistu strādā arī stacionāri, unambulatoro konsultāciju sniegšana vai pieņemšana nav šo ārstu pamatdarbs. Tas saskan arī ar iepriekšveiktajos pētījumos konstatēto, ka garas pacientu rindas var rasties, ja ārsti paralēli strādā vēl kādā citāārstniecības iestādē vai darba vietā (Singh, 2007:17).Netiešo rindu cēlonis, kas minēts pētījumos, ir tas, ka pieejamība veselības aprūpes speciālistiematšķiras atkarībā no ārsta medicīniskās specializācijas (Gupta, Denton, B., 2008:3). Šo pašu cēloni min arīintervētie eksperti, jo pastāv tendence, pierakstoties vai dodoties pie ārsta, tos personalizēt. Problēma irtā, ka ļoti bieži kāds konkrēts speciālists pacientu un arī citu ārstu vidū ir ļoti atzīts un pie viņa konsultācijatiek vērtēta arī profesionāli augstāk, nekā pie cita ārsta. Tas liek aizdomāties par Latvijā esošo pacientukultūru, izvēloties speciālistu, pie kura vērsties pēc palīdzības. Šādai pacientu ārstu izvēles kultūraivarētu būt dažādi skaidrojumi. Viens no skaidrojumiem, kas būtu jāizpēta dziļāk, ir mediju- gan TV,gan preses, gan interneta- nozīme ārstu speciālistu popularitātes veidošanā un noteikšanā pacientuvidū. Otrs skaidrojums saistīts ar ārsta darba kvalitātes vērtējumu, bet trešais skaidrojums ir saistīts ar,iespējams, nepietiekamu ārsta komunikāciju ar pacientu. Cēlonis ārstu personalizēšanai pacientu vidūir saistīts arī ar medicīniskās izglītības kvalitāti, ārstu sertifikācijas un resertifikācijas noteikumiem unnorisi un profesijas paaugstināšanas iespējām.Pacientu pierakstīšanās iespējas mazina un netiešās rindas rada arī ārstu speciālistu specifika, kasir minēta arī iepriekš veiktajos pētījumos, kur uzsvērts, ka atšķirībā no primārās veselības aprūpesārstiem, ambulatoro speciālistu sniegtā veselības aprūpe ir specifiska, bieži vien sarežģītāka un tai irnepieciešama noteikta diagnostika un sarežģītākas ārstēšanas metodes (Gupta, Denton, B., 2008:3).Ārstu specifiku kā rindu veidošanās cēloni min arī intervētie eksperti, jo ambulatorās aprūpes speciālistisniedz diagnostiku un ārstēšanu, kur bieži vien, lai atklātu kādu slimību, nepieciešama pacienta ilgākanovērošana, kas nozīmē, ka ārsts ir jāapmeklē biežāk. Pastāv pacientu iedalījums pirmreizējos pacientos,kas ierodas ar noteiktām sūdzībām. Tāpat ir arī dinamiskās novērošanas pacienti, kuriem ārsts patsiniciē kaut kādu cikliski atkārtotu apmeklējumu, jo šiem pacientiem slimība ir jānovēro, un jānovērtēkonkrēti rādītāji, lai var redzēt to attīstības gaitu. Tāpēc reizēm sanāk tā, ka rinda jau ir aizpildīta aršiem pacientiem, kam ir dinamiskā novērošana. Tas novērojums arī veikto aptauju rezultātos, jo ganVidzemes, gan Madonas slimnīcas pacienti pēdējo 12 mēnešu laikā pie ārsta lielākoties ierodas pirmoreizi vai arī jau ir bijuši divas līdz četras reizes.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums