Å eit - Vidzemes Augstskola

64 65Rindu veidošana un kontrole pie ārstiem speciālistiem uz valstsapmaksātiem pakalpojumiem Vidzemes un Madonas slimnīcāsQueue Formation, Planning and Control Organized at the Doctors’Specialists’ Offices Providing State - paid Health Services in Vidzeme andMadona HospitalsSanita Kukliča, Vidzemes Augstskolas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas„Politoloģija” absolventeDarba zinātniskā vadītāja: Mg.sc.soc. Dace JansoneRezumējumsPētījuma mērķis ir noskaidrot, kā notiek rindu veidošana, plānošana un kontrole pie ārstiem speciālistiemuz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Lai noskaidrotu Vidzemes slimnīcas un Madonas slimnīcas garorindu cēloņus un varētu izstrādāt pasākumus rindu mazināšanai, tika veikti ārstu un pacientu novērojumi.Kopā septiņās specialitātēs tika novēroti 764 pacienti un 70 ārsti. Lai noskaidrotu pacientu viedokli parrindām un to veidošanu, tika aptaujāti 513 pacienti. Pētījuma rezultāti liecina, ka valsts, pašvaldību unārstniecības iestāžu līmenī netiek pievērsta pietiekoši liela uzmanība rindām un to veidošanai. Galveniecēloņi netiešajām rindām minētajās slimnīcās ir nepietiekoši cilvēkresursi un finansējums, kas izraisaproblēmas ar ārstu pieņemšanas grafika un pierakstīšanās sistēmas veidošanu. Netiešās rindas rada arīārstu speciālistu darba specifika un pacientu tendence, pierakstoties personalizēt ārstus speciālistus.Tiešās rindas gan Vidzemes, gan Madonas slimnīcā veidojas, jo ārstniecības iestādēs ir iekšējas darbaorganizācijas problēmas, pierakstot un pieņemot pacientus. Tāpat tiešo rindu veidošanos nosaka arīpacientu uzvedība, ierodoties pie ārsta.AbstractThe aim of the study is to show how queue formation, planning and control is organized at the officesof doctors - specialists in providing state - paid health services. In order to establish causes for longqueue formation at hospitals of Vidzeme and Madona and suggest measures for queue reduction,observation of doctors and patients was carried out. In total, 764 patients and 70 doctors of sevenspecialties were observed. In order to obtain information about patients’ behavior, 513 of them weresurveyed. The results show that insufficient attention is paid to queue formation in hospitals on state,municipal and institutional level. The main cause for indirect queue formation at hospitals is the lack ofhuman resources and financing which causes problems in scheduling receptions and appointments.Formation of indirect queues is also affected by actual specifics of doctor’s work and the fact thatpatients tend to personalize their doctors when setting down the appointment. Direct queues at thehospitals of Vidzeme and Madona exist due to internal management issues of medical facility whensetting the appointment and receiving patients. Formation of direct queues is determined also byactual patients’ behavior in queues while waiting for doctor’s appointment.Atslēgas vārdi: tiešās un netiešās rindas, rindošanas teorija, pierakstīšanās sistēmas, tiešā novērošana,ārstniecības iestādes darba organizācija.IevadsVeselība ir viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām cilvēka pamattiesībām, kas noteikta Latvijaslikumdošanā. LR Satversmes 111.pantā tiek uzsvērts, ka „valsts aizsargā cilvēku veselību un garantēikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.” (LR Satversme, 111.pants, 15.02.1922.). Veselība ir jebkuracilvēka dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats un būtiska sabiedrības sastāvdaļa.Arī Pacientu tiesību likuma 5.pantā, kurš runā par pacienta tiesībām uz ārstniecību, ir minēts, kapacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību (Pacientu tiesību likums, 5.pants, 1.03.2010).Ja iedzīvotājam nav pieejami vai netiek sniegti savlaicīgi veselības aprūpes pakalpojumi, iespējamivairāki riski: veselības aprūpes sadārdzināšanās, pārejošas darba nespējas palielināšanās, sociālibīstamo infekcijas slimību izplatība sabiedrībā un sociālā kapitāla mazināšanās kopumā (SIA Deabaltika,2002:12). Veselības aprūpē var runāt par dažādiem rindu veidiem. Ir rindas uz operācijām, rindas pieģimenes ārstiem un speciālistiem, tāpat rindas uz procedūrām un medicīniskām tehnoloģijām.Par Latvijas veselības aprūpes pieejamības un garo rindu problēmām liecina gan 2008.gada, gan arī2009.gada Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indekss (Euro Health Consumer Index), kur Latvija,līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir patērētājiem visnedraudzīgākā veselības aprūpes sistēma Eiropā(Health Consumer Powerhouse, 2008). Latvija ir nostabilizējusi savu vietu starp tādām Eiropas veselībasaprūpes sistēmām, kuras ir vismazāk orientētas uz pacientu (Health Consumer Powerhouse, 2009).Tāpēc bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā notiek rindu veidošana, plānošana un kontrole pie ārstiemspeciālistiem uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem Latvijā un kā notiek rindu veidošana Vidzemesslimnīcā un Madonas slimnīcā pie ārstiem speciālistiem uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. No tāarī izriet bakalaura darba jautājums - kādi pasākumi varētu tikt veikti, lai samazinātu garās rindas pieārstiem speciālistiem uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem Vidzemes slimnīcā un Madonas slimnīcā?MetodeLai atbildētu uz pētījumā izvirzīto jautājumu, tika izmantots jaukts pētījuma dizains. Pētījumā tikaizmantotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās pētniecības metodes. Pētījuma metodes ietver normatīvoaktu analīzi, ekspertu intervijas, anketēšanu un tiešo novērošanu slimnīcās.Pētījuma dalībnieki bija Madonas slimnīca un Vidzemes slimnīca [Valmierā]. Šīs slimnīcas tika izvēlētaspēc iedzīvotāju skaita šajās pilsētās un rindu garuma pie ārstiem speciālistiem.Darbā tika analizēts normatīvais regulējums saistībā ar veselības aprūpes pieejamību un rindām - vairindu veidošana un kontrole tiek noteikta likumdošanā un vai tā tiek kontrolēta valsts un pašvaldībulīmenī. Pētījuma laikā tika veiktas intervijas arī ar Madonas slimnīcas medicīnisko direktori, Vidzemesslimnīcas uzskaites un statistikas daļas vadītāju, VOAVA, tagad Veselības norēķinu centra (turpmāktekstā-VNC), Ambulatoro pakalpojumu departamenta pārstāvi.Pētījuma ietvaros tika veikta pacientu un ārstu novērošana Madonas slimnīcā un Vidzemes slimnīcā.Ar novērošanas palīdzību tika noskaidrots ārsta noslogojums un nodarbinātība, ārsta darba ražīgums,pacientu plūsma pie ārsta ārstniecības iestādē, pacientu uzvedība rindā, rindas garums, pacientugaidīšanas ilgums rindā. Novērošana ilga trīs nedēļas. Novērošanas veikšanai tika piesaistīti palīgspēki- Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes studenti. Novērošanai kopā tika izvēlētas septiņasārstu specialitātes - ginekologi, onkologi, traumatologi, kardiologi, neirologi, acu ārsti un ausu - kakla -deguna ārsti (LOR), lai aptvertu pēc iespējas plašāku ārstu speciālistu loku. Katrā ārstniecības iestādētika izvēlēts konkrēts ārstu speciālistu skaits, kas tika noteikts, pamatojoties uz ārstniecības iestādeslielumu - gultu skaitu, ārstu speciālistu skaitu, ambulatorās nodaļas lielumu. Vidzemes slimnīcā tikanovēroti trīs ārsti speciālisti no katras specialitātes; ārsti tika novēroti trīs nedēļas. Kopā Vidzemesslimnīcā tika novērotas 50 ārstu speciālistu rindas. Madonas slimnīcā tika izvēlēti divi ārsti no katrasspecialitātes, kas tika novēroti divas nedēļas. Kopā Madonas slimnīcā tika novērotas 20 ārstu speciālistuVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums