Å eit - Vidzemes Augstskola

14 15Gadījumu analīzeIegūtie (no gadījumu analīzes) dati atklāj sakarību, ka tie divi protesta akcijas gadījumi, kuruproblēmjautājuma attīstības gaitā novērojami visvairāk teorētiskajā literatūrā izvirzītie veiksmīgasproblēmjautājuma attīstības faktori, patiešām ir sasnieguši labākus rezultātus. Zemnieku protestagadījumā pilnībā izpildījās 15 no 18 no veiksmīgas problēmjautājuma attīstības kritērijiem, lai jautājumsnonāktu valdības dienaskārtībā. Iespējams, tieši pārdomātā problēmjautājuma virzīšana bija galvenaisiemesls, kas valdībai neatstāja citu iespēju kā vien papildu finansējuma piešķiršanu lauksaimniecībai.Arī Grāmatnieku ģildes prasība, paaugstināt PVN likmi grāmatām nevis līdz 21%, bet gan līdz 10%, laikagaitā tika apmierināta. Šī jautājuma virzīšanā pilnībā tika izpildīti 14 kritēriji. Abos pārējos gadījumoskatrā īstenoti tika 6 kritēriji. Neviens no tiem neguva panākumus, valdības lēmumu ietekmēt neizdevās.Par visveiksmīgāko gadījumu ir uzskatāms zemo piena iepirkšanas cenu problēmjautājumaaktualizēšana. Raugoties no teorētiskās literatūras, tas bija viskorektāk formulētais un virzītais jautājums.Šis jautājums visātrāk panāca arī vēlamo valdības lēmumu. Šo panākumu pamatā bija rūpīgi plānotadarbības stratēģija. Šajā gadījumā apstiprinās teorētiķu izvirzītais pieņēmums, ka problēmjautājumaizplatība ir atkarīga arī no tā, vai nesenā pagātnē ir bijis līdzīgs precedenta gadījums (Wasieleski, 2001:117).Nedēļu iepriekš Valmierā notikusī līdzīgā akcija ne tikai ļāva vieglāk pievērst sabiedrības uzmanību,bet arī kalpoja par uzskatāmu piemēru no kā mācīties un kādas kļūdas nepieļaut. Arī otra veiksmīgāgadījuma organizatori uzsvēra iepriekš notikušo līdzīgo gadījumu nozīmi. Tā ir priekšrocība, ko nedrīkstneizmantot - labs piemērs palīdz stratēģijas veidošanā (Respondents D, intervija 18.12.2009). Abiemveiksmīgajiem gadījumiem kopīga iezīme bija arī identifikāciju veicinoši faktori. Teorētiķi ir norādījuši, kajautājumu virzīšanai jārod iemesls, kas liek akcijas dalībniekiem sevi identificēt ar kādu interešu grupu(William Gamson (1961), citēts pēc Cobb, Elder, 1972: 116). Abos iepriekš minētajos gadījumos kautvai attālinātā veidā, bet teju ikviens sabiedrības loceklis varēja identificēt sevi kā problēmjautājumaskartu cilvēku. Piena produktus ikdienā patērē ļoti liela sabiedrības daļa un arī grāmatas sev vai citiemiegādājas daudzi. Tāpēc arī jautājums viegli iekļuva sabiedrības dienaskārtībā. To vēl vairāk atvieglojaviedokļa līderu iesaistīšana. Ir izpētīts, ka labākas izredzes jautājuma attīstīšanai ir tad, ja tiek piesaistītskāds viedokļa līderis (Suchman, 1995, citēts pēc Wasieleski, 2001: 124). Grāmatnieku ģilde par saviemrunas cilvēkiem izvirzīja sabiedrībā atpazīstamus nozares pārstāvjus, bet Zemnieku Saeimas nostājusabiedrībai pauda radio „SWH”. Katrā no gadījumiem viedokļa veidošana notika atšķirīgā virzienā.Grāmatnieki strādāja, lai pārliecinātu sabiedrību, ka valdības lēmums ir aplams un tā sekas būsdramatiskas, turpretī Zemnieku Saeima radio izmantoja kā saziņas līdzekli, kas veido sabiedrības nostājunevis pret valdību, bet gan par labu lauksaimniekiem. Tā bija netipiska stratēģija, nevis kā ierasts, veidotnegatīvu attieksmi pret valdības darbu, bet darboties pretējā virzienā- veicināt sabiedrības atbalstu otraipusei. Tādējādi tika iegūta sabiedrības iecietīgā attieksme pret apgrūtināto satiksmi, un protesta akcijanorisinājās bez starpgadījumiem, kas citādi būtu varējuši rasties. Arī simboli, kas katrā no gadījumiemtika izmantoti, apstiprina sabiedrības viedokļa veidošanas virzienu. Grāmatnieki izmantoja vēsturiskogrāmatu dedzināšanu, kas simbolizēja postošo Hiltera hegemonijas laiku. Tādējādi valdības nostājašajā jautājumā tika pielīdzināta Hitlera režīmam, kas veidoja negatīvu sabiedrības attieksmi. Savukārtzemnieki izmantoja vienojošu simbolisku uzrakstu „Es PAR Lauksaimniecību”, kas veicināja pozitīvusabiedrības attieksmi.Gan viedokļa līderu, gan simbolu izvēle abos gadījumos bija diezgan atbilstoša. Zemnieku Saeimasmērķis bija informēt un gūt atbalstu no pilsētu iedzīvotājiem, kam ikdienā ir salīdzinoši neliela saskarsmear lauksaimniecību. Tieši tāpēc par viedokļa līderi tika izmantots radio „SWH”, kas populārs ir tiešipilsētas iedzīvotāju vidū. Un arī simboliskais uzraksts aizņemtos cilvēkus, kam jau ikdienā trūkst laika,neaicināja uz darbību- tikai aicināja izvēlēties nostāju „par” (skatīt 5. pielikumu). Bet Grāmatnieku ģildesizmantotais simboliskais grāmatu sārts bija ne tikai vietējās sabiedrības piesaistīšanas instruments, betarī veids, kā pievērst ārvalstu uzmanību (skatīt 6. pielikumu). Respondents D norādīja, ka, iespējams,tieši iegūta rezonanse ārvalstīs un to pārstāvju vizīte Latvijā, bija veicinošs faktors, kas mudināja valdībuatcelt pieņemto lēmumu (skatīt 5.pielikumu). Zinātniskajā literatūrā citu valstu intereses izraisīšananav minēta kā problēmjautājuma attīstību veicinošs faktors. Tas skaidrojams ar to, ka netradicionālāpolitiskā līdzdalība attīstīta ir tādās neatkarīgās un patstāvīgās valstīs kā ASV, kurām citu valstu nostājapar kādiem iekšpolitikas jautājumiem nešķiet īpaši būtiska. Savukārt Latvijai kā ES dalībvalstij citu valstuviedoklis ir nozīmīgs.Teorētiķi R. Kobs un Č. Elders savos darbos ir uzsvēruši, ka jautājumam ir jābūt skaidri definētam unsaprotamam, lai tas iegūtu atpazīstamību (Cobb, Elder, 1972:120-121). Arī šajā ziņā vislabāk veicāsGrāmatnieku ģildei un Zemnieku Saeimai, kas pievērsa uzmanību „zemo piena iepirkuma cenu” un „PVNpaaugstināšanas/četrkāršošanas” problēmām. Turpretī Bauskas slimnīcas gadījumā problēma bija„slimnīcas slēgšana”, lai gan medijos figurēja termins „reorganizācija”, šāda situācija varēja sabiedrībāradīt mulsumu, kas liedz gūt plānoto atbalstu. Arī Administratīvi teritoriālās reformas gadījumā problēmanebija skaidri definēta. Iespējams, pats „Administratīvi teritoriālās reformas” nosaukums cilvēkiem likāspārāk sarežģīts un radīja nevēlēšanos iesaistīties. Par līdzīgu situāciju ir diskutējuši autori R. Kobs un Č.Elders, norādot, ka, piemēram, problēmjautājuma definēšana kā pārlieku liela fluoraditācija ir taisnākaisceļš, kā liegt sabiedrībai izprast ūdens piesārņošanas problēmas būtību. No iedzīvotāju skatupunktašis jautājums izskatās pārāk „gudrs”, tālab viņi izvairās tajā iedziļināties (Cobb, Elder, 1972:120-121).Teju visos gadījumos uz intervijām aicinātie cilvēki atzina, ka par akcijas vājo pusi ir uzskatāms laiks, kadprotests tika organizēts. Lai problēmjautājums attīstītos veiksmīgāk, to būtu bijis jārīko vismaz vienu līdzdivas nedēļas iepriekš. Šādu secinājumu izteica gan Grāmatnieku ģildes, gan Pašvaldību savienības,gan Bauskas slimnīcas pārstāvji. Iepriekš citētie teorētiķi uz šāda veida apstākli gan nebija norādījuši.Tas skaidrojams ar to, ka pasaulē netradicionālās politiskās līdzdalības pieredze ir tik liela, ka akcijassavlaicīga organizēšana ir pati par sevi saprotama. Savukārt, Latvijā šāda pieredze vēl tikai veidojas.Gan Zemnieku Saeimas, gan Grāmatnieku ģildes pārstāvji atzina, ka tieši pieredze ir tas faktors, kasļauj veidot veiksmīgu protesta akcijas stratēģiju. Iepriekšēja darbošanās protestu veidošanā ir vēlama,taču nav obligāta, ļoti labi noder gan citu lielu pasākumu organizēšanas iemaņas, gan veiksmīgaskomunikācijas prasmes. Pētniece Pipa Norisa (Pippa Norris) ir secinājusi, ka politiskie protesti vairākpopulāri ir labi izglītotu un profesionālu cilvēku vidū (Noriss, 2002, 211-212). Arī šajā pētījumā šimnovērojumam ir rasts apstiprinājums, jo trīs no četriem analizētajiem protestiem organizēja izglītotu unsavā jomā pieredzējušu cilvēku grupas.Gan protestam pret Bauskas slimnīcas reorganizāciju, gan pret Administratīvi teritoriālo reformuraksturīgi bija tikai 6 no 18 faktoriem, kas veicinātu labvēlīgu problēmjautājuma attīstību unvirzīšanos dienas kārtībā. Iespējams, tieši šīs līdz galam neizmantotās iespējas būtu veicinājušas šoproblēmjautājumu veiksmīgāku virzību. Nevienam no šiem gadījumiem nepiemita faktors, kas mudinātuidentificēties. Līdz ar to problēmjautājums kā saistošs tika attēlots tikai tieši skartajiem cilvēkiem.Tāpat Latvijā iepriekš nebija piedzīvots precedents. Līdz ar to sabiedrībai par šo tematu nebija nekāduuzrunājošu asociāciju. Protesta akciju organizatori nevērtēja un neanalizēja citus līdzīgus protestugadījumus. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ problēmjautājuma virzīšanā netika izmantotas visas iespējas,kas būtu varējušas veicināt jautājuma attīstību un virzību dienaskārtībā. Simbolu un viedokļu līderuneizmantošana ir uzskatāma par potenciālo, bet nerealizēto iespēju jautājumam pievērst daudz lielākusabiedrības un mediju uzmanību, kas savukārt varētu problēmu pietuvināt arī valdības dienaskārtībai.Bauskas slimnīcas reorganizācijas un Administratīvi teritoriālās reformas problēmjautājumu attīstībaspiemērs uzskatāmi parāda, ka pētniecība, plānošana un organizēšana ir būtiskas sekmīgai jautājumatālākai virzībai. Personīgās sajūtas vai pārliecība nav uzskatāms par pietiekošu pamatu veiksmīgaiakcijas norisei un problēmjautājuma iecelšanai valdības dienaskārtībā. „Es paļāvos, jo es toreiz jutu topulsu.” (Respondents A, intervija 14.12.2009.). Administratīvi teritoriālās reformas protesta gadījumā arto nepietika. Akcijas norise nemainīja valdības sākotnējo lēmumu. Šajā pētījumā rasts arī apstiprinājumsD. Vasileska teiktajam, ka iekļūšana politiskajā dienaskārtībā vēl nenozīmē, ka jautājums tiks atrisināts.Problēmjautājums var nonākt sabiedriskās politikas dienaskārtībā, taču vēl ilgs ceļš ejams līdzlikumdošanas un politikas veidošanas līmenim (Wasieleski, 2001:117). Visos četros pētījumā apskatītajosgadījumos bija izdevies pievērst gan mediju, gan sabiedrības uzmanību, gan zināmā mērā arī valdības,tomēr valdības nostājas maiņa tika panākta tikai divos- Zemnieku Saeimas un Grāmatnieku ģildesvadītajos gadījumos.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums