Å eit - Vidzemes Augstskola

32 33SABIEDRISKO POLITIKU ANALĪZEVeselības pakalpojumu eksporta iespējas LatvijāExport potentialities of health care services in LatviaLiene Masļeņikova, Vidzemes Augstskolas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studijuprogrammas „Politoloģija” studenteDarba zinātniskā vadītāja: Mg. sc. soc. Dace JansoneRezumējumsPēdējo divu gadu laikā Latvijā ir samazināti valsts budžeta līdzekļi veselības nozarei. Viens no veidiem,kā gūt papildu finansiālos līdzekļus veselības nozarei un uzlabot valsts ekonomisko stāvokli kopumā,ir veselības pakalpojumu eksporta attīstīšana. Lai izvērtētu veselības pakalpojumu eksporta iespējasLatvijā, tika veiktas intervijas ar dažādiem veselības pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldes unprofesionālās organizācijas pārstāvjiem, kā arī aplūkoti politikas dokumenti, tiesību akti un masumediju materiāli, kas saistīti ar šo jautājumu. Pētījumā noskaidrots, ka Latvijai ir potenciāls eksportētgan medicīnas, gan labjūtas pakalpojumus. Privātajiem pakalpojumu sniedzējiem ir lielākas iespējaseksportēt pakalpojumus, kas nesaistās ar pacientu ilgstošu ārstēšanos slimnīcā, bet valsts pakalpojumusniedzējiem – tādus pakalpojumus, kad šāda ārstēšanās ir nepieciešama. Lai veselības pakalpojumueksports attīstītos veiksmīgāk, nepieciešams novērst vairākas problēmas valsts līmenī: nepilnīgi tiesībuakti, prioritāšu un vadlīniju trūkums, valsts negatīvais tēls. Pakalpojumu sniedzēju līmenī jānovēršvalodas (barjera un komunikācijas prasmju trūkums, informācijas trūkums, slikta infrastruktūra, lēnsreakcijas laiks.AbstractIn the last two years the budgetary funds for the health care sector in Latvia have been reduced. Oneof the ways to obtain additional financial resources for the health care sector and thus to improve thestate’s economic situation in general, would be to develop export of health care services. To assess thehealth care services export opportunities in Latvia, interviews were conducted with various health careproviders, representatives of government and professional organization, policy documents, legislation,and mass media materials related to this issue were also analyzed. Latvia has a potential in the exportof medical services as well as wellness services; while private providers have more opportunities toexport services not associated with prolonged patient care in hospitals, but public providers – whenit is necessary. To develop health care services export successfully, there is a need to resolve thenational level problems, such as inadequate laws, a lack of priorities and guidelines, a negative imageof the state, while in the services providers level – a language barrier and a lack of communicationskills, a lack of information, a poor infrastructure and a slow reaction time.Atslēgas vārdi: veselības pakalpojumi, eksports.IevadsVeselība ir svarīgs indivīda resurss, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. Vesela sabiedrība sniedzlabumu valstij un sabiedrībai kopumā. Tomēr Latvijā pēdējos gados pakāpeniski tiek samazinātsfinansējums veselības nozarei; to lielā mērā ietekmējusi ekonomiskā situācija valstī. Piemēram, ja2007.gadā veselības budžets bija 514 809 miljoni latu, 2008.gadā 575 622 miljoni latu, tad 2009.gadā453 640 miljoni latu, bet 2010.gadā vairs tikai 432 780 miljoni latu (Veselības ministrija, Publikācijas unstatistika). Finansējuma apmēra izmaiņu dēļ tika slēgtas slimnīcas un samazināts veselības aprūpespersonāls. Tas palielina iespējamību, ka iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamība arvienpasliktināsies. Daudziem ārstiem var pietrūkt motivācijas turpināt darbu Latvijā, liekot meklēt iespējasārvalstīs, kas vēl vairāk pastiprinātu pakalpojumu pieejamības problēmu. Pēc Latvijas Ārstu biedrībassniegtās informācijas, iepriekš katru gadu uz ārvalstīm devās 80 - 100 ārstu, lai strādātu savā profesijā(Brokāne, Stalidzēns, 19.02.2009.). Taču 2009.gadā no Latvijas aizbrauca jau 231 ārsts (BNS, 02.01.2010.).Līdz ar to ir jāmeklē jaunas iespējas, kā piesaistīt finanšu līdzekļus veselības nozarei, izmantojot tāspotenciālu, un veicināt Latvijas ekonomisko attīstību kopumā.Viena no iespējām ir veselības pakalpojumu eksports kā papildu ienākumu veids. Arī Latvijas Stratēģiskāsattīstības plānā 2010.-2013.gadam kā viens no vidēja termiņa uzdevumiem minēts veselības pakalpojumueksports, tā veicināšana (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, 01.04.2010:8). Pašlaik šiepakalpojumi ir vērsti uz iekšējo tirgu, tomēr ir radīts cilvēkresursu un infrastruktūras pamats, lai orientētosarī uz eksportu, kas varētu veicināt ekonomisko izaugsmi (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietuministrija, 29.01.2010:4). Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013.gadam, izmantojot Centrālāsstatistikas pārvaldes datus, minēts, ka iebraucēju, kuru mērķis bijis saņemt veselības pakalpojumus,2007.gadā bija 0,2%; plānā izvirzīts uzdevums, ka 2013.gadā tiem jābūt 1% no visiem iebraucējiem, kāarī ir noteikta Veselības ministrijas atbildība šajā jautājumā (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietuministrija, 01.04.2010:8). Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt veselības pakalpojumu eksporta attīstīšanasiespējas Latvijā, ņemot vērā, ka veiksmīgas darbības rezultātā tiktu sniegts ekonomiskais pienesumsgan veselības nozarei, gan valsts ekonomikai kopumā. Pētījuma jautājums ir: kādas ir Latvijā sniegtoveselības pakalpojumu eksporta iespējas? Lai to uzzinātu, literatūras analīzē tiks aplūkota citu valstupieredze, iepriekš veiktie pētījumi saistībā ar veselības pakalpojumu eksportēšanas uzsākšanu unattīstīšanu, savukārt, lai izvērtētu Latvijas līdzšinējo pieredzi un darbības attīstīšanas iespējas, tiksveiktas intervijas ar dažādu nozaru ekspertiem. Ierobežojumus varētu radīt apstāklis, ka, izvēloties citusekspertus, pieredze un viedoklis varētu būt atšķirīgi.1. Veselības pakalpojumu eksportēšanaValstij, lai tā varētu funkcionēt, ir nepieciešama gan vesela sabiedrība, gan attīstīta ekonomika unfinansiālie līdzekļi.. Ja nebūs veselas sabiedrības, nebūs darbaspēka, kas virzīs ekonomiku, savukārt,ja nebūs attīstītas ekonomikas un finanšu līdzekļu, tā nespēs pietiekami ieguldīt veselības nozarē, laiapmierinātu iedzīvotāju vajadzības. Līdz ar to starp veselu sabiedrību un valsts ekonomisko stāvokliir savstarpēja mijiedarbība. Veselības pakalpojumu eksports ir veids, kā gūt finanšu no ārpuses – cituvalstu iedzīvotājiem, kas ierodas pēc pakalpojumiem.Pirms tiek aplūkoti veselības pakalpojumu eksportēšanas priekšnoteikumi, kā arī gūstamie labumi,pastāvošie šķēršļi un trūkumi, svarīgi izskaidrot, ko sevī ietver termins – veselības pakalpojumu eksports.Iepriekš veiktajos pētījumos nav vienprātības, kurš būtu piemērotākais apzīmējums eksportam, ja tieksniegti dažādi pakalpojumi, kas saistās ar indivīda veselības uzlabošanu. Medicīnas pakalpojumi ietverplastisko un ortopēdisko ķirurģiju, kardioloģijas procedūras un citas medicīniskās iejaukšanās (Turner,2007:308). Taču, ja klients dodas uz SPA, masāžu, terapiju vai vietām, kur var sevi garīgi atbrīvot unattīstīt, tos sauc par labjūtas pakalpojumiem, bet veselības pakalpojumi ietver profilaktiskās procedūras,vitamīnu kūres un diētas nepieciešamības novērtēšanu. Savukārt reproduktīvie pakalpojumi tieksniegti pāriem, kuri vēlas kļūt par vecākiem , bet ir saskārušies ar neauglības problēmām. Tomēr šajāpētījumi tiks izmantots viens apzīmējums – veselības pakalpojumu eksports, kas ietver gan medicīnasVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums