Å eit - Vidzemes Augstskola

88 89visi respondenti atzīst, ka to ieviest Latvijā šobrīd nav iespējams, jo „ tas, ko mēs dodam kā valstsbudžeta dotāciju ir valsts nodokļu maksātāju nauda, ieviest jaunu nozīmē pacelt nodokļus. Mēs varampanākt vien to, ka šādu raidorganizāciju vairs nebūs.” (Intervija) Respondenti uzsver, ka šobrīd esošaisfinansēšanas modelis rada sabiedrisko mediju atkarību no Finanšu ministrijas lēmumiem, tādējādiietekmējot to darbību. Šobrīd sabiedriskie mediji ir tieši atkarīgi no valsts vai politiķiem finansiālā ziņā.Ja šis modelis tiek saglabāts, tad ir jāveido kāds noteikts aizsargmehānisms, kas neļauj finansiālajiemaspektiem ietekmēt sabiedrisko mediju darbību.Kā viena no lielākajām risināmajām problēmām, veidojot jaunu sabiedrisko mediju, ir tā pārvalde.Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas ziņojums norāda, ka LatvijāES dalībvalstu mediju uzraudzības un kontroles normas, kas ietver sabiedrības līdzdalību medijupārvaldē, uzraudzībā un mediju ekonomisko, politisko neatkarību, realizācija netiek pietiekami efektīvinodrošināta (Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedriskomediju attīstības jautājumiem” ziņojums, 2010:6). Respondenti uzsver, ka šobrīd būtībā neviens navtieši atbildīgs par sabiedrisko mediju pārvaldi. Pašreizējā likumdošana nenosaka nekādu atbildībuNacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kas regulē visu Latvijas raidorganizācijusektoru, tai skaitā arī sabiedriskos medijus. Vairākums respondentu atzīmē, ka sabiedriskie mediji būtujānodod Kultūras ministrijas pārziņā. NEPLP pārstāve gan uzskata, ka kritika par pašreizējās padomesdarbu ir nepamatota un pašreizējā padomes locekļu iecelšanas kārtība ir pietiekami objektīva, unizteikumi par locekļu politiskajām interesēm ir nepamatoti. Respondenti uzsver, ka sabiedrisko medijupārvaldē vairāk jāiesaista nevalstiskās organizācijas un ar politiku nesaistīti mediju eksperti.Jakubowitz, K (2009). A new notion of media? Media and Information Society Division, DirectorateGeneral of Human Rights and Legal Affairs, Council of Europe.Jonsson, A. M., Loit, U., Nugaraite, A., Weibull, L., Tonello, F. (2009) European Journalism Centre. MediaLandscape. Apskatīts: 25.01.2010. Pieejams: www.ejc.netKruks, S. (2005). Pētījums Televīzija Eiropā: likumdošana, politika un neatkarība. Latvija. Open SocietyInstitute.Kruks, Šulmane (2005). Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā sabiedrībā. Cik demokrātiska ir Latvija:demokrātijas audits. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, stratēģiskās analīzes komisija.Mendel, T. (2009). Public Service Broadcasting: A Comparative Legal Survey. Apskatīts: 05.05.2010.Pieejams: http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/17743/Padovani, C., Tracey, M. (2003). Report on the Conditions of Public service Broadcasting. Television andNew Media. Vol4. No2. Retrieved: 04.11.2009. Avialable: SAGE Publications.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju attīstībasjautājumiem” ziņojums, 2010.Syversten, T. (2003). Challenges to Public Television in the Era of Convergence and Commercialization.Television and New Media. Vol4. No 2. Retrieved: 25.10.2009. Avialable: SAGE PublicationsPētījums atspoguļo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas locekļu, kā arīsabiedrisko mediju vadības un mediju praktiķu redzējumu un vīziju par Latvijas sabiedrisko medijuattīstību. Respondentu atbildes palīdz saskatīt būtiskākās sabiedrisko mediju darbības nepilnības unsniedz to risinājumus. Sabiedrisko mediju profesionāļi un eksperti Latvijas sabiedriskos medijus nākotnēredz kā vienotu mediju, kuram ir vienota gan administratīvā, gan tehnoloģiskā, gan redakcionālāplatforma. Tādējādi sabiedriskie mediji būtu spējīgi kvalitatīvi veikt savu misiju un būtu konkurētspējīgiLatvijas mediju vidē. Kā norāda respondenti, apvienojot abus medijus un izveidojot jaunu mediju, būtuatrisinātas vairākas problēmas, piemēram, samazināti administratīvie izdevumi, kā arī tehnoloģiskāsplatformas nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi, tiktu arī piesaistīta lielāka auditorija, jo sevišķijaunākas paaudzes.Literatūras sarakstsAudio un audiovizuālo mediju likumprojekts 17. 06. 2008. Skatīts: 25.10.2010. Pieejams: http://www.journalists.lv/?p=65Bardoel, J., d’Haenens, L. (2008). Public Service Broadcasting in Converging Media Modalities:Practices and Reflections from the Netherlands. The International Journal of Research into New MediaTechnologies. Pp. 351- 361. Retrieved: November 4, 2009, Avialable: SAGE Publications.Hallin, D.C., Mancini, P. (2004). Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. NewYork: Cambridge University Press.Harrison, J., Wessel, B. (2005). A new public service communication environment? Public servicebroadcasting values in the reconfiguring media. New Media & Society. Pp 834 – 853. Retrieved:25.10.2009. Avialable: SAGE Publications.Harrison, J., Woods, L.M. (2001).Defining European Public Service Broadcasting. European Journal ofComunication. Vol 16. No4. Retrieved: 25.10.2009. Avialable: SAGE publicationsJakubowicz, K. (2004). Ideas in Our Heads: Introduction of PSB as Part of Media System Change inCentral and Eastern Europe. European Journal of Communication. Pp. 53- 76, Retrieved: 04.11. 2009,Avialable: SAGE PublicationsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums