Å eit - Vidzemes Augstskola

52 53Vērtējot alternatīvas Latvijas gadījumā, nākas secināt, ka lielākā atbilstība šobrīd ir adopcijai, betviszemākā bērnu aprūpes iestādēm.Politiskās dzīvotspējas kritērijsFinansiālās, ekonomiskās iespējamības kritērijsTiesiskuma principsPiemērotības sabiedrībasnormām principsAdopcijaAizbildnībaAudžuģimenesBērnu aprūpes iestādesAugstaVidēji augstaVidēji zemaZemaAdopcija Augsta ZemaAizbildnība Vidēji augsta ZemaAudžuģimenes Vidēji augsta ZemaBērnu aprūpes iestādes Zema Vidēji augstaVēl būtisks vērtēšanas kritērijs ir politiskās dzīvotspējas kritērijs, kuru vērtē no tiesiskuma aspekta unno piemērotības sabiedrības normām (Patton, Sawicki, 1993:207-218). Ja vērtē tiesiskumu, tad ir būtiski,lai valstij saistošie likumi un noteikumi atbilstu praksei. Tā kā Latvija iestājās ANO 1991.gada augustā(Indāns, Gregors, 1999:16), tad Latvijai ir saistoši visi dokumenti, kas pieņemti ANO ietvaros, un valsts irgalvenā atbildīgā, kurai būtu jārūpējas par bērnu tiesību ievērošanu, tajā skaitā to bērnu, kuri palikušibez vecāku aprūpes. Arī Latvijā ir savi normatīvie akti, kas nosaka bērnu tiesības. Tā, piemēram, „Bērnutiesību aizsardzības likums” stājās spēkā 1998.gadā (Bērnu tiesību aizsardzības likums, 19.06.1998.).1995.gadā izdotajā Baltajā grāmatā „Latvija: sociālās labklājības sistēmas reformu projekts: Sociālāspalīdzības sistēmas administrēšana” norādīts, ka Latvijā, respektējot bērna tiesības augt ģimenē, valstssociālā politika tika orientēta uz bērnu nodošanu aizbildnībā, tāpat arī aktuāla bija bērnu nodošanaadopcijā (Baltā grāmata, 1995:4-5). Tomēr realitātē parādās dažādas problēmas, uz ko norādīja arīintervētie respondenti.Lai gan dažās intervijās tika norādīts uz daudzām nepilnībām likumos un normatīvajos aktos, tomērgan Labklājības ministrijas pārstāve, gan profesionālās audžuģimenes apvienības vadītāja norādīja,ka, viņuprāt, ar likumiem un normatīvajiem aktiem viss ir kārtībā un drīzāk jautājums ir par to ieviešanureālajā dzīvē (respondents B, intervija 28.05.2010., respondents D, intervija, 04.06.2010.), tātad pastāvpretrunas, kas norāda uz nespēju sadarboties starp iesaistītajām pusēm, kas tiks aplūkots tuvāk pieadministratīvās darbināmības kritērija. Runājot par piemērotību sabiedrības normām, jāsecina, kašobrīd diemžēl sabiedrība vēl joprojām uzskata, ka bērnu aprūpes iestādes ir laba alternatīva, unsabiedrība kopumā ļoti lēnu pieņem citas bērnu aprūpes formas, tādēļ arī trūkst gan audžuģimeņu,gan adoptētāju. Lai gan Latvija ir atguvusi neatkarību no Padomju Savienības jau pirms vairāk nekā 20gadiem, tomēr valsts politikas sekas, kas attiecās uz bērnu, kuri palikuši bez vecāku aprūpes apgādību,vēl joprojām ir jūtamas. Padomju Savienības valstīs, ja salīdzina ar citām sabiedrībām, valsts bija galvenā,kura uzņēmās rūpes par bērniem, principā vecāku atbildība bieži vien bija mazāka nekā valsts (Bauer,Boschman, Green, Kuehnast, 1998:101-115). Latvijā šīs sekas ir jūtamas vēl joprojām.RespondentsABCTiesiskumsTiek gatavoti grozījumi noteikumospar audžuģimenēm. Ja līdz šim bijaiespējams pieņemt 10 bērnus, ir ideja, kašis skaits būtu jāierobežo, lai katrs bērnssaņemtu pēc iespējas individuālākupieeju.Aizbildnības lietas ir sakārtotas, un tiebērni, kas ir ārpusģimenes aprūpē, gūstpārliecību, ka viņiem tur ir jābūt un ka viņitur atrodas pamatoti.Politiskās dzīvotspējas kritērijsPiemērotība sabiedrības normāmIr salīdzinoši maz audžuģimeņu. Daudzidomā, plāno. Par audžuģimenēm kļūstģimenes, kas iepriekš par to ir jaudomājuši, visu apsvēruši.Bērnunams joprojām tiek uzskatīts parnormālu ārpusģimenes aprūpes formu.Vēl viens alternatīvu vērtēšanas kritērijs ir administratīvās darbināmības, kur jāskatās, vai iesaistītāspuses ir gatavas sadarboties un, vai ir pieejams nepieciešamais izpildītāju skaits, kas gan ieviesīsalternatīvu, gan to uzturēs, kā arī tas, vai darbinieki ir pietiekoši augstu kvalificēti (Patton, Sawicki,1993:207-218). Valsts cilvēktiesību biroja juristes 2004.gada sākumā Valsts cilvēktiesību biroja juristesnorādīja, ka Latvijā ir tikusi atstāta novārtā starpinstitucionālā sadarbība un ka neuzklausīti jutās ganpašvaldību bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, gan bāriņtiesu speciālisti (Šmite, Sokolova, 2004).Tāpat arī Labklājības ministrijas Audžuģimeņu un aizbildnības nodaļas atskaitē norādīts, ka konsultantinovērojuši problēmas, ka ir vāja sadarbība starp pašvaldību speciālistiem un audžuģimenēm, kā arī, kabieži vien ir nepietiekams komandas darbs, lai risinātu bez vecāku aprūpes palikušo bērnu jautājumus(Labklājības ministrijas Ārpusģimenes aprūpes departamenta audžuģimeņu un aizbildņu nodaļasatskaitē par 2009.gadu, 2010:1). Lai gan visām iesaistītajām pusēm galvenais uzdevums ir nodrošināt,lai bērni, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, saņemtu vislabāko iespējamo alternatīvo aprūpi, tomēr tas,ka starp tām nav vienprātības par to, kādas ir problēmas normatīvajos aktos, liecina, ka vienprātības navun ka šī institūciju sadarbība būtu jāveicina, jo kopīgu mērķi vieglāk ir īstenot kopā, nevis katram darītkaut ko citu, ar savādāku izpratni par būtiskākajām lietām. Runājot par cilvēkresursu pietiekamību undarbinieku kvalifikāciju, gandrīz visi respondenti uzsvēra, ka resursu šobrīd trūkst, kā arī norādīja, ka pardarbinieku kvalitātes palielināšanu būtu īpaši jāpiedomā.DPati pozitīvākā prakse ir nodot bērnuatpakaļ ģimenē, pēc tam ir aizbildnība(radi vai tuvi ģimenes draugi),audžuģimenes un bērnu nami.Jāmaina sabiedrības attieksme parto, ka bioloģiskais bērns ir labāks paradoptētu bērnu, kā arī par Latvijas bērnuadoptēšanu uz ārzemēm, jo šobrīddaudziem liekas, ka bērni tiek pārdotipar lielu naudu, bet tā nav tiesa.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums