Å eit - Vidzemes Augstskola

148 149Grupas radošumsAmabile (Amabile, 1996) grupas radošumu raksturo tāpat kā radošumu vispārīgajā definīcijā – grupasradošums norāda, ka grupa kopīgi spēj piedāvāt idejas, kas vienlaicīgi ir gan nebijušas, gan arī noderīgasorganizācijas tālākai attīstībai (Amabile, 1996, citēts pēc Chirumbolo, 2005:63).Liela daļa pētnieku radošumu grupā pēta ar tā saukto „prāta vētru” palīdzību, kurās grupa kopīgi ģenerērisinājumus konkrētām problēmām. Neskatoties uz to, ka literatūrā daudz tiek rakstīts par grupasnozīmi radošu risinājumu izstrādāšanā, kur ir būtiski, ka katrs indivīds problēmu apskata no atšķirīgāmperspektīvām un piedāvā dažādus risinājumus (Egan, 2005:208), starp radošuma pētniekiem pastāvarī viedoklis, ka, darbojoties ideju ģenerēšanas grupās, tiek zaudēta produktivitāte, jo ne visi līdzvērtīgiiesaistās diskusijās; parādās sociālais slinkums (Chirumbolo, 2005:64). Neskatoties uz to, sadarbībaigrupās vai grupu darbam ir daudz ieguvumu. Grupas kopējās aktivitātes veicina tās kopības izjūtu unsaliedētību, kas savukārt ir pozitīvi saistīta ar motivāciju un grupas mērķu pieņemšanu (Paulus, Larey,Dzindolet, 2001:319). Grupas var arī uzņemties lielāku risku nekā indivīds, kā arī visu grupas dalībniekupieredze ļauj veiksmīgāk izdarīt secinājumus un novērtēt savu rezultātu. Efektīvu ideju ģenerēšanuvar veicināt ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, nosakot nepieciešamās normas, pirms kopīgasdiskusijas grupas dalībniekiem savas idejas ļaujot uzrakstīt individuāli, kā arī ir nepieciešams pieredzējisvadītājs (Paulus, Larey, Dzindolet, 2001:324-325).Straujās izmaiņas sabiedrībā, globalizācija, zināšanas un tehnoloģiju attīstība ir padarījusi radošumupar ļoti būtisku faktoru organizācijas attīstībā (Waight, 2005:151). Gandrīz jebkura organizācija ikdienāsaskaras ar dinamisko vidi, ko radījušas ļoti straujās tehnoloģiju izmaiņas, saīsinātie produktu dzīvescikli un globalizācija. Organizācijām jābūt radošākām un inovatīvākām, nekā tās ir bijušas līdz šim, laiizdzīvotu, attīstītos un būtu vadībā (Gumusluoglu, Ilsev, 2007:461). Tādēļ arī tiek uzsvērts, ka radošumsir nozīmīgs, lai radītu idejas, kas varētu attīstīt uzņēmumus, savukārt pēc tam radošās idejas ļauj veiktinovatīvas darbības tajos (McLean, 2005:227). Pētnieki radošumu grupās uztver kā aktuālu tematu,piemēram, pētot, kā grupas spēj kolektīvi veicināt organizācijas inovācijas (Sarmiento&Stahl, 2008:495).Dalīšanās ar idejām ir ļoti būtisks radošas grupas process, kura laikā šīs idejas var stimulēt citus grupasdalībniekus izteikt arī savas domas (Paulus&Nijastad, 2003:6). Tādā veidā vienas idejas stimulē jaunuideju rašanos, kas tiek skaidrots ar to, ka cita teiktais var atsaukt atmiņā pieredzi, kas citādi nebūtuienākusi prātā, jo liela daļa no indivīda zināšanām viņa prātā nav viegli aizsniedzama.Darbinieku radošums organizācijā ir ļoti būtisks, lai pozitīvi iespaidotu organizācijas attīstību, inovācijasun spēju izdzīvot konkurences apstākļos. Ģenerējot radošas idejas, darbinieki var piedāvāt jaunusrisinājumus un iespējas organizācijas darbā, tādā veidā sniedzot tai labumu (Madjar, 2005:182).Līdera nozīme radošu grupu darbāDažādi līderības stili var ietekmēt radošumu grupā. Transformatīvs līderis, izmantojot savu spējuintelektuāli stimulēt, veicināt problēmas apskati no dažādiem skatpunktiem un iedvesmojot grupasdalībniekus darboties kolektīvam labumam, veicina arī grupas radošumu (Sosik, 1998, citēts pēc Runco,2007:169). Līderis, kurš piedalās grupas darbā, ir demokrātisks, pozitīvi ietekmē grupu, cenšoties rastradošus risinājumus un izstrādāt inovācijas (Nystrom, 1979, citēts pēc Levine et al, 2003:211). To varskaidrot ar to, ka šādi līderi veicina grupas dalībniekos vēlmi pašiem piedalīties procesos un ļauj tiemjusties novērtētiem. Tas saskan ar Adaira (Adair) teikto, ka radošums lielā mērā ir sociāls process ungrupas dalībniekiem ir jājūtas brīviem un jājūt, ka līderis ir atvērts jauniem piedāvājumiem. Ja grupasvide nebūs atvērta un pozitīva, grupa jutīsies pakļauta saistībām, tad tā nevarēs atbrīvoties un radītradošus risinājumus (Adair, 2007:30).Transformatīviem līderiem piemīt nepieciešamās spējās, lai veicinātu savu sekotāju un to veidotās grupasdarbību, kā arī grupas kopējās darbības un rezultātu radošumu, izmanojot iedvesmojošo motivāciju(Bass&Riggio, 2006:53). Tāpat veicināt radošumu palīdz arī intelektuālā stimulācija. Mūsdienās līderiemir būtiskāka loma, nevis esot tiem, kas paši sniedz radošas idejas grupai, bet gan tieši grupas dalībniekumotivēšanā sasniegt radošus risinājumus, viņu darba organizēšanā un iedvesmošanā (Mumford et al,2003, citēts pēc Bass&Riggio, 2006:54). Jungs (Jung) ir norādījis, ka grupas ar transformatīviem līderiemspēj būt radošākas par grupām, kurām ir transaktīvi līderi (Jung, 2001, citēts pēc Bass&Riggio, 2006:54).Līderim ir divas iespējas, kā veicināt radošumu grupā. Pirmkārt, veicinot dalībniekos patieso motivāciju,lai viņi atrod iekšēju stimulu darboties, iedvesmojot tos, un, otrkārt, ar intelektuālās stimulācijas palīdzībulīderis var veicināt grupas dalībnieku spēju „domāt ārpus rāmjiem”, kas ir būtiski radošu risinājumumeklējumos (Bass&Riggio, 2006:54). Var teikt, ka līderis spēj veicināt grupas radošumu, radot tiematbilstošu grupas vidi un klimatu. Savukārt Mumfords norāda, ka līderim ir trīs atbalsta sfēras, ar kurāmviņš var ietekmēt grupas radošumu: ideju atbalsts, darba atbalsts un sociālais atbalsts (Mumford,citēts pēc Zhou&Shalley, 2008:103). Lai grupas dalībnieki būtu spējīgi un motivēti izstrādāt problēmāmradošus risinājumus, līderim jāpauž atbalsts visās trijās sfērās.Uzmanīga līdera attieksme pret pārējiem grupas dalībniekiem būtiski ietekmē grupas dalībniekunoskaņojumu, kas savukārt ietekmē grupas spēju būt radošai (Zhou&Shalley, 2008:104). Līderis varietekmēt grupas radošumu, norādot, ka tas ir svarīgs uzdevuma veikšanā, kā arī atbalstīt grupu, dodottai nepieciešamos resursus. Turklāt nepieciešams novērtējums pēc uzdevuma veikšanas, kam jābūtvērstam uz dalībnieku attīstību; tādā veidā grupa, veicot nākamo uzdevumu, jutīsies atbildīgākaun centīsies gūt pēc iespējas radošāku rezultātu (Zhou&Shalley, 2008:104). Līderis, esot atvērtseksperimentiem un jaunām darbībām grupā, veicina tās dalībnieku radošumu, jo tie uztver, ka vadītājsir gatavs atbalstīt viņu radošās idejas un tādēļ ir motivēti tās izpaust (Zhou&Shalley, 2008:105).Ņemot vērā transformatīvā līdera ietekmi uz grupas dalībniekiem, veicinot dažādus procesus, jāpiemintie, kuri ir būtiski radošas grupas darbam. Līderis, parādot sevi kā paraugu, sekotājiem šķiet uzticamsun iedvesmojošs, lai sekotāji censtos sasniegt grupas mērķus pēc iespējas veiksmīgāk (Bass&Riggio,2006:52). Radot sekotājos pārliecību, ka tiem ir nopietna loma visā uzņēmuma darbā un attīstībā, līderisvar veicināt grupas radošumu, jo tā jūtas atbildīga un nozīmīga. Kā arī transformatīvs līderis, norādotgrupas mērķus, uzsver, ka tiem jāsasniedz pēc iespējas labāki rezultāti (Bass&Riggio, 2006:53), kas,saistot ar iepriekš apskatītajiem radošumu ietekmējošajiem faktoriem, var veicināt grupas rezultātu, jogrupas dalībnieki vēlēsies apstiprināt līdera ekspektācijas.Līderim ir svarīgi ļaut grupas dalībniekiem grupā darboties pašiem, cenšoties to neietekmēt, jo,norādot, ka pats ir radoša persona, tas rada iespaidu savos sekotājos, ka viņiem nav nozīmes censtiesbūt radošiem, jo līderis visu var paveikt pats (Rickards, 1997:19). Tāpat līderim ir jāveicina veiksmīgakomunikācija starp grupas dalībniekiem, jo bez tādas nav nozīmes, lai cik radoši būtu indivīdi grupā.Tieši vadītājs ar savu darbu var stimulēt grupas kopīgu spēju piedāvāt radošus risinājumus (Adair,2007:31).Aplūkojot dažādus pētījumus par līdera nozīmi radošu grupu darbā, var secināt, ka tā ir ļoti svarīga.Līderība ir viens no faktoriem, kas var ietekmēt grupas radošumu, tādēļ ir nepieciešams konkrētākapskatīt, ko tieši līderis ietekmē grupas darbībā. Grupu līderi, darbojoties efektīvi, var strādāt kāinstruments, kas palīdz grupai sasniegt savus mērķus (Foels, Driskell, Mullen, Salas, 2000:676). Vadītājsvar izmantot dažādas tehnikas, lai veicinātu grupas radošumu, piemēram, pieaicinot trešās pusesekspertus vai veidojot apmācības programmas, neformālas lomu spēles, trenējot grupas spēju radoširīkoties problēmu risināšanas procesā (Rickards, 1997:186).Svarīgs aspekts, kas parāda līderības spēju ietekmēt grupas darba rezultātu, ir tas, kā sekotāji jūt sevisaistībā ar līderi – vienlīdzīgus vai nē. Ja līderis spēj radīt vidi, kurā sevi norāda kā vienlīdzīgu, dalotsavas idejas ar sekotājiem, komunicējot par savu grupas vīziju, darba vērtībām, tas pozitīvi ietekmēgrupas darbu (Wolfram, Mohr, 2009:262). Līderim ir jārada tāda grupas vide, kurā tās dalībnieki jūtasnovērtēti un vajadzīgi, tādējādi viņš var veicināt grupas apmierinātību, kas, savukārt, lielā mērā ietekmēgrupas darba rezultātu (Foels, Driskell, Mullen, Salas, 2000:677).Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums