Å eit - Vidzemes Augstskola

154 1553.tabula. Korelācijas koeficienti starp grupas radošumu, indivīdu radošumu grupā un līderību grupāGrupasradošumskopējaisvērtējumsIndivīduradošumsgrupā pēcGuilfordaNeiejaukšanāslīderībaTransaktīvālīderībaTransformatīvālīderībaiepriekšējo pieredzi, tad starp idejām par krēsla uzlabošanu ir sastopamas daudzas oriģinālas idejas,bet, nav saprotams, kādā veidā tās varētu realizēt. Grupu radošuma uzdevumā parādījās Artūra Kroplija(Cropley, 2006:29) minētais – ja tiktu uzskatīts, ka galvenais radošumu raksturojošais faktors ir fakts,ka ideja ir nebijusi, varētu apgalvot, ka jebkurš, pat visabsurdākais, risinājums ir radošs. Šādas idejasparādījās arī starp grupu piedāvātajām idejām par krēsla uzlabošanu, piemēram, pārveidot krēslu parlaika mašīnu, kas ir oriģināli, bet tomēr nav iespējams.Grupasradošums pēcGuilfordaGrupasradošumskopējaisvērtējums,991(**) ,354(*) 0,027 0,233 0,175,378(**) 0,033 0,232 0,154Tomēr jāņem vērā, ka liela daļa no piedāvātajām idejām bija praktiskas un realizējamas, bet tām trūkaoriģinalitātes, kas šo ideju padarītu par radošu. Iespējams, ka to varētu skaidrot ar teorijā minēto, kanereti grupās zūd radošums, jo indivīdi nespēj atvērties un pilnvērtīgi piedalīties grupas diskusijā. Viņinejūtas pārliecināti par savas idejas derīgumu, tādēļ nejūtas droši izteikt savas idejas un ļaut pārējiemgrupas dalībniekiem tās novērtēt (Chirumbolo, 2005:64). Šādā situācijā ļoti būtiska ir līdera loma, jo tiešiviņš var veicināt grupas dalībnieku atbrīvošanos no aizspriedumiem un atvērtību. Tas arī tiek uzsvērtsjau veiktajos pētījumos par grupas radošumu, kur teikts, ka radošums ir sociāls process, un grupasdalībniekiem ir jājūtas brīviem un jājūt, ka līderis ir atvērts jaunām idejām (Adair, 2007:30).Indivīduradošumsgrupā pēcGuilfordaNeiejaukšanāslīderībaTransaktīvālīderība* pie 95% ticamības līmeņa** pie 99% ticamības līmeņa0,102 0,072 -0,081-,444(**) -,505(**),827(**)Radošuma rezultāti starp grupām bija ļoti atšķirīgi, kas norāda, ka noteikti ir vairāki faktori, kas to ietekmē.Veicot korelācijas analīzi indivīda radošuma rādītājiem ar grupas radošuma rādītājiem, tika novērots, kapastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija. Tātad var teikt, ka indivīda radošums ir saistīts ar grupasradošumu. Šādu korelāciju varētu skaidrot ar to, ka gan indivīda, gan grupas radošums no idejāmpieprasa vienu un to pašu raksturojumu. Ja indivīdi ir spējuši piedāvāt oriģinālas un praktiskas idejas,tad viņi to var darīt arī grupā.Jāņem vērā, ka iepriekš pētījumos ir apstiprināts, ka grupās ir būtiski veicināt savstarpējokomunikāciju, indivīdiem jābūt uzmanīgiem pret citu izteiktajām idejām, citādi indivīdam nav motivācijasdalīties ar savām zināšanām, kas negatīvi ietekmē grupas kopējo darbu (Zhou, 2003, citēts pēc Egan,2005:171). Tādēļ var secināt, ka katra indivīda ieguldījums grupā ir svarīgs, lai tās sasniegtie rezultātibūtu radošāki. Nevar balstīt grupas darbu tikai uz dažu indivīdu aktivitāti, nepieciešams iesaistīt visus,lai ģenerētu labākas idejas.Redzams, ka ir statistiski nozīmīga korelācija starp indivīdu radošumu grupā un grupas radošumugrupā gan pēc Guilforda metodes, gan arī pēc kopējā vērtējuma, kur ņemti vērā arī ekspertu vērtējumi.Iegūtie rezultāti liecina - jo grupā ir augstāks vidējais indivīdu radošuma rādītājs, jo augstāks būs arīgrupas radošuma rādītājs.Lai varētu pārbaudīt, vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība grupas radošumā starp grupām ar augstiemun grupām ar zemiem līderības rādītajiem katram no līderības stiliem, tie atsevišķi tika sadalīti grupās.Atšķirība starp grupām parādījās tikai transaktīvai līderībai, kur iegūtie rezultāti arī liecina, ka starpgrupām, kur transaktīvā līderība novērtēta no 0 līdz 3 punktiem un grupām, kur transaktīvā līderībanovērtēta no 7 līdz 10, pastāv statistiski nozīmīga atšķirība (p=0,04). Aprakstošā statistika šajās grupāsparāda, ka vērtējums grupām, kur ir raksturīgāka transaktīvā līderība ir augstāks, grupām vidējaisradošums ir novērtēts ar 97,38 punktiem, bet grupām, kur transaktīvās līderības stils ir vērtēts zemāk,vidējais radošuma rādītājs ir 47,25.DiskusijaAplūkojot kategorijas, kas iegūtas, apkopojot indivīda radošuma uzdevumu, redzams, ka liela daļa notiem balstījušies uz savu pieredzi – piemēram, izmantojot avīzi, lai izveidotu kaut ko jaunu, vai arī, laiuzkoptu savu dzīvesvietu. Tas saskan arī ar teorijā teikto, ka liela daļa no idejām, kas rodas, ir balstītasuz iepriekšēju pieredzi (Paulus&Nijastad, 2003:6), dažkārt pašam indivīdam to pat neapzinoties.Aplūkojot grupas radošuma uzdevuma idejas, parādās tendence, kas nebija aktuāla indivīdu radošumauzdevumā. Ja lielākā daļa no avīzes izmantošanas iespējām bija praktiskas, ko var skaidrot ar indivīduIndivīda radošumam ir būtiska nozīme grupas radošuma veicināšanā, un, ja grupā būs radošāki indivīdi,ir ticamāk, ka arī grupas darbs vainagosies ar radošiem risinājumiem. Šis ir būtisks arguments, kasjāņem vērā, veidojot komandas, dažādas darba vai projektu grupas, lai tādā veidā veicinātu grupasradošumu. Tas ir būtiski arī tādēļ, ka radošums grupā pozitīvi ietekmē tās darba efektivitāti un pieņemtolēmumu kvalitāti (Nilniyom, 2007:174), kā arī ļauj radīt idejas, kas var palīdzēt attīstīt uzņēmumu (McLean,2005:227), tādējādi ļaujot uzņēmumam izdzīvot mūsdienu globalizācijas un straujās attīstības laikmetā.Transformatīvai līderībai un grupas radošumam savā starpā nebija statistiski nozīmīgas korelācijas,pēc kā varētu secināt, ka līderība nav saistīta ar grupas radošumu, kas būtu pretēji teorijā minētajam,ka transformatīvs līderis, izmantojot savu spēju intelektuāli stimulēt, veicināt problēmas apskati nodažādiem skatpunktiem un iedvesmojot grupas dalībniekus darboties kolektīvam labumam, veicina arīgrupas radošumu (Sosik, 1998, citēts pēc Runco, 2007:169). Un, izmantojot iedvesmojošo motivāciju,tas var veicināt grupas kopējās darbības un rezultātu radošumu (Bass&Riggio, 2006:53). Ņemot vērāšo pētījumu rezultātus, nevar viennozīmīgi apgalvot, ka līderības stils neietekmē grupu radošumu. To,ka šajā pētījumā neapstiprinājās transformatīvās līderības loma, var skaidrot ar faktu, ka grupām tikadots noteikts laika posms, kurā jāveic uzdevums. Iespējams, ka līderim nepietika laika, lai spētu sniegtpietiekamu ieguldījumu grupas darbā, lai to novērtētu citi grupas dalībnieki.Iespējams, ka grupas radošumu vairāk ietekmē citi faktori, piemēram, darba vide, citu indivīdu atbalsts,savstarpējā komunikācija, darba grupas atbalsts, brīvība, pietiekami resursi, izaicinājumi, atklātībagrupā, psiholoģiskā drošība un orientēšanās uz mācīšanos (Tesluk, 1997, citēts pēc McLean, 2005:235;Amabile, 1996, citēts pēc McLean, 2005:231; Nilniyom, 2007:172). Redzams, ka faktoru, kuru ietekme uzgrupas radošumu vēl nav skaidra, ir ļoti daudz; šajā darbā fokuss netika likts uz šo faktoru izpēti, tādēļtas ir labs avots turpmākiem pētījumiem grupu radošuma jomā.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums