Å eit - Vidzemes Augstskola

82 83No pētījumā izmantoto gadījumu privāto atbalstītāju puses izpētes skaidri izrietējusi nepieciešamībato padziļināt un turpināt. Privāto atbalstītāju viedokļos nav vienotu uzskatu, visbiežāk tie sakrīt diviemno četriem konkrētajiem gadījumiem. Tomēr arī pretrunas ir visai grūti saskatāmas, vairāk vērojamasituācija, kurā uzņēmumi pieskaras pilnīgi atšķirīgām tēmām, akcentē dažādas problēmas. To,iespējams, var skaidrot ar jau minēto atbalstītāju ārkārtīgi lielo atšķirību dažādos parametros (izmērs,nozare, atbalsta forma u.tml.).Salīdzinot kopējo kultūras projektu organizatoru un projektu atbalstītāju viedokli, saskatāma uzskatudažādība, tomēr nav redzamas pretrunas uzskatos. To iespējams skaidrot ar to, ka pētījumā apskatītitikai veiksmīgas sadarbības gadījumi. Gan viena, gan otra puse minējusi arī savas personīgās pieredzesnegatīvos piemērus, tomēr šajā gadījumā tas ir vienpusējs viedoklis, tādēļ, loģiski, pretrunas neveidojas.Kultūras pasākumu organizatori saredz piecas privātā finansējuma piesaistes un sponsoru attiecībufāzes – idejas un projekta izstrāde, izpēte, uzrunāšana jeb pārdošana, projekta realizācija un attiecībuuzturēšana. Privātā sektora pārstāvju sniegtajos viedokļos tas tik skaidri neiezīmējas, bet kopumā kāsvarīgi tiek pieminēti dažādi elementi no šīm fāzēm. Tā, piemēram, abas iesaistītās puses uzskata,ka ļoti liela nozīme veiksmīgas sadarbības veidošanā ir projekta idejai un arī sponsoru tirgus izpētei.Tāpat tiek izrādīta abpusēja interese par ilgtermiņa sadarbību. Par to liecina arī vairāku privātā sektorapārstāvju uzstādījums, ka šī brīža krīzes apstākļos ir ierobežots finansējums arī sponsorēšanas jomai,tādēļ priekšroka tiek dota jau izveidoto sadarbību uzturēšanai. No finansējuma devēju puses tiek minēts,ka krīzes ietekmē varētu būt zudusi uzņēmumu elastība, tādēļ pilnīgi jauniem projektiem noteiktijāsaskaras ar papildu grūtībām. Interesanti, ka dejas izrādes „No zobena saule lēca” gadījums parāda,kā, pakāpeniski attīstot projektu, iespējams iegūt atbalstītājus un stiprināt savas izredzes finansējumaieguvei. Liela nozīme ir iespējai saņemt informatīvo atbalstu. Tas, pirmkārt, ļauj piesaistīt apmeklētājusun projektam sevi atpelnīt. Otrkārt, attīstot projektu, informatīvais atbalsts ļauj par to uzzināt arvienvairāk arī potenciālajiem atbalstītājiem un sniegt viņiem pievilcīgu publicitātes iespēju piedāvājumu. ArīDragans Klaičs norāda uz informatīva atbalsta nozīmīgumu, jo bez komunikācijas projekts citu cilvēkuuztverē vienkārši nepastāv, lai cik augtas kvalitātes virsotnes tas arī sasniegtu (Klaičs, 2008:83).No apkopotajiem rezultātiem iespējams secināt, ka liela nozīme ir attiecību veidošanā, ko intervijāssauc arī par „draudzēšanos”, „attiecību kopšanu”, „neformālu sadarbību”. Dažās intervijās tiek paustsviedoklis par cilvēka personības faktora nozīmību, savukārt citās no teiktā iespējams saprast, ka tamir bijusi nozīme. Viena no svarīgām personības iezīmēm sponsoru pusē ir tā personīga interese unizpratne par kultūru un tās procesiem.Tomēr, lai secinājumus vispārinātu, nepieciešama plašāka un tālāka izpēte. Šī darba ietvaros veiktāgadījumu izpēte ļauj izdarīt secinājumus par finansējuma piesaisti kultūras nozarē, tomēr apskatītoapakšnozaru izpētei nepieciešami vēl plašāki un padziļinātāki pētījumi. Līdzīgi ir arī ar privātā atbalstasniedzēju izpēti, jo lielā uzņēmumu pārstāvēto nozaru, izmēru, sadarbības veidu dažādība, ļāvusiiepazīties ar interesantiem viedokļiem, kuru izpratnei svarīga būtu plašāka izpēte.SecinājumiNo konkrēto gadījumu analīzes izriet vairāki secinājumi; tie nepretendē uz vispārinājumu.1. Pētījumā analizētie gadījumi parāda, ka iespējams atrast kopējas tendences par finansējumapiesaisti kultūras nozarē, bet privātā atbalsta devēju atšķirības to pārstāvētajās nozarēs,izmēros, atbalsta formās u.tml. ir tik lielas, ka neļauj atrast līdzīgo.2. Kultūras pasākumu organizatori saredz piecas privātā finansējuma piesaistes un sponsoraattiecību fāzes – idejas un projekta izstrāde, izpēte, uzrunāšana jeb pārdošana, projektarealizācija un attiecību uzturēšana –, kas veiksmīgas un ilglaicīgas sadarbības gadījumā ircikliskas.3. Pētījumā analizēto gadījumu privāto atbalstītāju kopējais viedoklis ir, ka privātā sektorataustāmais ieguldījums kultūras nozares atbalsta projektos ir lielāks par tā [privātā sektora]ieguvumu, tādējādi atbalsts kultūrai būtiski atšķiras no citiem sponsorēšans veidiem,piemēram, sporta, kur atdevi iespējams vieglāk izmērīt.4. Pētījumā analizētie četri gadījumi privātā finansējuma piesaistei kultūras sektorā sniedzilustratīvu ieskatu sadarbības projektos, tomēr nav iespējams izveidot universālu modeli, kasraksturotu privātā finansējuma piesaisti.5. Kultūras projektu atbalsta veidošana ilgtermiņā ir abpusēji izdevīga iesaistītajiem partneriem- ļaujot kultūras projektu organizatoriem veidot ilgtermiņa darbības plānus un realizētapjomīgākus projektus, bet atbalstītājiem ļaujot gūt maksimālu labumu attiecību veidošanāar mērķauditorijām.6. Veiksmīgas kultūras finansēšanas sadarbības izveidē un uzturēšanā svarīgs ir cilvēkapersonības faktors, kas ietver sponsora izpratni par kultūru un tās procesiem un personīguinteresi par to.7. Aplūkotais dejas izrādes „No zobena saule lēca” gadījums parāda lielo informatīvā atbalstanozīmīgumu, kas var ļaut projektam attīstīties, un parāda, ka lokāla mēroga kultūras projekti irspējīgi sevi atpelnīt.8. Gan kultūras projektu organizatoru, gan privāto atbalstītāju viedoklis liecina, ka krīzes ietekmēprivātā finansējuma piesaistes iespējas nav nedz būtiski samazinājušās, nedz palielinājušās.Ieteikumi1. Veiksmīgai privātā finansējuma piesaistei kultūras sektorā svarīga ir komunikācija un attiecībuveidošana, tādēļ kultūras organizatoriem nepieciešams meklēt sadarbības partnerus, ar kuriemveidojas ne tikai profesionāla sadarbība, bet arī savstarpēja sapratne. Turklāt visā sadarbībaslaikā nepieciešams domāt par attiecību kopšanu, lai veicinātu attiecību ilglaicīgumu, kas irnozīmīgs gan kultūras sektoram, gan arī privātajam atbalstītājam.2. Lai iegūtu privātā sektora atbalstu, ir svarīgi par kultūras projektu informēt potenciālossponsorus. Tieša piedāvājuma sūtīšana ir tikai viens no posmiem. Kultūras darbiniekam irjānodrošina, ka informācija par projektu nonāk līdz īstajam partnerim. Ne vienmēr ir iespējamsizpētīt un atrast visus potenciālos atbalstītājus tiešā veidā. Mēģinot tikai izskaitļot labākoatbalstītāju, var pazaudēt iespējas, par kurām nav tiešas informācijas. Tā kā veiksmīgassadarbības izveide zināmā mērā saistīta ar veiksmes faktoru, lai gan cilvēku, gan institūcijustarpā būtu iespējams veidot draudzīgas attiecības, ir svarīgi runāt par savu projektu dažādāsvidēs un uzturēt ideju dzīvu. Tādējādi partnerus iespējams atrast arī pastarpināti, kad cilvēkspats nav spējīgs sniegt finansiālu atbalstu, bet, aizraujoties ar ideju, mēģina palīdzēt, iesaistotpotenciālos atbalstītājus.3. Veiksmīgas sadarbības veidošanā galvenais tomēr nav finansējums, bet gan tādi aspekti kākomunikācija, sponsora personīga interese par projektu, kā arī zināšanas par kultūru un tāsnorisēm. Kopumā runa nav par naudu, bet gan par vērtībām. Neizglītotu un nezinošu potenciālosadarbības partneri būs ļoti grūti iekārdināt arī ar lielisku biznesa ieguvumu piedāvājumu.4. Kultūras projektu organizatoriem ir jāsaprot, ka dažas aktivitātes nepieciešams veikt arī bezfinansiāla atbalsta, tādējādi ieguldot nākotnes sadarbības iespējās. Vispirms ir nepieciešamsieguldīt darbu izglītošanā - jo vairāk būs cilvēku, kuri ir zinoši un orientējas kultūrā, jo vairākviņi būs ieinteresēti to atbalstīt. Tas nozīmē arī, ka kultūras projektu organizatori nedrīkstuzskatīt, ka viņu projektam ir jābūt visiem zināmam, bet gan jāspēj vēlreiz un vēlreiz stāstītpar to. Pat tad, ja tas ir starptautisks un daudzgadīgs pasākums, pastāv iespējamība, ka pilnīginesaistītā nozarē strādājošs uzņēmējs par to nekad nav dzirdējis. Ir ārkārtīgi svarīgi izvairītiesno pārliecības, ka ikviena cilvēka pienākums ir atpazīt visus kultūras projektus.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums