Å eit - Vidzemes Augstskola

136 137Lai iegūtu patiesāku ainu par sociālajiem tīkliem, datu analīzē aprēķini veikti tikai tām darbībām, koindivīdi anketā bija novērtējuši ar atzīmi 3, 4 un 5, jo, pēc Valda Kreba (Krebs, intervija, 24.05.2009.)pieredzes, tikai komunikācija, kas notiek reizēm, bieži un ļoti bieži, ir nozīmīga, jo, piemēram, Amerikaspieredzē ar 5 tiek apzīmēta saziņa, kas notiek katru dienu, 4 – reizi nedēļā, 3 – reizēm – nozīmē, kasaziņa notiek vienreiz mēnesī, attiecīgi 2 nozīmē reizi ceturksnī un 1 ir reizi gadā. Jāpiemin, ka viens noindivīdiem, kas iekļauts anketā, neilgi pirms datu ievākšanas tika atlaists, līdz ar to rezultātu daļā tampievērsta uzmanība, jo atkarībā no šī cilvēka vietas kādā no tīkliem, var būt attiecīgas sekas – nekastīklā īpaši nemainās, vai arī tiek pārrauta komunikācijas plūsma.Gadījuma apraksta analīze un diskusijaTīkli uzņēmumā X, struktūrvienībā Y„Padoma meklēšanas” tīklsDaļēji strukturētās intervijasPilnīgākam priekšstatam par organizāciju, kas ir ārkārtīgi noderīgi sociālo tīklu analīzes datuinterpretēšanas posmā, līdztekus darbinieku anketēšanai, veikta arī organizācijas dalībniekuintervēšana, lūdzot viņus raksturot organizācijas klimatu, kā arī izzināts viedoklis par iekšējām mācībām.Tā kā interviju mērķis ir gūt plašāku izpratni par intervējamā darba vidi, tad dati ievākti ar kvalitatīvajāmintervijām (Daymon & Holloway, 2002:167-168). Kā piemērotākās izvēlētas daļēji strukturētās intervijas,izmantojot speciāli sagatavotu, atvērtu jautājumu grupu (tēmas – neformālā komunikācija, iekšējomācību vērtējums, iekšējais klimats). Jautājumi veidoti, balstoties uz darba teorētisko pamatojumu,iepriekšējo pētījumu secinājumiem šajā jomā pasaules praksē un informāciju, ko atklāj struktūrvienībasvadītājs. Interviju rezultāti apkopoti ar kontentanalīzes metodi.Gadījuma aprakstsUzņēmuma X struktūrvienība Y sastāv no četrām nozarēm, kurās kopā strādā vairāk nekā 100darbinieku, no kuriem struktūrvienības Y direktore noteica 30 indivīdus, kuru vidū vēlējās noskaidrotsavstarpējās saistības – sociālos tīklus. Uzņēmums X agrāk saviem darbiniekiem piedāvāja apmeklētdažādu mācību firmu kursus, taču ekonomiskās lejupslīdes apstākļos mācībām atvēlēto budžetunācās ievērojami samazināt. Šobrīd visiem struktūrvienības Y darbiniekiem ir iespējams apmeklēt pašauzņēmuma organizētas mācības. Tās lielākoties ir par produktiem. Mācību semināru sagatavo kādsno uzņēmuma pakalpojumu vadītājiem. Šāda veida mācības par visiem uzņēmuma produktiem tikaorganizētas agrāk, bet, atsaucoties uz darbinieku interesi, mācību cikls tiek atkārtots. Pēc mācībāmvienmēr tiek veikta kompetenču novērtēšana, kuras rezultāti liecina, ka iekšējās mācības nav efektīvas.Tā kā sociālo tīklu analīzē ļoti svarīgs ir organizācijas konteksts, tad līdz ar anketēšanu, lai iegūtu datussociālo tīklu analīzei, veiktas daļēji strukturētās intervijas.1.attēls. „Padoma meklēšanas” tīklsPadoma meklēšanas tīklā visi 30 grupas biedri ir savstarpēji saistīti, jo nav neviens tāds indivīds, kamnebūtu vismaz viena saite ar kādu citu kolēģi. No potenciāli iespējamām 870 savstarpējām saitēm,šajā tīklā novērojamas 192, kas vienāds ar 22 procentiem. Ļoti būtisks tīkla raksturotājs ir arī vidējaisīsākais saišu garums (Weighted Avg. Path Length), jo tas parāda, cik ātri notiek informācijas apmaiņatīklā, kur par ļoti labiem rādītājiem uzskata īsāko saišu garumu, kas atrodas starp divi un trīs (ValdisKrebs, intervija, 25.05.2009.). Padomu meklēšanas tīklā tas ir 2.45, kas ir ļoti augsts rādītājs un liecina,ka informācijas apmaiņa ir laba.Ar InFlow 3.1 programmas palīdzību tika aprēķināts arī, cik bieži katrs indivīds, lai labāk veiktu savudarbu, lūdz padomu pārējiem kolēģiem (Degrees (Out)), cik daudz visiem darbiniekiem ir nepieciešamakonsultēšanās ar katru konkrēto kolēģi (Degrees (In)) un tika noteikts arī katra darbinieka savstarpīgumsjeb cik daudz cilvēku savstarpēji savieno konkrētais cilvēks (Betweeness (White & Borgatti): Uniform).Ja kāds no rādītājiem ir 1, tas nozīmē, ka konkrētā pazīme piemīt pilnībā (piem., lūdz padomu visiemgrupas dalībniekiem), savukārt, jo tuvāk nullei, jo pētāmā tendence novērojama mazāk. StruktūrvienībāY visvairāk pēc padoma pie citiem vēršas darbinieks V (0,621), pēc tam vienādi daudz to dara AEun H (0,483), un padomu no citiem nemaz nemeklē darbinieki J, C un AA. Savukārt vispopulārākaispadomdevējs ir V (0, 483), pēc tam vienādi respektēts ir K un S viedoklis (0,379), un neviens nejautā pēcAA domām (attēlā saites, kur bultiņas vērstas uz indivīdu). Darbinieka V augstākie rādītāji abās pozīcijāsnozīmē, ka tas ir ļoti nozīmīgs organizācijas loceklis. Arī pēc savstarpīguma mērījumiem V ierindojaspirmajā vietā, bet tā kā viņa centralitāte (centrality) ir pietiekami liela (0,220), tad V nav mazsvarīgsstruktūrā Y.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums