Å eit - Vidzemes Augstskola

114 115Nākamais problēmu bloks, ko minējuši intervētie speciālisti, ir resursu trūkums. Eksperti saredz,ka pietrūkst finansējuma, cilvēkresursu un arī laika resursa. Lielāks finansējums atvieglotu esošozinātnes komunikācijas aktivitāšu plānošanu un organizēšanu, un palīdzētu veidoties jaunām – tādāmaktivitātēm, kuras prasa lielāku materiālo nodrošinājumu. Zinātnē strādājošie uzskata, ka Latvijā trūkstarī zinātnieku (Ginters, intervija, 16.12.2010.). Tas ir saistīts ar studentu trūkumu un nevēlēšanos strādātzinātnes jomā (Žilēvica, intervija, 23.12.2010.). Savukārt pašreizējiem zinātnes speciālistiem trūkst laika,lai rakstītu publikācijas (Spuņģis, intervija, 08.12.2010.; Tabūns, intervija, 13.12.2010.; Buiķis, intervija,14.12.2010.).Pēdējais lielais problēmu bloks ir „nevēlēšanās komunicēt par zinātni”, kas ietver zinātnieku nevēlēšanosstāstīt par zinātni. Līdz ar to zinātnieki ir novērojuši tiešsaistes žurnālu un blogu trūkumu (Tabūns,intervija, 13.12.2010.). Blogu trūkumu varētu pievienot arī pie laika trūkuma problēmas, bet ir zināms, kalietām, kuras patiesi rūp un interesē, var atrast laiku. Intervētie zinātnes speciālisti uzskata, ka ir tādazinātnieku grupa, kura nav ieinteresēta komunicēt, jo izjūt ievērojamu pārākumu pār citiem sabiedrībaslocekļiem. Žurnālistu nevēlēšanos komunicēt var skaidrot dažādi – vai nu žurnālistiem trūkst pārliecībasvai kompetences zinātnes jautājumos, vai intereses, vai arī darbadevējs medija komercializācijasvai populisma ietekmē neakceptē ziņas par zinātni. Arī politiskā situācija Latvijā ir atzīta par zinātneinedraudzīgu (Buiķis, intervija, 14.12.2010.), jo ir novērots, ka valdība pārstāv kādas specifiskas intereses(Ginters, intervija, 16.12.2010.), kurās nav iekļauts zinātnes komunikācijas nozīmīgums.4.10. Komunikācijas prasmju nepieciešamība zinātniekiem zinātnes komunikācijāIntervētie speciālisti zinātnes jautājumos saredz, ka visvairāk nepieciešama prasme saprotamisarunāties ar sabiedrību – profesors Spuņģis un profesors Buiķis uzskata, ka jārunā ir piezemētākā,cilvēkiem saprotamā valodā, neizmantojot terminus (Spuņģis, intervija, 08.12.2010.; Buiķis, intervija,14.12.2010.). Pēc medicīnas profesora Pīrāga domām, ļoti svarīgi zinātniekam nebūt uzbāzīgam unpārgudram (Pīrāgs, intervija, 14.12.2010.). Saruna ar sabiedrību ir ļoti nozīmīga, jo teorētiķi skaidro, ka tasir viens no labākajiem veidiem kā uzturēt saikni ar sabiedrību un veidot izpratni vai pat zinātnes izpratību(Silva, Bultitude, 2009:11). Vēl zinātnes komunikācijā ļoti noder arī iniciatīva, talants, saprašana un valoduprasmes, kas gluži varbūt neietilpst kategorijā „komunikācijas prasmes”, drīzāk, tās varētu saukt parprasmēm un īpašībām. Nozīmīga prasme zinātnes komunikācijā ir arī jauno tehnoloģiju izmantošana,kas ļauj veidot efektīvu jeb ātru, iedarbīgu, interaktīvu un interesantu zinātnes komunikāciju (Holliman,Thomas, Smidt, Scanlon, Whitelegg, 2009:227). Ja persona, kas komunicē par zinātni ir žurnālists, tadeksperti uzskata, ka šim žurnālistam jābūt noteiktam zināšanu līmenim (Tabūns, intervija, 13.12.2010.),citādi komunikācija nav pilnvērtīga.4.11. Diskusijas kopsavilkumsIntervijas parāda, ka zinātnieki un pētnieki Latvijā izprot zinātnes komunikācijas nozīmi un visi kopā labispēj definēt iedarbīgas zinātnes komunikācijas būtību. Varētu vēlēties, lai katram Latvijas zinātniekamun pētniekam būtu skaidra un vienota izpratne par to, kā nodrošināt efektivitāti zinātnes komunikācijā.Šobrīd zinātnieku vide Latvijā ir diezgan sašķelta. Jo vairāk Latvijas zinātnieki un pētnieki pārzināszinātnes komunikācijā notiekošo, jo lielāka iespējamība, ka šo informāciju un būtiskumu viņi aktualizēscitiem, vai arī paši iemanīsies aktīvāk komunicēt. Tādējādi Latvijas zinātnes komunikācija var piedzīvotuzplaukumu. Protams, kavēklis veiksmīgai zinātnes komunikācijai ir resursu trūkums, bet, piemēram,cilvēkresursus varēs papildināt tikai tad, kad sabiedrību ieinteresēs, izglītos, radīs viedokli un apziņupar zinātnes nozīmi.Dažādu zinātņu nozaru profesori, lai gan paši laika trūkuma dēļ tik aktīvi neiesaistās, tomēr pārzinaLatvijā notiekošās aktivitātes zinātnes komunikācijā. Diemžēl saskaņā ar teoriju Latvijā notiekošāzinātnes komunikācija, pat ieskaitot visus labākos piemērus, norisinās pēc deficīta un saliktā deficītamodeļa. Zinātnieki un pētnieki redz zinātnes komunikācijas attīstību, tomēr utopiski būtu cerēt, kaizmaiņas notiks strauji. Pašiem zinātniekiem nav vienotas nostājas, vai stratēģiskā plānošana zinātneskomunikācijā Latvijā var radīt spēcīgas pārmaiņas, bet, kritiski uzlūkojot esošo situāciju, šķiet, kavērtīgāka būtu zinātnieku un pētnieku aktivizēšanās, lai sabiedrībā radītu lielāku izpratni par zinātnesnozīmi.Literartūras sarakstsBritish Science Association, home page, section Science in Society. [online] Retrieved: November 16,2010. Available: http://www.britishscienceassociation.org/NR/rdonlyres/78D32C57-EB15-4B8B-9386-57873788BD07/0/Strengthsofpublicdialogue.pdfBurns, T.W., O’Connor, J., Stocklmayer, S.M. (2003) Science communication: a contemporary definition.Public Understanding of Science. [online] 12(2), pp. 183–202. Retrieved: October 16, 2010. Available:SAGE databaseDavies, S.R. (2008) Constructing Communication : Talking to Scientists About Talking to the public.Science Communication. [online] 29(4), pp. 413-434. Retrieved: September 27, 2010. Available: SAGEdatabaseHolliman, R., Thomas, J., Smidt, S., Scanlon, E., Whitelegg, E. (2009) Practising Science CommunicationIn Information Age: Theorising Professional Practises Communicaticating Science In Information Age.New York: Oxford University PressHolliman, R., Whitelegg, E., Scanlon, E., Smidt, S., Thomas, J. (2009) Investigating Science CommunicationIn Information Age. Implications for Public Engagement and Popular Media. New York: Oxford UniversityPressJacobucci, D.F.C., Jacobucci, G.B. (2008) Opening the Test Tube: what do we know about research onscience communication and the teaching of microbiology in Brazil? Journal of Science Communication.[online] 8(2), pp.1-8. Retrieved: October 22, 2010. Available: EBSCO databaseKouper, I. (2009) Science blogs and public engagement with science: practices, challenges, andopportunities. Journal of Science Communication. [online] 9(1), pp.1-10. Retrieved: October 9, 2010.Available: EBSCO databaseLima, M.T., Neves, E.F., Dagnino, R. (2008) Popularization of Science in Brazil: getting onto the publicagenda, but how? Journal of Science Communication. [online] 7(4), pp.1-8. Retrieved: October 9, 2010.Available: EBSCO databaseMiller, S. (2001) Public understanding of science at the crossroads. Public Understanding of Science.[online] 10(1), pp.115.-120. Retrieved: October 4, 2010. Available: SAGE databaseNielsen, K.H., Kjaer, C.R., Dahlgaard, J. (2007) Scientists and Science Communication: a Danish Survey.Journal of Science Communication. [online] 7(1). Retrieved: September 27, 2010. Available: EBSCOdatabase.Nisbet, M.C., Scheufele, D.A. (2009) What’s Next for Science Communication? Promising Directions andLingering Distractions. American Journal of Botany. [online] 96(10), pp.1767–1778. Retrieved: October 9,2010. Available: http://www.amjbot.orgNohara, K., Norton, M., Saijo, M., Kusakabe O. (2008) Overseas internships as a vehicle for developing ameta-level awareness regarding science communication. Journal of Science Communication. [online]7(1). Retrieved: September 27, 2010. Available: EBSCO databaseVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums