Å eit - Vidzemes Augstskola

122 123interpretēti dati no šīs skalas. Tomēr aptaujai kopumā ir pietiekami augsts ticamības rādītājs (α = 0,767),tāpēc runājot par zināšanu vadību kopumā, tiks iekļaut arī „zināšanu uzglabāšanas” skala.RezultātiLai atbildētu uz darba ievadā izvirzītajiem pētījuma jautājumiem un iegūtu pētījuma rezultātus, tiksizmantota aprakstošā statistika, biežuma sadalījums un korelāciju analīze. Sākotnēji tika apskatīticentrālās tendences rādītāji, tādējādi nosakot sabiedrisko attiecību nozares organizācijas kultūras profilatendences un biežāk novērojamās zināšanu vadības dimensijas. Tā kā dati neveido normālsadalījumu,kā galvenais statistiskais rādītājs tiks izmantota mediāna.Sarindojot organizācijas kultūras tipus pēc tā, cik lielā mērā kultūrā parādās katra tipa iezīmes, redzams,ka visvairāk organizācijās izpaužas klanu kultūras iezīmes (Me=3,84), tad seko adhokrātiskā (Me=3,50)un tirgus (Me=3,17) kultūra, bet vismazāk vērojamas hierarhiskās kultūras tipa iezīmes (Me=2,67) (skatīt1. attēlu).3.tabula. Aprakstošā statistika Zināšanu vadības novērtēšanas instrumentam (n=273)MediānaZināšanu radīšana 4,25Zināšanu notveršana 4,25Zināšanu organizēšana 4,50Zināšanu izplatīšana 3,25Zināšanu lietošana 3,75Zināšanu vadība kopā 3,83Lai atbildētu uz jautājumu, kāda ir saistība starp organizācijas kultūru un zināšanu vadību sabiedriskoattiecību nozares organizācijās, sākotnēji tika rēķināta korelācija starp zināšanu vadības novērtēšanasinstrumentu kopumā. Iegūtie korelācijas koeficienti apkopti 4.tabulā. Ar ticamību 99% pastāv ciešasaistība starp zināšanu vadību un klanu, adhokrātisko un tirgus kultūru. Ar ticamību 95% pastāv saistībaar hierarhisko kultūru. Zināšanu vadībai kopumā ir statistiski nozīmīgas korelācijas ar visiem četriemorganizācijas kultūras tipiem, bet tikai trīs no tiem parāda tendenci, ka šajos tipos noris veiksmīgazināšanu vadība, savukārt hierarhiskā kultūra iezīmē tendenci, ka organizācijās, kurās šis kultūras tips irstipri izteikts, veiksmīgu zināšanu vadību nodrošināt ir ļoti grūti.4.tabula. Spīrmena korelācija starp organizācijas kultūru un zināšanu vadībuKlanukultūraAdhokrātiskākultūraTirguskultūraHierarhiskākultūraZināšanu vadības novērtēšanasinstruments kopumā,292(**) ,351(**) ,177(**) -,150(*)1.attēls. Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūru organizācijas kultūras profils** korelācija ir statistiski nozīmīga ar varbūtību 99%* korelācija ir statistiski nozīmīga ar varbūtību 95%Zināšanu vadības novērtēšanas instruments mēra zināšanu vadības komponenšu izmantošanuorganizācijā gan kopumā, gan arī pie atsevišķiem zināšanu vadības procesiem. Iegūtie rezultāti parādīja,ka zināšanu vadības procesi Latvijas sabiedrisko attiecību nozares organizācijās notiek pietiekamisekmīgi (Me=3,83), tomēr, izvērtējot atsevišķi visus zināšanu vadības procesus, daļa no tiem izpaužasdaudz lielākā mērā nekā citi. Zināšanas organizācijās galvenokārt tiek organizētas (Me=4,50) (skatīt3.tabulu) radītas (Me=4,25) un notvertas (Me=4,25), bet samērā maz esošās un jauniegūtās zināšanastiek lietotas (Me=3,75) un izplatītas (Me=3,25).Korelācijas analīze uzrādīja ciešu saistību arī starp organizācijas kultūras tipiem un vairākiem zināšanuvadības procesiem (skatīt 5.tabulu). Korelāciju analīze parāda, ka organizācijas kultūrā, kas ir orientētauz darbiniekiem un labvēlīgas vides nodrošināšanu (klans), vislabāk spēj norisināties jaunu zināšanuradīšanas (r=0,355; p=0,00) un notveršanas procesi (r=0,292; p=0,00). Lai gan arī tādā kultūrā, kurāgalvenā loma ir iekšējai konkurencei un inovācijām (adhokrātija), zināšanu radīšana ir pietiekami svarīga(r=0,350; p=0,00), daudz lielāka saistība vērojama ar zināšanu organizēšanu (r=0,463; p=0,00), turpretī,konkurences kultūrā (tirgus) vissekmīgāk nenotiek zināšanu izplatīšana (r=0,510; p=0,00).Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums