Å eit - Vidzemes Augstskola

134 135par mazāk ietekmīgu. Lai gan perifērijas dalībniekiem ir mazāk saikņu ar citiem un tie neieņemlīdera lomu, tiem var būt stratēģiski svarīga loma (Webb, 2008:281). Tajā pašā laikā Davies (2006)norāda, ka perifērie tīkla dalībnieki var domāt daudz neatkarīgāk, jo nav grupā, kam ir pašstiprinošaspārliecības. Šādiem cilvēkiem var būt saites ar citiem tīkliem, kas var prasīt vairāk laika, bet tas varnodrošināt vērtīgas jaunas zināšanas un resursus. Sociālo tīklu analīzes kontekstā svarīgs aspekts ir arīsavstarpīgums (betweeness), ko izsaka informācijas nodošana starp departamentiem. Savstarpīgumacentralitāte (between-ness centrality) izsaka, cik lielā mērā indivīds atrodas starp divām grupām un irbūtisks mediators starp šīm grupām. Ar tuvuma centralitātes mērījumiem tiek izmērīta vidējā distancestarp dalībnieku un visiem pārējiem tīkla pārstāvjiem. Šie dalībnieki visticamāk būs informēti par to, kasnotiek (Webb, 2008:282). Viens no mērījumiem ir arī biežums, kas palīdz noteikt indivīda reālo saišuskaitu pret kopējo iespējamo saišu skaitu biežumu (Burt, 1992, 1997, citēts pēc Hatala, 2006:55-56)Literatūrā izšķir divu veidu tīkla analīzes – ego un pilna tīkla analīzi. Ego tīklu analīze apskata attiecības,kas pastāv no indivīda skatījuma. Pilna tīkla analīze tiecas atspoguļot visas attiecības, kas pastāvrespondentu grupā, piemēram, komunikācija starp vienas nodaļas darbiniekiem. Ar šāda tīkla palīdzībuvar attēlot, kas ir informācijas sniedzēji un meklētāji. Uz pilna tīkla analīzi balstīta pētījuma empīriskādaļa (Cross & Parker, 2004, citēts pēc Hatala, 2006:52). Sociālais tīkls pēc būtības ir dinamisks, līdz ar tosociālo tīklu analīze ir jāveic atkārtoti (Dalkir, 2005:118). Turklāt, ja kāds no pētāmās vienības, organizācijasto pamet, tas var ļoti būtiski ietekmēt SNA rezultātus (Hatala, 2006:65). Līdztekus sociālā tīkla analīzeipēc iespējas vairāk jāizzina par organizāciju; pēc Nelsona domām, piemēram, ģimenes saites, klubukartes un paaugstinājumi, arī var būt būtiski aspekti, kas var ietekmēt savstarpējās attiecības (Nelson,1988:58). SNA ir laikietilpīgs process, kas saistīts ar ievērojamu datu daudzuma apstrādi, cilvēki varnevēlēties piedalīties pētījumā, pamatojoties uz bailēm tikt „eksponētiem”, balstoties uz vietu tīklā(Hatala, 2006:64).Efektīva zināšanu pārnese šobrīd ir ārkārtīgi aktuāla telekomunikāciju nozarē, kas pēdējo desmit gadulaikā ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kļuvusi atvērta konkurencei. 1999.gadāEiropas Komisija sāka pārskatīt ES telekomunikāciju tiesību aktus un 2002.gadā pieņēma elektroniskokomunikāciju tiesisko regulējumu, kas bija jāpiemēro no 2003.gada jūlija. Līdz ar to tirgū ienāca jaunidalībnieki, samazinot esošo dalībnieku tirgus daļu un palielinot konkurenci (Eiropas Parlamenta ETP-ED grupa). Šādos apstākļos katram uzņēmumam jārealizē individuāla pieeja, kur vispirms organizācijaijābūt zināšanām par sevi. Formālā un neformālā komunikācijas tīkla noteikšana uzņēmuma vadībaipalīdzēs saprast, kā strādāt efektīvāk arī turpmāk. Pēc konsultācijām ar mācību centra Z vadību, šībakalaura darba analīzei tika izvēlēts viens no telekomunikāciju uzņēmumiem Latvijā.Saskaņā ar vienošanos ar pētījuma objekta – uzņēmuma – vadību, visā darbā ievērota konfidencialitāteattiecībā uz organizācijas un analizējamās struktūrvienības īsto nosaukumu lietojumu – tie definētikā uzņēmums X un struktūrvienība Y. Ekonomiskās lejupslīdes dēļ organizācijas veic izmaksusamazināšanu, krīze skārusi arī uzņēmumu X, kas optimizācijas nolūkos gandrīz pilnīgi atteicies noārējām mācībām, ko piedāvā specializētās mācību firmas, un nodrošina iekšējās mācības (galvenokārtpar dažādiem pakalpojumiem). Lai gan informāciju sagatavo un pasniedz uzņēmuma darbinieki –pakalpojumu vadītāji - ,tomēr uzņēmuma X struktūrvienībā Y tās vadītāja skatījumā iekšējās mācībasnav efektīvas (struktūrvienības Y vadītājs, intervija, 16.03.2009.).Ņemot vērā iepriekš aprakstīto situāciju, šajā publikācijā apskatīts zināšanu pārneses klimats no sociālotīklu analīzes perspektīvas uzņēmumā X jeb tas, kā formālā un neformālā komunikācijas plūsmaietekmē zināšanu pārneses klimatu. Zināšanu pārneses klimats šajā pētījumā definēts kā iekšējāskomunikācijas struktūra jeb sociālie tīkli (Neher, 1997:131-132; Zaremba, 2006:163; Macionis, 2005:170),kur nošķirami formālie un neformālie tīkli. Formālie tīkli ir organizācijas struktūra un hierarhija (Zaremba,2006:138-139), savukārt neformālie tīkli ir izveidojušies paši (Vechio, 2000:302; Neher, 1997:173).Zināšanu pārneses klimata analīzē neformālie tīkli ir ārkārtīgi būtiski, jo tie ir vislabākais uzziņu avots– ziņas var izplatīt ātri un efektīvi (Bennett, 1994, citēts pēc Kimmel, 2004:203-204). Lai gan neformālāsaziņa var palīdzēt saprast, kā izvairīties no nepareiziem lēmumiem, tomēr tā nesniedz pilnu ieskatukonkrētajā jautājumā, tāpēc svarīgi ir arī formālie kanāli (Dalton, 2006:72).Sociālo tīklu analīze darbā definēta kā metode organizācijas sistēmu izpētei no attiecību datuperspektīvas. Attiecību datu perspektīva aplūko komunikācijas attiecības (kas ar ko runā), instrumentālāsattiecības (kas lūdz palīdzību kam) un starppersonu attiecības (savstarpējās simpātijas) (Cross & Parker,2004, citēts pēc Hatala, 2006:52). Lai labāk saprastu organizācijas komunikācijas struktūru, sociālo tīkluanalīzē uzņēmumā X mērītas komunikācijas un instrumentālās attiecības. Sociālo tīklu var raksturotkopumā vai pēc atsevišķām pazīmēm, bet, lai iegūtu detalizētāku priekšstatu par komunikācijasplūsmu organizācijā, tā analizēta pēc atsevišķajām pazīmēm – biežuma, kas raksturo darbiniekusavstarpējo saišu/saistību skaitu (Miller, 2006:88-89; Vechio, 2000:297) un centralitātes, kas atspoguļovaras attiecības (Webb, 2008:277; Burt, 1992, 1997, citēts pēc Hatala, 2006:55-56).Balstoties uz argumentiem par pētījuma problēmas aktualitāti un izpētes nepieciešamību, šī pētījumamērķis ir noskaidrot uzņēmuma X zināšanu pārneses klimatu un izstrādāt ieteikumus, kā uzlabotzināšanu pārnesi. No tā izriet pētījuma jautājums – kāds ir zināšanu pārneses klimats uzņēmumā X?Šobrīd Latvijā nav publiski pieejami pētījumi par zināšanu pārnesi sociālo tīklu kontekstā. Pētījumsir kvantitatīvs un nav piemērojams visiem Latvijas uzņēmumiem, bet, tā kā šobrīd optimizācija unefektivitāte ir galvenie akcenti ikviena uzņēmuma darbībā un darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanaarvien būs aktuāla, efektīva zināšanu pārnese ir ikviena uzņēmuma dienas kārtībā, un pētījumssniedz uzņēmumu vadītājiem alternatīvus rīkus organizācijas konkurētspējas uzlabošanai, kā arī radaplatformu jaunām pētījumu dimensijām gan uzņēmumā X, gan citos uzņēmumos Latvijā.MetodeDarba empīriskā daļa veidota kā gadījuma studija, kas ir intensīvs kādas vienības pētījums, kurā tiekizmantoti vairāki liecību avoti, kas var būt kvalitatīvi, kvantitatīvi un abējādi (Daymon & Holloway,2002:105). Sabiedrisko attiecību nozarē šo metodi izmanto, lai iegūtu padziļinātu izpratni par kādukonkrētu gadījumu, kas var būt organizācija, notikums, kampaņa, process, problēma vai tendence untās konteksts. Gadījuma studijā tiek norādīts uz dažādiem komunikācijas aspektiem, ietekmes faktoriemun to attiecībām (Daymon & Holloway, 2002:106).Tā kā iepriekš nebija zināma konkrēta organizācija un tās darbinieki, tad izlases izveidošanā izmantotareputācijas pieeja, kad intervējamos nosauc informatori (Scot, 2000:56). Konsultējoties ar mācībucentra Z direktori W, izvēlēta organizācija, kura veic darbinieku izglītošanu, – uzņēmums X. Kā pētījumaobjekts izvēlēta uzņēmuma struktūrvienība Y, tās formālais un neformālais zināšanu pārneses klimats.Gadījumu studijas datu ievākšanas metodes – anketas un daļēji strukturētās intervijas.Sociālo tīklu analīzeTīklu modeļu būtība ir attēlot, kā indivīdi raugās uz strukturālo vidi (Hatala, 2006:50), kas šī darbaietvaros noskaidrots ar anketēšanas palīdzību. Darbā pētīta gan formālā, gan neformālā komunikācijasplūsma organizācijā, jo, „noskaidrojot tīkla locekļus, kas nodrošina ar baumām, var būt tikpat svarīgi, kāuzzināt, kuri darbinieki ir ar darbu saistītas informācijas avoti” (Cross & Parker, 2004, citēts pēc Hatala,Fleming, 2007:41). Ar anketu palīdzību respondenti lūgti novērtēt savas attiecības ar citiem no 1 līdz 5(Likerta skalas princips) (Hatala, 2006:53). Analīzes dati attēloti grafikos un tabulās, atspoguļojot, cikbieži indivīds vēršas pie citiem indivīdiem (out degree) un cik bieži, citi pie konkrētā indivīda (in degree).Tā kā sociālo tīklu analīzes rezultātu apkopošanai un prezentēšanai nepieciešamas speciālasdatorprogrammas, piesaistīts Valdis Krebs, kas dibinājis sociālo un organizācijas tīklu izpētes uzņēmumuOrgnet.com, kurā ir arī galvenais pētnieks. Kopš 1987.gada viņš ir piedalījies vairāk nekā 500 sociālo tīkluanalīzes projektos (orgnet.com). Konsultējoties par viņa izstrādātās programmas InFlow sociālo tīkluanalīzei lietojumu, aprēķināti nepieciešamie rādītāji (tīkla centralitāte, saišu skaits un garums, degreesout, degrees in, savstarpīgums) un izveidoti grafiki.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums