Å eit - Vidzemes Augstskola

100 101nolūkos. Kampaņās visbiežāk tiek izcelts kāda jauna produkta vai pakalpojuma nosaukums,pozitīvās īpašības vai arī vienkārši pastiprināta organizācijas publicitāte atpazīstamības unpeļņas nolūkos.11. Kopumā, analizējot Latvijas sabiedrisko attiecību praksi laika posmā no 2006. līdz 2009.gadam, ir manāmas vairākas pozitīvas iezīmes, piemēram, kampaņu un organizāciju mērķusasniegšana (veiksmīgs kampaņu atspoguļojums no organizatoru puses, jo tiek sasniegtiizvirzītie kampaņu mērķi), nozīmīgu sociālo jautājumu aktualizēšana, kā arī dialoga veidakomunikācija starp organizācijas vadību un darbiniekiem.12. Attīstoties mediju un ziņas ātrumam, veiksmīgākai un saistošākai komunikācijai Latvijassabiedrisko attiecību speciālisti aizvien vairāk pievērš uzmanību mērķa grupu personībasprofiliem, lai pēc iespējas efektīvāk piesaistītu mērķa auditorijas uzmanību ar tām interesējošiemun būtiskiem ziņojumiem, notikumiem vai cita veida aktivitātēm.NobeigumsRezumējot iepriekš minēto, var secināt, ka Latvijas SA praksē tiek pielietoti visi četri SA modeļi, kasliecina par pilna spektra SA aktivitātēm. Vairums Latvijas SA kampaņas ir vērstas uz publicitāti unpārliecināšanu, reprezentējot preses aģenta un divu ceļu asimetriskos modeļus. Četru gadu laikā SAprakse nav krasi mainījusies, tomēr būtiskas iezīmes ir katrai kampaņas kategorijai atsevišķi. Attīstotiesmediju un ziņas ātrumam, par ko liecina ziņu daudzuma palielināšanās ikdienas dzīvē, veiksmīgākaiun saistošākai komunikācijai Latvijas SA speciālisti aizvien vairāk pievērš uzmanību mērķa grupupersonības profiliem. Arī vienvirziena komunikācijā visbiežāk izmanto gan mediētos, gan starppersonukomunikācijas kanālus.Izvērtējot Latvijas sabiedrisko attiecību prakses tendences, būtiski akcentēt visbiežāk lietotos modeļusun to galvenās vērtībās. Kā pierāda pētījums, Latvijas SA praktiķi visbiežāk izmanto modeļus, kas saistītiar pārliecināšanu un publicitāti (divu ceļu asimetriskais un preses aģenta modeļi). Izmantojot iepriekšminētos modeļus, sabiedrība neizjūt vienlīdzību starp organizāciju un to sabiedrības daļu, kas vēlas arorganizāciju komunicēt. Izjūtot tikai pārliecināšanu vai viena viedokļa dominanti, iespējams, var rastiespretestība, kas sākotnēji varētu izpausties kā negācijas par SA kopumā, kas arī tiek akcentēts pētījumaproblēmā.Kā viens no veiksmīgākajiem risinājumiem stereotipu un negatīvu viedokļu mazināšanā vai izskaušanāpilnībā, varētu būt biežāka divu ceļu simetriskā modeļa pielietošana. Pašlaik Latvijas SA praksē divu ceļusimetriskais modelis vairāk tiek lietots tikai iekšējā komunikācijā ar darbiniekiem, kas veido veiksmīgukorporatīvo vidi. Tomēr, veidojot tikpat atklātu un atvērtu dialogu arī ar savām mērķa publikām,sabiedrība varētu justies novērtēta un beigās arī atvērtāka organizācijas idejām un ierosinājumiem.Būtiski izprast dialoga lomu savstarpējā sapratnē un attiecībās kopumā, kas pēc efektīvas un uzticamaskomunikācijas var veiksmīgi veidot ne tikai organizācijas (un SA) tēlu sabiedrības acīs, bet arī palīdzētorganizācijai daudz efektīvāk izprast savu mērķa publiku vajadzības un vēlmes.Svarīgi akcentēt arī pētījumu nozīmību SA praksē. SA praktiķi izmanto personības profilu (attieksmes,vērtības, vajadzības) pētījumus pirms un pēc kampaņām. Tomēr vairums no kampaņu organizatoriempētījumus veic tikai pirms kampaņu veidošanas. Pētījumi, kas veikti pirms kampaņām, SA speciālistiemefektīvāk palīdz izvērtēt problēmjautājumus, kā arī veidu, kā komunicēt konkrēto ziņojumu katraimērķa publikai atsevišķi. Tomēr, ja SA speciālisti pievērstu lielāku uzmanību arī pētījumiem, kasveikti pēc kampaņu izpildes, būtu vieglāk noteikt problēmjautājumus, kas vēl joprojām nav skaidri,aktualizēt mērķa publikas, līdz kurām komunikācija nenonāca efektīvi, kā arī atklāt veidus, kā turpmākbūtu iespējams komunicēt ar konkrētajām mērķa publikām. Šādi pētījumi pēc kampaņām nav saistītitikai ar sabiedrības attieksmes mērījumiem – tie var iekļaut problēmjautājumu izpratni, mērķa publikuaktivitāti un nākotnes vīzijas saistītas ar problēmjautājumu, mērķa publiku ieteikumus, kā arī daudzucitus mērījumus, kas palīdzētu turpmākai komunikācijai starp organizāciju un mērķa publikām.Būtiski akcentēt, ka Latvijas SA kampaņas atbilst teorijā aprakstītajiem Gruniga un Hanta SA modeļiem.Salīdzinot identificētos modeļus ar teoriju, Latvijas SA tiek izmantotas tās pašas vērtības, kas citāspasaules valstīs. Šāds secinājums liecina par Latvijas un pasaules vienotām modeļu vērtībām unkritērijiem. Šis pētījums ļauj secināt, ka Latvijai nav nepieciešamas nekādas modeļu adaptācijas, kassaistītas ar krasām kultūras atšķirībām.Aktuāls arī jautājums par kampaņu analīzi tikai laureātu vietām. Iespējams, SA reprezentētie modeļimainītu savas pozīcijas, ja tiktu ņemtas vērā ne tik konkursā atzītas kampaņas. Veicot pētījumu, kasanalizētu visas SA kampaņas konkrētajā laika posmā, ir iespējams atspoguļot arī negatīvākas prakses,kas, piemēram, nav sasnieguši savus mērķus, vai arī nav izpelnījušies atzinību vispārējā Latvijas SApraksē.Tomēr, akcentējot turpinājumu šim pētījumam, varētu ieteikt detalizētāku katras kampaņas analīzi, laiizprastu ne tikai SA praksi, bet arī SA speciālistu nolūkus, vispārējos organizācijas mērķus saistībā arkomunikāciju ar sabiedrību, kā arī precīzi izvērtēt ētisku vai neētisku SA klātbūtni Latvijas praksē. Šādaveida detalizētu pētījumu būtu iespējams veikt ar kvalitatīvo interviju palīdzību, kurās tiktu intervētskatras SA kampaņas veidotājs, kā arī organizācijas pārstāvis.Kopumā izvērtējot rezultātus, pētījumu var uzskatīt par nozīmīgu Latvijas SA praksē. Identificētie SAmodeļi norāda uz galvenām tendencēm SA praksē, ko turpmāk iespējams izmantot kā Latvijas SAatspoguļojumu laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam. Kritiski izskatot pētījuma rezultātus, iespējamsizprast, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami Latvijas SA praksē, kā arī, ko būtu nozīmīgi atkārtoti praktizēt.Literatūras sarakstsGregory, A. (2000). Planning and Managing public relations campaigns. Kogan Page Limited: UKGrunig, J. E. (1992) Excellence in Public Relations and Communication Management. Lawrence ErlbaumAssociates: London, pp. 1-28Grunig, J. E., Hunt, T. (1984) Managing Public Relations. USA: Thomson Learning Academic ResourceCenterGrunig, L. A., Grunig, J. E., Dozier, D. M. (2002) Excellent Public Relations and Effective Organizations – aStudy of Communication Management in three Countries. Lawrence Erlbaum Associates: London, pp.307 - 380Heath, R. L. (2005). Encyclopedia of public relations, 1st volume. Sage Publications, Inc.: CaliforniaHeath, R. L., Vasquez, G. M. (2001). Handbook of public relations. Sage Publications, Inc.: CaliforniaKim, Y., Hon, L. C. (1998) Craft and Professional Models of Public Relations and Their Relation to JobSatisfaction Among Korean Public Relations Practitioners. Joutnal of Public Relations Research, Vol.10., No. 3, pp. 155 – 175Lattimore, D., Otis, Baskin, Heiman, S., Toth, E.L., van Leuven, J. K. (2004) Public Relations – the Professionand the Practice. Mc GrawHill: Boston, pp 57-59LSAKA mājaslapa, sadaļa “Baltic PR Awards”. Apskatīts: 18.12.2009. Pieejams: http://www.lsaka.lv/?p=3866&lang=982 , 18.12.2009.Toth, E. L. (2007) The Future of Excellence in Public Relations and Communication Management –Challenges for the Next Generation. Lawrence Erlbaum Associates: London, pp. 67-83Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums