augstumu skaľu rindā, tad vokālā intuīcija nosaka skaľas vietu rezonatoros un tai atbilstošo,nepieciešamo elpas enerģijas lādiľu.Par ļoti spilgtu vokālās intuīcijas paraugu Latvijas operā var uzskatīt Ā. Kaktiľu.M. Vētra saka: Ādolfam Kaktiņam nekas nebija kāda cita iemācīts vai attīstīts. Viss, kasviņam bij, bij – viņa paša izveidots. Tikai Dievs viņam ir palīdzējis. Nekad neesmu redzējisviņu pie darba citādi kā mēģinājumos un izrādēs. Darba vietu viņam aizstāja – intuīcija. Viņaintuīcijai bija reti sastopama talanta pazīmes (Kaktiľš, 1992, 233).Vokālā intuīcija ļauj arī izvērtēt savas balss skanējumu dziedāšanas laikā. Vienkāršipaļauties uz dzirdi nav iespējams, jo dziedātājs dziedāšanas laikā nevar novērtēt savas balssskanējumu no klausītāja pozīcijām.Vokālā intuīcija lielā mērā veidojusi arī Kārļa Zariľa meistarību. Interesanti, ka balsssegšanu uz pārejas notīm Kārlis Zariľš sauc par nejaušu atradumu, kaut gan tieši šajājautājumā vēlos māksliniekam oponēt, jo nejaušībai ir pārejošs, gadījuma raksturs. Nejaušība,kas parādās pēc noteikta darba posma un tūlīt pat iegūst pastāvīgu, regulāru raksturu ir labavokālā pedagoga un studenta intuīcijas kopdarbā uztaustīts ceļš uz konkrētu prognozējamumērķi. Pie tam, kā atzīst pats mākslinieks, tālākā attīstība notikusi ļoti strauji un īsā laikāvainagojusies ar tādu augstākās meistarības demonstrējumu kā Radamesa partija, kasuzskatāma par vienu no tenoru repertuāra augstākās grūtības pakāpes lomām.Tāpat raksta autore uzskata, ka vokālā intuīcija ir tā, kas ļauj paplašināt dziedoľarepertuāru arī stilu un ţanru daudzveidībā. Manuprāt, dziedonis ar ierobeţotu vokālo intuīciju,saskaroties ar sev neierastu muzikālo materiālu, vai nu viegli nomaldās no iepriekš apgūtā,vai, baidoties novirzīties kaut soli no ierastā, veido visu vienā manierē, neizjūtot starpību, kāarī vajadzību kaut ko mainīt savā izpildījumā.5) darba spējas un slodzes izturīgums;Balss izturīgumu slodzes gadījumos uzskatu gan par pareizas vokālās skolas pazīmi,gan regulāra balss treniľa rezultātu. Samērīga balss noslodze pieder pie dziedoľa higiēnas, untādēļ dziedoľi pirms atbildīgas uzstāšanās mēdz saudzēt balsi klusēšanas reţīmā vai arīnepieciešamības gadījumā izmanto atvieglotu (marķētu) balsi. Ar jēdzienu balss marķēšanaes saprotu atvieglotu elpas padevi un mīkstu skaľas ataku (balss saišu stāvoklis vokālāsskaľas uzsākšanas brīdī). Balss marķēšanu par pieľemamu ir uzskatījuši gandrīz visidziedoľi, kuru biogrāfijas un atziľas ir iekļautas dotajā darbā, gan mani darba kolēģi LatvijasNacionālajā operā. Pat, lasot par E. Karūzo nenogurdināmo balss aparātu, saskāros ar tekstu:Mēģinājumos Karūzo dziedāja pusbalsī, pārvēršot visu jokā. Toskanīnī ļoti labi pazinaKarūzo, viņš zināja par šādiem mēģinājumiem un atļāva viņam tā darīt. Toskanīnī pacietīgigaidīja atbildīgo mēģinājumu publikas piepildītā teātrī (Торторелли, 1965, 74).Kārlis Zariľš balss marķēšanu neizmanto un neatzīst par sev nepieciešamu.Mākslinieks saka: Balsi pārslogo, balsij pāri dara tie, kuri neprot dziedāt vai nedziedpietiekoši daudz. Profesionāls dziedātājs, nodziedājis savu lomu izrādē, varbūt ir garīgiizsmelts, taču vienlaicīgi viņam ir tāda sajūta, ka varētu tūlīt nodziedāt vēl vienu veseluizrādi. Es pieļauju, ka viņš nespētu tai dziedātajā skaņā vairs ielikt vajadzīgo garīgo enerģiju,tos netveramos fluīdus, kas mākslā ir tik nepieciešami. Bet, ja ar balss aparātu viss kārtībā, -tad var dziedāt un dziedāt: balsij tas nāks vienīgi par labu. To es saku no savas prakses.Tāpat visu mūžu esmu tīri intuitīvi turējies pie principa – mēģinājumos arvien dziedāt pilnābalsī. Neesmu to izdomājis, intuīcija man šo prasību ir nodiktējusi. Tas, protams, ir ļotiindividuāli. Kā esam lasījuši, slavenais Plasido Domingo, piemēram, visus mēģinājumusdzied pusbalsī. Bet es personīgi tā nevarētu. Man vajag nepārtraukti dziedāt. Un es zinu: jovairāk dziedu, jo labāk skanēs balss (Līce, 1995, 59).Ar līdzīgu atziľu saskāros vienīgi M. Batistīni mākslinieciskās darbības aprakstā, un šīslodzes izturība tiek raksturota kā fenomenāla. Lai sasniegtu profesionāļa mieru unmākslinieka – meistara pārliecību, vajag dziedāt katru dienu. Balsis nonēsājas nevis no108
ilgstošām nodarbībām un biežas uzstāšanās, bet no nepareizām nodarbībām un nesagatavotapriekšnesuma (Пальмеджани, 1966, 10). Batistīni biogrāfs F. Palmedţani kā īpašasuzmanības vērtu faktu (fenomenu) min to, ka izcilais baritons arī nekad nav dziedājis armarķētu balsi.K. Zariľa balss nenogurdināmību raksta autore saista arī ar ārkārtīgi dabisko unnesamāksloto dziedāšanas veidu. Ir novērots, ka dziedonis var piedalīties mēģinājumos beziedziedāšanās un pat dziedāt augstākās diapazona skaľas. Raksta autore to skaidro armākslinieka pozicionāli augsto ikdienas runu, kas vienmēr ir balstīta uz elpu un uztur balsidziedāšanas gatavībā. Balss saites praktiski visu laiku ir nepieciešamajā pakāpē iesildītas unelastīgas. Pēc autores domām Kārļa Zariľa dziedāšanas dabiskais pamats būtu izsakāms domā– mākslinieka ikdienas runa un profesionālā vokālā balss ir kļuvušas nedalāmas. Māksliniekaspēju viegli pāriet no dziedāšanas uz runāto vārdu atzīmē arī A. Kenigsberga (Кенигсберг,1976, 7).6) balss tembrs.Lai gan tembrs bieţi tiek uzskatīts par iedzimtu balss īpašību, raksta autore uzskata, katas pakļaujas zināmām izmaiľām, ja vien nav saistīts ar kādu iedzimtu vai iegūtu pataloģiju.Kā iedzimtu varētu minēt kādu izcili, īpaši skaistu balss tembru. Piemēram, vokālā vēsture kānosacītus balss skaistuma etalonus starp tenoru balsīm mēdz nosaukt Enriko Karūzo unAndţelo Mazīni balss tembrus.Latviešu opermākslas cienītāji, savukārt, mēdz uzsvērt Jāľa Zābera, Artura Frinberga unImanta Krēsliľa tembrālās kvalitātes. Raksta autore ir pārliecināta, ka lielai daļai tenoru, kurubalsīm mēdz piedēvēt neglītu tembru, problēmas pamatā ir kāds vokālas dabas defekts.Interesanti, ka Kārļa Zariľa profesionālo gaitu sākumā daţreiz tika norādīts uz pārliekubalss spalgumu un metāliskumu. Domājams, ka šo spalgumu veicināja tobrīd vēl nepilnīgāvokālā skola, kas jaunajam solistam neļāva pilnībā atbrīvot kakla muskulatūru, lai milzīgābalss varētu brīvi atbalstīties uz diafragmālās elpas pamata, kas vēlākajos gados savukārt ļāvaattīstīties tam īpašajam, spilgti koncentrētajam un vienlaikus vīrišķīgi noapaļotajamtembrālajam skanējumam, kas piešķir Kārļa Zariľa balsij neatkārtojamu unikalitāti.REZULTĀTINav izslēgts, ka mākslinieka balss būtu veidojusies pavisam citādi, ja viľš savā ceļānebūtu sastapis tādu vokālo pedagogu kā Iļja Josifovs. Raksta autore pieľem, ka, neatrodotīsto ceļu uz diapazona augšējām skaľām, mūsu operā būtu bijis vēl viens baritons, jo KārļaZariľa balss materiāls, ievērojot iepriekš minēto, pieļauj iekļaušanos šādā repertuārā.Raksturīgi, ka līdzīgu balsu īpašnieki bieţi dziedājuši atsevišķas baritona lomas, vai pat otrajādziedoľa karjeras pusē, zaudējot augšējā reģistra kvalitātes, pilnīgi pārgājuši baritonakategorijā (V. Atlantovs, R. Vinajs, pēdējos gados reizēm arī P. Domingo).Ľemot vērā iepriekš teikto, raksta autore uzskata, ka ir iespējams pārkāpt vienasbalss robeţas ar nosacījumu, ka tiek atbilstoši sagatavots (uztrenēts) elpošanas aparāts unattiecīgi sabalansēta galvas un krūšu rezonanse. Neapšaubāmi tas ir saistīts ar lielākuprofesionālā riska pakāpi nekā palikšana ierobeţotā, no dabas dotajai balsij visērtākajārepertuāra lauciľā. Pieaugot dziedoľa prasmei un varēšanai, kā arī rūpīgi dienu no dienasnostiprinot iegūtās prasmes un muskuļu grupas, kas elastīgi līdzsvaro lieko spriedzi, novadotto uz starpribu un diafragmālo muskulatūru, ir iespējams būtiski paplašināt ne tikai savudiapazonu, bet arī tādas balss kvalitātes kā dinamiskās iespējas, balss saišu elastīgums,slodzes izturīgums, un rezultātā iekļaut savā repertuārā līdz tam nepieejamās lomas. Par toliecina gan profesionāli meistarīgu dziedoľu praktiskā pieredze, gan vokālo pedagogumetodiskās norādes, kas iezīmē repertuāra robeţas, kuras pieļaujamas konkrētā dziedoľaizaugsmes laikā. Būtiskas izmaiľas, mainoties tenora balss piederībai no liriskā tenora uzvaroľtenora plašo un spēkpilno balsi, savā intervijā, raksturojot atsevišķus dziedoľus, atzīmēarī K. Zariľš. Te viľš min savus pirmos iespaidus gan klausoties P. Domingo, gan H. Kareras,109
- Page 6 and 7:
1. attēls. Deju kolektīva koncert
- Page 8 and 9:
4. attēls. Pieredzes veidošanās
- Page 10 and 11:
6. attēls. Deju kolektīva koncert
- Page 12 and 13:
veidošanai un attīstīšanai prak
- Page 14 and 15:
DARBA MĒRĶISTeorētiski un prakti
- Page 16 and 17:
ealitāti. Saziľas situācijas izs
- Page 18 and 19:
Kritēriji, pēc kuriem ir noteikta
- Page 20 and 21:
3. attēls. Situāciju analīze jau
- Page 22 and 23:
LIĀNA BIEZBĀRDERīgas Pedagoģija
- Page 24 and 25:
vajadzībām un interesēm un ļaut
- Page 26 and 27:
Jau J. A. Komenskis „Lielajā did
- Page 28 and 29:
mācību literatūras un metoţu iz
- Page 30 and 31:
7. VĒRES1. Beļickis, I. (2001) Iz
- Page 32 and 33:
arhīva darbs.Sekretārei/am tiek i
- Page 34 and 35:
attiecināmi uz stāvokli Latvijā.
- Page 36 and 37:
Nozīmības pakāpevadības tiesisk
- Page 38 and 39:
ētikas un estētikas pamati; lietv
- Page 40 and 41:
darba intensitātes rādītājus. P
- Page 42 and 43:
2. tabula. RSI Guard uzskaites rezu
- Page 44 and 45:
1. attēls. Triju respondentu darba
- Page 46 and 47:
6. tabula. Triju respondentu RSI Gu
- Page 48 and 49:
Otrajam respondentam: vienveidīga,
- Page 50 and 51:
Apkopojot rezultātus, var secināt
- Page 52 and 53:
11. tabula. Rotētā faktoru svaru
- Page 54 and 55:
VĒRES1. A Detailed Analysis of Rsi
- Page 56 and 57:
indivīdam un katrai cilvēku grupa
- Page 58 and 59: vadoľiem, senioru koru repertuāra
- Page 60 and 61: 3) izpratne par to, ka dziedāšana
- Page 62 and 63: The phrase 'Rescue attempts are bei
- Page 64 and 65: RESULTSObservation sheet for the 12
- Page 66 and 67: What kind of activities do you enjo
- Page 68 and 69: Language learners need to be collec
- Page 70 and 71: ealizēties viľa radošajām poten
- Page 72 and 73: REZULTĀTSGadiem ritot skolēni gū
- Page 74 and 75: Skolotājs vada skolēna darbību v
- Page 76 and 77: Aplūkojot grāmatu plauktus grāma
- Page 78 and 79: ērniem. Ja vecāki neatļauj sev p
- Page 80 and 81: INGUNA KALVIŠARīgas Pedagoģijas
- Page 82 and 83: veltītu Brāmsam un Šūmanim mūz
- Page 84 and 85: vadīt skolēnu kori Oldenburgā. K
- Page 86 and 87: Skolas apmācības procesā spēja
- Page 88 and 89: apstrādājot skaľas un simbolus.
- Page 90 and 91: 2. Rakstītā teksta uztverei un vi
- Page 92 and 93: DARBA MĒRĶISIzzināt Raimonda Pau
- Page 94 and 95: P. Pečerskis atzīmē, ka tā ir a
- Page 96 and 97: MADARA KIRŠFELDERīgas Pedagoģija
- Page 98 and 99: prognozējošajai funkcijai, kur no
- Page 100 and 101: Stratēģiskais mērķis ir īss un
- Page 102 and 103: Lai izstrādātu vērtēšanas krit
- Page 104 and 105: ZIGRĪDA KRĪGERERīgas Pedagoģija
- Page 106 and 107: spēcīga diafragma - mūsu lielāk
- Page 110 and 111: kuru balsis sākumā šķitušas ne
- Page 112 and 113: DAIGA KRONBERGARīgas Pedagoģijas
- Page 114 and 115: ievērotu, jo veidojot savstarpēj
- Page 116 and 117: savstarpējo attiecību normas, kā
- Page 118 and 119: SECINĀJUMI1. Lietišķā etiķete
- Page 120 and 121: „Uzņēmējdarbības izpratne. Sp
- Page 122 and 123: zinātne par saimniecību, par to,
- Page 124 and 125: Inovācijas gala rezultāts ir jaun
- Page 126 and 127: Tikai uzľēmējdarbības sektorā
- Page 128 and 129: SECINĀJUMI1. Globālās krīzes ie
- Page 130 and 131: vienu elementu, kas nedaudz pietuvi
- Page 132 and 133: Visbieţāk (33%-36%) respondenti s
- Page 134 and 135: Valsts policiju, bieţāk norādīj
- Page 136 and 137: Kā arī nepieciešams izveidot pol
- Page 138 and 139: Lai risinātu šo skolotājiem šķ
- Page 140 and 141: Ja skolotājs, izvirzot problēmu,
- Page 142 and 143: kā arī nav skaidrība par skolēn
- Page 144 and 145: 4. attēls25%DažreizVienmēr75%Tas
- Page 146 and 147: VĒRES1. Fišers, R. (2005) Mācīs
- Page 148 and 149: Zīmolu aizsargā kā uzľēmuma in
- Page 150 and 151: Adidas kontrolē nonāca aptuveni 2
- Page 152 and 153: Uzľēmums nodarbojas ar labāko, k
- Page 154 and 155: Viens no mārketinga komunikāciju
- Page 156 and 157: Vērtējot zīmolus pēc tā, kurš
- Page 158 and 159:
PROBLEMS WHICH PUPILS FACE IN SCHOO
- Page 160 and 161:
class). Learning quality and speed
- Page 162 and 163:
individuality and affect it appropr
- Page 164 and 165:
Intelekts tiek skaidrots kā intele
- Page 166 and 167:
mērķtiecīga audzināšana. Tāp
- Page 168 and 169:
5. Stāstījuma veidošana, sacerē
- Page 170 and 171:
INTA RATNIECERiga Teacher Training
- Page 172 and 173:
to the needs of each party involved
- Page 174 and 175:
materials on a DVD, a collection of
- Page 176 and 177:
New information and communication t
- Page 178 and 179:
1. To stimulate contemporary Englis
- Page 180 and 181:
LENA SCHRAMMTechnische Universität
- Page 182 and 183:
material is only available in one c
- Page 184 and 185:
Adding one more question from the i
- Page 186 and 187:
INA STRAUTNIECERīgas Pedagoģijas
- Page 188 and 189:
līdzīgas un ir saistītas ar cilv
- Page 190 and 191:
SamaksaPaaugstinājumsamatāDarba v
- Page 192 and 193:
Arī SIA ―Inna Projekts‖ darbin
- Page 194 and 195:
VĒRES1. Blumberga, S., Grundmane,
- Page 196 and 197:
vieglam ceļam mācībās, bet izsl
- Page 198 and 199:
pārējās valodas tiek izslēgtas
- Page 200 and 201:
LIGITA TURLAJAValsts robeţsardzes
- Page 202 and 203:
1.attēls. Respondentu vecuma grupa
- Page 204 and 205:
tālu no savas sociālās vides;jā
- Page 206 and 207:
AIJA URBĀNERīgas Pedagoģijas un
- Page 208 and 209:
Tikai pēc tam seko citi līdzekļi
- Page 210 and 211:
līdzi, izpildīt daţas darbības,
- Page 212 and 213:
6. Cik bieţi Jūs izmantojat pirst
- Page 214 and 215:
VĒRES1. Boša, R. (1999) Bērnu ru
- Page 216 and 217:
Vienotas elektroniskas formas, darb
- Page 218 and 219:
4. attēls. Neprofesionāli noform
- Page 220 and 221:
REZULTĀTIVEIDLAPU IZVEIDE PROGRAMM
- Page 222 and 223:
DAGNIJA VIGULERīgas Pedagoģijas u
- Page 224 and 225:
īsu brīdi, pieaugušo vadībā un
- Page 226 and 227:
Pirmsskolas vecuma bērna personīb
- Page 228 and 229:
informāciju, kas pauţ saprotamu e
- Page 230 and 231:
1. attēls. B. S. Blūma taksonomij
- Page 232 and 233:
Kursa apguve nodrošina dejotāja s
- Page 234 and 235:
Apstiprinošas atbildes par emocion
- Page 236 and 237:
SINTIJA ZAĻKALNERīgas Pedagoģija
- Page 238 and 239:
vēlme ko mainīt dzīvēneapmierin
- Page 240 and 241:
1. zīmējums. VP darbinieku amatal
- Page 242 and 243:
ierindniekikaprāļiseržantivirsse
- Page 244 and 245:
vidējāvidējā speciālā1.līme