Uzľēmums nodarbojas ar labāko, kvalitatīvāko un pasaulē pazīstamāko sporta, kāarī brīvā laika preču tirdzniecību tādos veikalu tīklos, kā SPORTLAND, 100% Sports unNETOSPORT. Šīs SORTLAND veikalu ķēdes var sastapt arī ārpus Latvijas - Igaunijā unKrievijā.SIA SPORTLAND piedāvā preces, kuras ir paredzētas gan volejbolam, ganfutbolam, basketbolam, aerobikai, skriešanai, peldēšanai, riteľbraukšanai. TāpatSPORTLAND piedāvā preces tūrismam, ziemas sporta veidiem, cīľas sportam, ir iespējamsiegādāties trenaţierus, tenisa galdus. Veikali piedāvā arī velosipēdu un slēpošanas inventāraapkopes servisu, kas to būtiski atšķir no konkurentiem, piemēram, veikalu tīkliem ELKORSPORT un FANS.„Produkts ir tādu īpašību un labumu kopums, ko var piedāvāt tirgū un kas apmierinaapmaiľas procesa abas puses‖(Briģe, 2005, 36).SIA SPORTLAND pamatprodukti ir pasaulē atpazīstamāko vadošo sporta prečuraţotāju zīmolu preces, piemēram, Nike, Adidas, Converse, Puma, Reebok, Sketchers, And1apavi, Protest apģērbi un aksesuāri, Rossignol, Fischer, Atomic slēpes, Trek velosipēdi,Speedo peldkostīmi un aksesuāri, Nortland un Lafuma tūrisma preces.SPORTLAND ir veikalu tīkla paši prestiţākie un arī pircēju visiecienītākie veikali.Šajos veikalos tiek tirgotas pasaulē vadošo sporta preču zīmolu brīvā laika kolekcijas, kurasparedzētas lietot vairāk kā ikdienas un ielas apģērbu. Veikala mērķa auditorija pārsvarā ircilvēki no 12 līdz 49 gadiem, kas dzīvo pilsētā un kuriem ir aktīvs, sportisks dzīvesveids, betīpašs tirdzniecības akcents tiek likts uz klientiem no 15 līdz 39 gadiem, kuru ienākumulīmenis ir vidējs vai virs vidējā. Kā redzams 6. attēlā veikala moto ir: „Esi pirmais!‖.6. attēls. Veikala „SPORTLAND” (logo)Veikalos NETOSPORT (logo skatāms 7. attēlā) pilnīgi vienmēr visām precēm būslielākas vai mazākas atlaides, jo tie specializējas uz iepriekšējo sezonu kolekciju pārdošanu,tāpēc katrs var atrast savam maciľa biezumam piemērotus sporta apavus vai apģērbus. Šoveikalu tīkla tirdzniecības vietās lielāks uzsvars tiek likts uz klientiem ar zemākiemienākumiem un pircējiem kam patīk iepirkties ar atlaidēm, tāpēc, veikalu moto: „Vienmērlabas cenas!‖.Savukārt 100% SPORTS veikalos (logo skatāms 8. attēlā) ir pieejami pasaulesvadošo sporta preču raţotāju jaunākie izstrādājumi un kolekcijas. Šie veikali vairāk irorientēti uz daţādiem sporta veidiem, piemēram, bokss, teniss, peldēšana utt. 100% SPORTSvēl pirms pievienošanās 2004. gadā SIA SPORTLAND bija viens no pirmajiem sporta prečuveikaliem Latvijā.7. attēls. Veikala „NETOSPORT” (logo)8. attēls. Veikala „100% SPORTS” (logo)152
100% SPORTS tīkla veikali savu uzmanību piesaista ar lielisku veikala interjeru,atmosfēru, un ļoti rūpīgi pārdomātu preču izvietošanas sistēmu. Veikali vienmēr ir gaiši untajos skan aktīva mūzika, kas uzlabo pircēju pašsajūtu.Kā pēdējo – SIA SPORTLAND 2007. gadā atvēra veikalu "Sportland Kids", kuršatrodas Rīgā, un tas ir ne vien pirmais bērnu sporta preču veikals Rīgā, bet arī Baltijā, pie tamLatvijā tagad SIA SPORTLAND ir vienīgais veikalu tīkls, kas specializējas pasaules vadošosporta preču raţotāju zīmolu produkcijas tirdzniecībā bērniem. Veikals tika atvērts tāpēc, ka -ik gadus palielinās gan dzimstības rādītāji, gan arī vecāki arvien vairāk rūpējas par savu bērnuveselīgāku un sportiskāku dzīvesveidu.Visos SIA SPORTLAND veikalos tiek izmantots merčendaizings.„Merčendaizings ir preču sagatavošana mazumtirdzniecībai, tas ir pasākumukopums pircēja uzmanības piesaistīšanai, preču izvietošana tirdzniecības zālē, tirdzniecībasvietas noformēšana, reklāmas plakātu un prospektu izvietošana. Merčendaizings ir mārketingakomunikāciju komplekss tirdzniecības zālē, kas ir vērsts uz kāda produkta virzīšanu‖(skat.nosaukumu 9. vērē).Merčendaizinga galvenais uzdevums ir panākt, lai pircējs iegādājas pēc iespējasvairāk preču, patērējot minimumu laika un tirdzniecības personāla palīdzību. SIASPORTLAND merčendaizings tiek pielietots precēm, kuras patērētāji iegādājas beziepriekšējas plānošanas un meklēšanas - impulsīvām precēm. Parasti tādas preces atrodastirdzniecības zālē vairākās vietās, kura rezultātā katram produktam tiek atrasta vispiemērotākāatrašanās vieta un produkcijas sortiments tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlmeto iegādāties.Merčendaizings tiek pielietots arī kopējā veikala dizainā un iekārtojumā veidojot topatērētājiem ērtu un piemērotu - preces veikalā tiek grupētas pēc sekcijām - sekcijuizvietošana tirdzniecības zālē tiek pārdomāta, balstoties uz pircēju psiholoģiju, palīgtelpuizvietojumu un pircēju pieprasījuma īpatnībām. Sekcijas veido pēc preču nozares principa -pēc zīmoliem: apavi, apģērbi, ekipējums, inventārs, un arī pēc pieprasījuma: preces sievietēm,vīriešiem, bērniem. Kā redzams 9. attēlā pircējiem labi pārskatāmās un ērtās vietās atrodasgan bikses, gan jaciľas, turpat ir arī aksesuāri – rokas somiľas un cepurītes un arī apavi, kaskopējo skatu padara vēl pievilcīgāku.9. attēls. Preču izvietošana tirdzniecības zālē (autore)Preces SPORTLAND veikalos tiek zonētas pa zīmoliem vadoties pēc prečukategorijām, pēc preču nozares principa – apavi, apģērbi, inventārs. Preču izvietošanatirdzniecības zālē tiek pārdomāta, balstoties uz pircēju psiholoģiju, palīgtelpu izvietojumu unpircēju pieprasījuma īpatnībām. Tomēr, lai popularizētu tirgojamo produkciju, tai skaitā, arīprodukcijas zīmolus – SIA SPORTLAND izmanto vairākus mārketinga komunikācijaslīdzekļus savu preču virzīšanai tirgū.Mārketinga komunikācijas ir līdzeklis, kas nodrošina produktu (brendu) un pašasorganizācijas prezentēšanu auditorijai ar mērķi veidot un sekmēt dialogu ar patērētāju, laistimulētu pārdošanu. Mārketinga komunikācijas ir vadības process, ar kura palīdzībukompānija veido dialogu ar savām mērķa auditorijām.153
- Page 6 and 7:
1. attēls. Deju kolektīva koncert
- Page 8 and 9:
4. attēls. Pieredzes veidošanās
- Page 10 and 11:
6. attēls. Deju kolektīva koncert
- Page 12 and 13:
veidošanai un attīstīšanai prak
- Page 14 and 15:
DARBA MĒRĶISTeorētiski un prakti
- Page 16 and 17:
ealitāti. Saziľas situācijas izs
- Page 18 and 19:
Kritēriji, pēc kuriem ir noteikta
- Page 20 and 21:
3. attēls. Situāciju analīze jau
- Page 22 and 23:
LIĀNA BIEZBĀRDERīgas Pedagoģija
- Page 24 and 25:
vajadzībām un interesēm un ļaut
- Page 26 and 27:
Jau J. A. Komenskis „Lielajā did
- Page 28 and 29:
mācību literatūras un metoţu iz
- Page 30 and 31:
7. VĒRES1. Beļickis, I. (2001) Iz
- Page 32 and 33:
arhīva darbs.Sekretārei/am tiek i
- Page 34 and 35:
attiecināmi uz stāvokli Latvijā.
- Page 36 and 37:
Nozīmības pakāpevadības tiesisk
- Page 38 and 39:
ētikas un estētikas pamati; lietv
- Page 40 and 41:
darba intensitātes rādītājus. P
- Page 42 and 43:
2. tabula. RSI Guard uzskaites rezu
- Page 44 and 45:
1. attēls. Triju respondentu darba
- Page 46 and 47:
6. tabula. Triju respondentu RSI Gu
- Page 48 and 49:
Otrajam respondentam: vienveidīga,
- Page 50 and 51:
Apkopojot rezultātus, var secināt
- Page 52 and 53:
11. tabula. Rotētā faktoru svaru
- Page 54 and 55:
VĒRES1. A Detailed Analysis of Rsi
- Page 56 and 57:
indivīdam un katrai cilvēku grupa
- Page 58 and 59:
vadoľiem, senioru koru repertuāra
- Page 60 and 61:
3) izpratne par to, ka dziedāšana
- Page 62 and 63:
The phrase 'Rescue attempts are bei
- Page 64 and 65:
RESULTSObservation sheet for the 12
- Page 66 and 67:
What kind of activities do you enjo
- Page 68 and 69:
Language learners need to be collec
- Page 70 and 71:
ealizēties viľa radošajām poten
- Page 72 and 73:
REZULTĀTSGadiem ritot skolēni gū
- Page 74 and 75:
Skolotājs vada skolēna darbību v
- Page 76 and 77:
Aplūkojot grāmatu plauktus grāma
- Page 78 and 79:
ērniem. Ja vecāki neatļauj sev p
- Page 80 and 81:
INGUNA KALVIŠARīgas Pedagoģijas
- Page 82 and 83:
veltītu Brāmsam un Šūmanim mūz
- Page 84 and 85:
vadīt skolēnu kori Oldenburgā. K
- Page 86 and 87:
Skolas apmācības procesā spēja
- Page 88 and 89:
apstrādājot skaľas un simbolus.
- Page 90 and 91:
2. Rakstītā teksta uztverei un vi
- Page 92 and 93:
DARBA MĒRĶISIzzināt Raimonda Pau
- Page 94 and 95:
P. Pečerskis atzīmē, ka tā ir a
- Page 96 and 97:
MADARA KIRŠFELDERīgas Pedagoģija
- Page 98 and 99:
prognozējošajai funkcijai, kur no
- Page 100 and 101:
Stratēģiskais mērķis ir īss un
- Page 102 and 103: Lai izstrādātu vērtēšanas krit
- Page 104 and 105: ZIGRĪDA KRĪGERERīgas Pedagoģija
- Page 106 and 107: spēcīga diafragma - mūsu lielāk
- Page 108 and 109: augstumu skaľu rindā, tad vokāl
- Page 110 and 111: kuru balsis sākumā šķitušas ne
- Page 112 and 113: DAIGA KRONBERGARīgas Pedagoģijas
- Page 114 and 115: ievērotu, jo veidojot savstarpēj
- Page 116 and 117: savstarpējo attiecību normas, kā
- Page 118 and 119: SECINĀJUMI1. Lietišķā etiķete
- Page 120 and 121: „Uzņēmējdarbības izpratne. Sp
- Page 122 and 123: zinātne par saimniecību, par to,
- Page 124 and 125: Inovācijas gala rezultāts ir jaun
- Page 126 and 127: Tikai uzľēmējdarbības sektorā
- Page 128 and 129: SECINĀJUMI1. Globālās krīzes ie
- Page 130 and 131: vienu elementu, kas nedaudz pietuvi
- Page 132 and 133: Visbieţāk (33%-36%) respondenti s
- Page 134 and 135: Valsts policiju, bieţāk norādīj
- Page 136 and 137: Kā arī nepieciešams izveidot pol
- Page 138 and 139: Lai risinātu šo skolotājiem šķ
- Page 140 and 141: Ja skolotājs, izvirzot problēmu,
- Page 142 and 143: kā arī nav skaidrība par skolēn
- Page 144 and 145: 4. attēls25%DažreizVienmēr75%Tas
- Page 146 and 147: VĒRES1. Fišers, R. (2005) Mācīs
- Page 148 and 149: Zīmolu aizsargā kā uzľēmuma in
- Page 150 and 151: Adidas kontrolē nonāca aptuveni 2
- Page 154 and 155: Viens no mārketinga komunikāciju
- Page 156 and 157: Vērtējot zīmolus pēc tā, kurš
- Page 158 and 159: PROBLEMS WHICH PUPILS FACE IN SCHOO
- Page 160 and 161: class). Learning quality and speed
- Page 162 and 163: individuality and affect it appropr
- Page 164 and 165: Intelekts tiek skaidrots kā intele
- Page 166 and 167: mērķtiecīga audzināšana. Tāp
- Page 168 and 169: 5. Stāstījuma veidošana, sacerē
- Page 170 and 171: INTA RATNIECERiga Teacher Training
- Page 172 and 173: to the needs of each party involved
- Page 174 and 175: materials on a DVD, a collection of
- Page 176 and 177: New information and communication t
- Page 178 and 179: 1. To stimulate contemporary Englis
- Page 180 and 181: LENA SCHRAMMTechnische Universität
- Page 182 and 183: material is only available in one c
- Page 184 and 185: Adding one more question from the i
- Page 186 and 187: INA STRAUTNIECERīgas Pedagoģijas
- Page 188 and 189: līdzīgas un ir saistītas ar cilv
- Page 190 and 191: SamaksaPaaugstinājumsamatāDarba v
- Page 192 and 193: Arī SIA ―Inna Projekts‖ darbin
- Page 194 and 195: VĒRES1. Blumberga, S., Grundmane,
- Page 196 and 197: vieglam ceļam mācībās, bet izsl
- Page 198 and 199: pārējās valodas tiek izslēgtas
- Page 200 and 201: LIGITA TURLAJAValsts robeţsardzes
- Page 202 and 203:
1.attēls. Respondentu vecuma grupa
- Page 204 and 205:
tālu no savas sociālās vides;jā
- Page 206 and 207:
AIJA URBĀNERīgas Pedagoģijas un
- Page 208 and 209:
Tikai pēc tam seko citi līdzekļi
- Page 210 and 211:
līdzi, izpildīt daţas darbības,
- Page 212 and 213:
6. Cik bieţi Jūs izmantojat pirst
- Page 214 and 215:
VĒRES1. Boša, R. (1999) Bērnu ru
- Page 216 and 217:
Vienotas elektroniskas formas, darb
- Page 218 and 219:
4. attēls. Neprofesionāli noform
- Page 220 and 221:
REZULTĀTIVEIDLAPU IZVEIDE PROGRAMM
- Page 222 and 223:
DAGNIJA VIGULERīgas Pedagoģijas u
- Page 224 and 225:
īsu brīdi, pieaugušo vadībā un
- Page 226 and 227:
Pirmsskolas vecuma bērna personīb
- Page 228 and 229:
informāciju, kas pauţ saprotamu e
- Page 230 and 231:
1. attēls. B. S. Blūma taksonomij
- Page 232 and 233:
Kursa apguve nodrošina dejotāja s
- Page 234 and 235:
Apstiprinošas atbildes par emocion
- Page 236 and 237:
SINTIJA ZAĻKALNERīgas Pedagoģija
- Page 238 and 239:
vēlme ko mainīt dzīvēneapmierin
- Page 240 and 241:
1. zīmējums. VP darbinieku amatal
- Page 242 and 243:
ierindniekikaprāļiseržantivirsse
- Page 244 and 245:
vidējāvidējā speciālā1.līme