CITI - rpiva

Allaţu evaľģēliski luteriskā baznīca;Tautas nams;skola;Černausku akmens;Zviedru baznīcas drupas;Vecezers un Linezers;Kaļķugravas avoti;Kaļķugravas dzirnavas, kuras būvējis tēlnieka T. Zaļkalna tēva brālis.18. un 19. gadsimtā Vidzemē attīstās manufaktūras. Ar vērienu tās dibinās Rīgasapkaimē – Allaţos, Ropaţos, Vangaţos un citur. Allaţu pagasts turpina attīstīties, un jau20. gadsimta sākumā tā teritorijā veidojas lielas zemnieku saimniecības. Pagasta pašvaldībasfinansiālais stāvoklis ir labs. Allaţos ir uzcelta telefonu centrāle, kas ir lielākā laukuautomātiskā centrāle. Labi attīstīta tautsaimniecība ir labs priekšnosacījums kultūrvidesattīstībai (Ernestsons, 1937, 81).Allaţu pagastā 19. gadsimta nogalē rit rosīga kultūras dzīve. Dzejnieks Graviľu Kārlisorganizē Kaļķu gravā vienu no pirmajām lauku teātra izrādēm Latvijā. Allaţos ir dzimisizcilais latviešu tēlnieks Teodors Zaļkalns, operdziedātājs Viktors Stotts un Allaţu koradiriģents un komponists Eduards Stotts. Brāļu Stottu dzimtās mājas ir Allaţu pagasta„Kūkiľi‖. Jau no bērnības apkārtējā vide, daba un saskarsmes iespējas attīsta zēnos garīgopasauli. Veidojas tādas personībai raksturīgās iezīmes kā neatlaidība, mērķtiecība unvajadzība pašrealizēties. Viktoram un Eduardam piemīt labas muzikālās dotības. Abu brāļuturpmākā dzīve cieši saistīta ar mūzikas mākslu, tikai katram ir savs izvēlētais radošāsdarbības ceļš.Viktors Stotts pēc Allaţu draudzes skolas beigšanas turpina mācības Rīgas pilsētas2. ģimnāzijā, ko beidz 1919. gadā. Viľa muzikālās gaitas sākas Rīgā, kad tūlīt pēc ģimnāzijasbeigšanas viľš uzsāk darbu Latvijas Nacionālās operas korī kā dziedātājs. Pirmo reizi ViktoraStotta vārdu kora dziedātāju sastāvā redzam 1918. gada 18. novembra Latvijas proklamēšanasvēsturiskā akta fotogrāfijā. Pasākumā piedalās aptuveni 30 operas kora dziedātāju, kas svinīgāakta sākumā un beigās kopā ar dalībniekiem nodzied Latvju himnu „Dievs, svētī Latviju‖(Rauzāns, 1999).V. Stotta balss kvalitātes un aktiermeistarības dotumi ļauj jau tolaik dziedāt arī nelielaslomas. Paralēli darbam operas korī viľš mācās Latvijas Konservatorijā, kur apgūstdziedāšanas mākslu pie pasniedzēja Eiţena Vitinga. Pēc Latvijas Konservatorijasabsolvēšanas 1925. gadā jaunais dziedātājs iegūst brīvmākslinieka grādu un dodas uz Itāliju.Neilgais laiks, ko Viktors Stotts pavada Itālijā mācoties pie itāļu dziedāšanas meistariem,pedagogiem profesoriem Grani, Korrado, Frančeskoni un San Marko, dod māksliniekamcerēto: atziľu, ka viss, ko viľš gūst, ir derīgs viľa balsij, kā arī bagātina viľa līdz šim gūtoprasmi un meistarību (Briede, 1987, 242).1927. gadā, atgriezies no studijām Itālijā, Stotts kļūst par vienu no izcilākajiemNacionālās operas dziedātājiem, kura lomu skaits sniedzas pāri pussimtam. „Izcilu melodiskudziedājumu V. Stotts parāda, atveidojot Alfreda Ţermona lomu Dţuzepes Verdi operā„Traviata‖, dramatisko Rigoleto, Renato „Masku ballē‖, visu baritonu tehnikas un skatuviskāsveiklības pārbaudi Rossini „Seviljas bārddzinī‖, skaisto Volfrāma lomu R. Vāgnera„Tanheizerā‖, P. Čaikovska Oľeginu, Jeļecki „Pīķa dāmā‖, Valentīnu Š. Guno „Faustā‖ u. c.‖(Lesiľš, 1974, 7).Dziedātājs un rakstnieks Mariss Vētra savukārt uzsver, ka īpaši atzīmējamas V. Stottalomas latviešu komponistu pirmuzvedumos – daktera loma Jāľa Mediľa „Luteklītē‖ un tiešiviľam rakstītā Akmentiľa loma Jāľa Kalniľa operā „Ugunī‖ (Vētra, 1954, 180).Rīgā 30. gados notiek daudzi muzikāli pasākumi, kuru recenzijas un kritikas tiekatspoguļotas Latvijas laikrakstos. 1929. gadā „Jaunākajās Ziľās‖ par V. Stotta koncertu,81