CITI - rpiva

studentu domāšanas attīstību, pasniedzēja un izglītojamo radošu darbību studiju procesā, kāarī aktualizētu vērtību un attieksmju nozīmi mācībās. Izglītības mērķu sasniegšanai Blūmataksonomija izdala trīs jomas:Kognitīvo jomu: izziľas, garīgās prasmes ( z i n ā š a n a s ) ;Afektīvo jomu: jūtu jeb emocionālo attīstību ( a t t i e k s m e s ) ;Psihomotoro jomu: manuālās jeb fiziskās spējas ( p r a s m e s )Katrs taksonomijas līmenis prasa no pedagoga elastīgu attieksmi un improvizāciju,nepieciešamību izprast visu trīs jomu līmeľu būtību un savstarpējo saikni. Līdzīgi citāmpastāvošajām klasifikācijām izglītības un mācību sfērā, arī B. S. Blūma izveidotā sistēma irhierarhiska – tas nozīmē, ka priekšnoteikums mācību mērķu augstākā līmeľa sasniegšanai iratkarīgs no zināšanām un prasmēm zemākajos līmeľos (Bloom, 1956). Tādējādi B. S. Blūmataksonomija (Bloom, 1956) motivē pedagogus pievērst uzmanību visām jomām, radot vienotupieeju mērķu sasniegšanai, kas ir viens no ceļiem, kā veicināt augsti attīstītu domāšanu, kuranepieciešama, lai īstenotu augstāko vajadzību (radīšanas, darba, mācību, tikumisko unestētisko prasību u. c.) apmierināšanu, veicinātu studentu radošu darbību studiju procesā,veidotu apziľu, ka viľi paši ir atbildīgi par savu darbību ikviena studiju kursa apguvē,aktualizētu vērtību un attieksmju nozīmi studijās.Balstoties uz B. S. Blūma izstrādāto taksonomiju, ikvienam pedagogam ir iespējasrealizēt Ā. Karpovas atziľu, kas akcentē to, ka studiju laika pastāvīgais virsuzdevums ir saistīttopošās personības individuālo un profesionālo attīstību. Tikpat svarīgi ir studiju laikā uzturētpastāvīgu ieinteresētību kvalitatīvā profesijas apguvē, rūpēties par individuālo īpašībuatbilstību profesijas prasībām un vēlēšanos veidot profesijai atbilstošu modusu (Karpova,1994, 147).B. S. Blūma taksonomijas (Bloom, 1956) izziľas jeb kognitīvā joma (skat. 1. attēlu)ietver mācību satura apguvi 6 līmeľos:1. Zināšanu un priekšstata līmenis: iepriekš mācītā materiāla iegaumēšana, faktu uninformācijas atcerēšanās.2. Izpratnes līmenis: spēja saprast materiāla nozīmi, sapratne par sniegto informāciju.3. Lietošanas (izmantošanas) līmenis: spēja lietot apgūto materiālu jaunās un konkrētāssituācijās, lietot iegūtās zināšanas praktiski.4. Analīzes līmenis: spēja sadalīt materiālu sastāvdaļās, lai saprastu tā struktūru.5. Sintēzes līmenis: spēja savienot sastāvdaļas, veidojot jaunu veselumu, kaut kā jaunaradīšana, izmantojot informāciju.6. Novērtēšanas, izvērtēšanas līmenis: spēja spriest par materiāla vērtību atbilstošinoteiktajam mērķim, izdarīt secinājumus, balstoties uz rīcībā esošajām zināšanām unpieredzi.229