CITI - rpiva

zinātne par saimniecību, par to, kā cilvēki to vada, par attiecībām starp cilvēkiemraţošanas un preču maiľas procesā, par ekonomisko attiecību noriseslikumsakarībām.‖(Roldugins, 2006, 86).Viens no ekonomikas galvenajiem indikatoriem ir iekšzemes kopprodukts (IKP).„Iekšzemes kopprodukts, IKP (Gross Domestic Product, GDP). Visu noteiktālaika posmā valstī saraţoto preču un pakalpojumu tirgus vērtība. Iekšzemes kopproduktsietver valsts robeţās izmantojamo materiālo vērtību kustību.‖(Roldugins, 2006, 117).Savukārt pēc ekonomikas lejupslīdes vienmēr seko recesija.„Recesija (recession< lat. recessio – atkāpšanās). Ekonomiskās aktivitātesatslābums, ko parasti definē kā pakāpenisku 6 mēnešu laikā. Iekšzemes kopproduktasamazināšanās, raţošanas apjomu krišanās vai tās pieauguma tempupalēnināšanās.‖(Roldugins, 2006, 238).Lai saprastu situāciju Latvijas finanšu sektorā, ir nepieciešams analizēt arīnotiekošos procesus citās pasaules valstīs. Piemēram, Anglijas viena no senākajām bankāmThe Bank of England ir publicējusi datus (pēc BBC materiāliem) (skatīt nosaukumu 8. vērē)par iespējamo recesiju, kura ir sākusies jau 2008. gada vidū un, iespējams, turpināsies arī pēc2009. gada. Konkrētāk par to tiek minēts kārtējā ik ceturkšľa ziľojumā. Galvenokārt tiekuzsvērts, ka ekonomiskā aina ir dramatiski mainījusies jau sākot no 2008. gada augustamēneša. Bankas vadība gan konkrēti neprognozē, cik ilga un sareţģīta varētu būt pašreizējārecesija, bet tomēr prognozes tiek izteiktas. Par to liecina arī 1. attēla informācija.1. attēls. IKP nākotnes prognozes 2. attēls. Inflācijas nākotnes prognozesBankas eksperti uzskata, ka recesijai beidzoties, valsts ekonomika atgriezīsies tādāperiodā, kad inflācija būs stabila viszemākajā līmenī (skatīt 2. attēlu), kādā jebkad tā ir bijusiun ekonomikā, iespējams, sāksies attīstības posms.Raksturojot esošo pasaules finanšu krīzi, bankas eksperti min, ka pašreizējā krīze irlielākā kopš I Pasaules kara laikiem, kad bija dramatisks kritums gan uzľēmējdarbībā, ganpatēriľā. Analizējot iespējamo krīzes ilgumu, tiek minēts, ka pašreizējais iespējamaisattīstības scenārijs līdzinās pagājušā gadsimta 90.-o gadu attīstības fāzei Skandināvijas valstīs(Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā), kur ekonomikas kritums bija relatīvi īslaicīgs. Tātad irnepieciešama inovatīva pieeja arī ekonomikas atveseļošanai.Pēdējo laiku notikumi pasaules ekonomikā ir ietekmējuši arī uzľēmējdarbībukopumā. Analizējot situāciju, piemēram, Latvijā, ir jāsecina, ka ir palielinājies uzľēmumumaksātspējas pieteikumu daudzums.122