CITI - rpiva

Darbības ar pirkstiem veicina pirkstu kustīgumu, veiklību, kas palīdz apgūt rakstīšanas prasminākamajiem skolniekiem.„Pirkstiľu rotaļām ir daudzpusīgs iedarbības spēks, jo:• veidojas emocionāls kontakts ar pieaugušo;• attīstās bērna vēlēšanās darboties;• pieaug bērna aktivitāte;• bērns netieši vingrinās kustību koordinācijā, tādējādi attīstot domāšanu unrunu‖ (Krafte ,b. g., 4).Teksta izrunāšana vienlaikus ar kustībām veicina runas vienmērīgumu, precizitāti,bērna runa kļūst pietiekami skaļa, emocionāla.Izpildot daţādas kustības ar pirkstiem, notiek sajūtu aktivizēšanās, līdzīgi kādarbojoties ar mālu un papīru. I. Miltiľa vērš uzmanību Japānas speciālista M. Ibukasuzskatam: „Māls un papīrs dodams bērnam jau nepilna gada vecumā. Kaut mazais tos aiztiekbez noteikta mērķa, tomēr delnu, pirkstu kustību rezultātā minētie priekšmeti maina savuformu, bērns izbrīnā vēro radītās pārmaiľas un gūst apmierinājumu pašā darbošanās procesā.Plēšana, burzīšana, mīcīšana, staipīšana – aktivizē pirkstu, roku veiklību. Vienlaicīgi ar rokukustībām aktivizējas sensorā un prāta attīstība, norit „valodošana‖ – spēja sevi izteikt runā‖(Miltiľa, 2005, 237). Nepietiek tikai ar to, ka bērns zina, ka viľam ir rokas un viľš tās redz.Jāpievērš bērna uzmanība tam, cik daudzveidīgi ar tām var darboties, kā tās izmantot daţādutēlu radīšanā. Pirksti var pārtapt par– zaķi, suni, putnu, vardi, gliemezi, sauli, ziedu, māju utt.,tādējādi sekmējot arī iztēles attīstību. Šie 10 brīnišķīgie aktieri – mūsu pirksti, vienmēr irmūsu rīcībā. Tos varam izmantot jebkurā situācijā – braucot autobusā, gaidot rindā, pludmalē,pirmsskolas iestādē – rīta apļa laikā, rotaļnodarbībās, pastaigās, individuālajā darbā, higiēnasprocedūru laikā, bērnu nomierināšanai un organizēšanai utt.Pirkstiľrotaļas nodrošina arī pieaugušā un bērna ciešu saskarsmi. To laikā bērns labivar redzēt runājoša (dziedoša) pieaugušā muti un saklausīt skaľas, vārdus. Tādas ir ucināmās,plaukšķināmās dziesmiľas un līdzdarbošanās ar pirkstiľiem, piemēram: „kukuļa cepšana unputriľas vārīšana‖, kad bērnu paľem klēpī un tiek izpildītas atbilstošas, imitējošas kustības arplaukstām un pirkstiem. „Kukuļus cept un putriľu vārīt‖ var arī vairāki bērni reizē. Tas patradīs zināmu jautrību, jo pēc „putriľas‖ vārīšanas ar koka karoti (vai plaukstu) kādam varvieglītiľām iedot pa pieri – paukš. „Putriľas‖ vārīšana saujā, ar otras rokas rādītājpirkstu tomaisot un imitējot cukura un sāls piebēršanu, aktivizē bērna sajūtas, attīsta iztēli, izraisapozitīvas emocijas un paplašina vārdu krājumu, jo vārīt var daţādas putras – mannā, griķu,rīsu, auzu pārslu, putraimu, zirľu, kartupeļu. Ja sākumā bērns tikai skatās kā to darapieaugušais un aktīvākie bērni, tad pēc kāda laika rotaļā iesaistās arī mazāk aktīvie bērni unpēc „paukš krāsnī iekšā vai paukš pa pieri‖ atskan jautri smiekli un bērni vēlas rotaļu atkārtotvēl un vēl, tas savukārt veicina precīzu skaľu un vārdu izrunu. „Atkārtošana ir ļoti nozīmīgasaišu stiprināšanai, kas formējas bērna smadzenēs, turklāt viľš sāk arī mācīties izvērtēt unkaut kādām darbībām dot priekšroku, kas savukārt veicina intereses veidošanos‖ (Ибука,1992, 57). Interesantākos vārdus mēģina izrunāt pat tie bērni, kuri ir neaktīvi, nerunā. Vēlākviľi cenšas runāt līdzi arī citus vārdus. Savukārt tie bērni, kuri runā labi, apgūst tautasdziesmas tekstu un izspēlē tos sadzīves situācijās, citās rotaļās. G. Ļubina akcentē fiziologaN. Muraenko teikto: „Lai nostiprinātu precīzas roku kustību iemaľas, bērnam vecumā no 2,5–3 gadiem nepieciešami no 33–68 atkārtojumi‖ (Любина, Желонкина, 2006, 10).Svarīgi lai bērns ir apmierināts, labprāt iesaistās rotaļā un tā viľam sagādā prieku,tādēļ jāievēro pakāpenība. Darbībām noteikti jābūt bērna spēju līmenī, izpildāmām. „Rokuveiklības attīstība atkarīga no noteikta gatavības līmeľa smadzeľu struktūrās, tādēļ spiestbērnu darboties ir neefektīvi‖ (Болъшакова, 2005, 3).Sākumā bērns iesaistās tikai emocionāli. Viľam patīk vērot, kā pieaugušais kustinasavus pirkstus vai pieskaras pēc kārtas katram bērna pirkstiľam. Pamazām bērns sāk runāt209