CITI - rpiva

vajadzībām un interesēm un ļautu sagatavoties reālajai dzīvei un tās daţādajām situācijām.Humānās pedagoģijas centrā ir cilvēks veselumā.Integrētās mācības paver daudz iespēju saskatīt lietu daţādo dabu un pielietojumu.Taču integrētās mācības ieviešanas ceļš nav vienkāršs un rašanās laiks nav īss. Šīs mācībasiedīgļi saskatāmi daudzās alternatīvajās teorijās. „Pragmatiski cilvēka/ bērna audzināšanasākas ar mērķa apzināšanos. Alternatīvās – drīzāk ar bērna tēla apjausmu.‖ (Beļickis, 2001,13). Alternatīvajās teorijās liela uzmanība tiek pievērsta tam, ar ko bērns atšķiras no pārējāmdzīvām būtnēm, tas, ka katrs bērns ir īpašs un unikāls. Akcentēta tiek arī dvēsele, domu spēksun emocionālā uztvere, tāpat arī iepriekšējā pieredze. Domas un emocijas, tāpat kā zināšanasir jāizkopj un jātrenē savstarpējā saskarsmē. Humānpedagoģijas pamatjēdziens ir humanitāte– garīgums, un tajā tiek uzsvērta cilvēka prāta daudzpusīga izkopšana. „Mūsdienu pedagoģijāar veseluma principa aktualizēšanu iestājas pret cilvēka analītisku sadrumstalošanu viľaaudzināšanas un mācīšanas nolūkos. Mūsdienīgais ir nevis veseluma, bet gan analītiskaiskopveseluma princips [..].‖(Beļickis, 2001, 33).Bērniem starp sešiem un divpadsmit gadiem ir raksturīga ārkārtīgi liela smadzeľuaktivitāte, un viľi var absorbēt informāciju daudzos un daţādos veidos. Katram bērnam irsavs mācīšanās stils un unikāls intelekts. (Kā izaudzināt brīnišķīgu bērnus, 2003, 11)Skolotājam ir jāľem vērā, ka, pat tad, ja esam parūpējušies par interesantu un aizraujošustundu ar daţādām aktivitātēm, un skolēns ļoti labi ir apguvis attiecīgās zināšanas, vienreizapgūtās zināšanas un prasmes iegūst savu noturību tikai ar regulāru pielietojumu, jo tāssākotnēji saglabājas īslaicīgajā atmiľā. Jau sākumskolā izpauţas skolēnu daţādais intelekts.Pamatojoties uz H. Gārdnera atziľām, var secināt, ka skolēna mācību procesā, ja to skatāmveselumā, ir jābalstās uz deviľām inteliģencēm/ kompetencēm, jo tās atklāj bērna daţādāsizpratnes dimensijas. Katra no tām ir svarīga atsevišķi, bet kopumā veido dziļāku lietu unparādību izpratni. H. Gārdners izdala:lingvistisko jeb valodas izmantošanas spēju;loģiski matemātisko jeb bērna spēju loģiski spriest, izmantot abstraktus simbolus;vizuāli telpisko spēju uztvert pasauli vizuālos tēlos;kinestētisko spēju uztvert pasauli caur sajūtām un darbību;muzikālo spēju izpausties caur mūzikas elementiem;interpersonālo jeb saskarsmes inteliģenci;intrapersonālo jeb pašizpratnes kompetenci;dabaszinātnisko – pētīt un izprast, kā arī eksistenciālo inteliģenci.Pamatojoties uz šiem pētījumiem, katram cilvēkam piemīt ne tikai viena no šīm spējām, betvairākas (Integrētās mācības, 2005, 20). Tātad runa ir par daţādo skolēnā, par viľa uztveresspējām un atšķirībām zināšanu uztverē, tātad par daţādo mācību metoţu nepieciešamībumācību stundās.Šobrīd izglītības sistēma balstās uz humānisma idejām. Humānismam raksturīgauzskatu un rīcības sistēma, kas ietver mīlestību, cieľu pret citiem cilvēkiem un sevi, tiesībuaizstāvību, rūpes par attīstību. Arī pašai izglītības sistēmai jāatspoguļo šīs jomas. Cilvēksattīstās līdzsvaroti, ja mācību procesā tiek izmantots gan smadzeľu labās, gan kreisāspuslodes potenciāls, jo cilvēks ir vienota sistēma, kuras optimāla funkcionēšana ir iespējamatikai veselumā. 1. attēlā parādīta cilvēka līdzsvarota attīstība.24