INA STRAUTNIECERīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, LatvijaDARBINIEKU APMIERINĀTĪBA AR DARBU VALSTS UNPRIVĀTAJĀ UZĽĒMUMĀKOPSAVILKUMSIevads. Šajā darbā tiek apskatīts viens no galvenajiem mūsdienu tematiem - darbiniekuapmierinātība ar darbu un darba motivāciju. Motivācija un darbinieku motivēšana ir viens nosvarīgākajiem veiksmīgas uzņēmējdarbības virzītājspēkiem, jo nav iedomājams veiksmīgsuzņēmums bez apmierinātiem un uz panākumiem orientētiem darbiniekiem.Darba mērķis. Noteikt darbinieku apmierinātību ar darbu, iepazīties ar motivācijasprocesiem uzņēmumos un veikt salīdzinošo analīzi privātajā un valsts uzņēmumā, lainoskaidrotu darbinieku apmierinātības līmeni.Materiāli un metodes. Darbā īsumā tiek apskatītas galvenās teorijas, kas saistītas ar vadībasfunkciju izpildi un veiksmīgu komandas motivēšanu. Pētījumā tiek izmantota PaulaE. Spektora (Spector, 1986) 1986. gadā izveidotā anketa "Apmierinātība ar darbu" (JobSatisfaction Survey), kas sastāv no 36 apgalvojumiem. Latvijā aptauju adaptējusi I. Bistrova2001. gadā.Rezultāti. Iegūtie rezultāti liek secināt, ka pastāv saistība starp apmierinātību ar darbu unmotivācijas līmeni saistībā ar pieņēmumu, ka augsts motivācijas līmenis nodrošinaapmierinātību ar darbu un otrādi.Secinājumi. Darba izstrādes gaitā secināju, ka būtu nozīmīgi veikt periodiskas aptaujas vaianketēšanas, ar kuru palīdzību uzņēmumu vadītāji sekmīgāk varētu reaģēt uz radušossituāciju un veiksmīgāk vadīt uzņēmumus.Atslēgas vārdi: darbinieku apmierinātība, motivācija.IEVADSMotivācija un darbinieku motivēšana ir viens no svarīgākajiem veiksmīgasuzľēmējdarbības virzītājspēkiem, jo nav iedomājams veiksmīgs uzľēmums bezapmierinātiem un uz panākumiem orientētiem darbiniekiem.Darba apmierinātību ietekmē daudzi faktori, tādi kā darba atmosfēra, saskarsme,darba raţība, saliedētība, plānošana, kontrole un citas sīkas lietiľas, kurām daţkārt vadībanepievērš uzmanību (Blumberga, Grundmane, 2006).Cilvēks darbā pavada lielu sava mūţa daļu, un tāpēc ir būtiski noskaidrot, vaidarbinieki ir apmierināti ar savu darbu organizācijā, kurā strādā. Mūsdienu sabiedrībā valdaļoti atšķirīgi viedokļi par to, kur strādājot darbinieki ir apmierinātāki ar darbu. Daudziuzskata, ka apmierinātāki ar darbu ir tie cilvēki, kuri strādā privātajos uzľēmumus, citi irpretējās domās, tāpēc nolēmu pētīt šo jautājumu tuvāk un noskaidrot vai cilvēki irapmierinātāki strādājot privātajā vai valsts sektorā.DARBA MĒRĶIS.Pētīt darbinieku apmierinātību ar darbu, iepazīties ar motivācijas procesiemuzľēmumos un veikt salīdzinošo analīzi privātajā uzľēmumā SIA ―Inna projekts‖ unvalsts uzľēmumā AS ―Latva‖.MATERIĀLI UN METODESTeorētiskā - literatūras analīze un empīriskā – darbinieku aptaujāšana ar PaulaE. Spektora (Spector, 1986) 1986. gadā izveidoto anketu "Apmierinātība ar darbu" (Job186
Satisfaction Survey), kas sastāv no 36 apgalvojumiem. Latvijā aptauju adaptējusi I. Bistrova2001. gadā. Situāciju analizēšanai uzľēmumos tiek izmantotas zinātnieku F. Hercberga(F. Hercberg) un A. Maslova (A. Маслов) teorijas.1. MOTIVĒŠANA KĀ VADĪBAS FUNKCIJAVadīšana ir iedarbība uz darbinieka darbību (personu vai grupu) ar noteiktāmmetodēm un paľēmieniem, lai īstenotu organizācijas mērķus (Praude, Beļčikovs, 2001, 403).Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē darbinieku (personu vai grupu) darbību,lai īstenotu organizācijas mērķus (Praude, Beļčikovs, 2001, 403).Vadīšana ir darbības komplekss, ieskaitot plānošanu, organizēšanu, motivēšanu unkontroli, kas ir vērsts uz organizācijas darbinieku, finanšu, materiālo un informācijas resursupilnīgāku izmantošanu, lai organizācijas mērķus sasniegtu ar augstāku efektivitāti. Vadīšanasuzdevums ir izveidot efektīvu organizāciju un vadīt to atbilstoši mainīgajiem apstākļiem.Lai sasniegtu organizācijas mērķus un gūtu labākus darba rezultātus, vadītājs nemirkli nevar pārtraukt domāt par darbinieku motivāciju. Darbiniekus var motivēt, izrādotcieľu pret viľiem kā personībām un nodrošinot labvēlīgu darba vidi.Vadītājam ir jābūt par paraugu, jo tieši vadītājs ir tas, kurš ikdienā motivēdarbiniekus. Nav iespējams motivēt ar vārdiem, kam trūkst pārliecības, vai ar atsevišķiem,līdz galam nenoorganizētiem pasākumiem. Ja vadītājam pašam ir iekšējā motivācija,darbinieki ticēs, ka viľš ir konsekvents, taisnprātīgs un uzticīgs savai vērtību sistēmai.Motivācija ir ļoti sareţģīts process, kas mūsdienās ir kļuvis īpaši nozīmīgs. Katrudarba devēju šis jautājums ārkārtīgi uztrauc – kā motivēt darbiniekus strādāt ar pilnīgu atdeviun kvalitatīvi. Viens no vadīšanas uzdevumiem ir pārliecināt organizācijas darbiniekus paraktīvas līdzdarbības nepieciešamību mērķu sasniegšanas procesā. Vienlaicīgi vadītājamjārēķinās ar savu līdzstrādnieku daţādu attieksmi pret darbu.Ir aizstrādātas daudzas motivācijas teorijas, kas satur pamatotas rekomendācijasefektīvākiem un racionālākiem darbinieku atlīdzības veidiem, kas spēj apmierināt viľuvajadzības. Uzľēmumu vadītājiem nevajadzētu pieturēties pie kādas konkrētas motivācijasteorijas, bet gan lietderīgi izmantot visas teorijas, atbilstoši cilvēku vajadzībām un vēlmēm.Uzľēmuma vadītājam labi jāpārzina savu padoto vajadzību līmeni, tad viľš var paredzēt, kādaveida motivātorus pielietot, lai paaugstinātu darbinieku darba efektivitāti. Darbiniekaapmierinātība tiek sasniegta tikai tad, kad vajadzības apmierināšanas pakāpe atbilst viľagaidām, taču ir jāľem vērā, ka katram cilvēkam ir atšķirīgas vajadzības. Ja vienam pietiekamsmotivātors būs algas paaugstinājums, citam svarīga var būt sociālā piederība utt. Tāpēcvadītājam, kurš grib efektīvi motivēt savus padotos, ir jāpārzina katra individuālās vēlmes unvajadzības. Darbinieku motivācijai var izmantot ne tikai algu, bet arī darba apstākļus. Lielulomu spēlē arī piederības sajūta un darba svarīguma atzīšana. No tā var secināt, ka nekādāgadījumā nedrīkst taupīt līdzekļus uz darba apstākļu vai labvēlīgas gaisotnes radīšanas rēķinauzľēmumā.Motivācija paredz maksimāli iespējamu darbinieku personisko tieksmjuidentifikāciju ar organizācijas mērķiem (Ukulovs, Mass, Bistrjakovs, 2006, 159).Izvērstākajā veidā motivāciju var saprast kā motīvu kopumu, kas rosina cilvēkudarboties un izpauţas kā vajadzība, tieksme un vēlme un kā procesu, kas rosina cilvēkudarboties, lai sasniegtu mērķi (personīgo vai organizācijas).Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, laisasniegtu organizācijas un personīgos mērķus (Praude, Beļčikovs, 2001, 339).Motivēšanas uzdevums ir veidot un apmierināt cilvēku dzīves vajadzības. Cilvēkuvajadzību izpratni un to saistību ar motivēšanu skaidro divas populārākās satura teorijas –A. Maslova vajadzību hierarhija un F. Hercberga divfaktoru teorija. Tās savā ziľā ir ļoti187
- Page 6 and 7:
1. attēls. Deju kolektīva koncert
- Page 8 and 9:
4. attēls. Pieredzes veidošanās
- Page 10 and 11:
6. attēls. Deju kolektīva koncert
- Page 12 and 13:
veidošanai un attīstīšanai prak
- Page 14 and 15:
DARBA MĒRĶISTeorētiski un prakti
- Page 16 and 17:
ealitāti. Saziľas situācijas izs
- Page 18 and 19:
Kritēriji, pēc kuriem ir noteikta
- Page 20 and 21:
3. attēls. Situāciju analīze jau
- Page 22 and 23:
LIĀNA BIEZBĀRDERīgas Pedagoģija
- Page 24 and 25:
vajadzībām un interesēm un ļaut
- Page 26 and 27:
Jau J. A. Komenskis „Lielajā did
- Page 28 and 29:
mācību literatūras un metoţu iz
- Page 30 and 31:
7. VĒRES1. Beļickis, I. (2001) Iz
- Page 32 and 33:
arhīva darbs.Sekretārei/am tiek i
- Page 34 and 35:
attiecināmi uz stāvokli Latvijā.
- Page 36 and 37:
Nozīmības pakāpevadības tiesisk
- Page 38 and 39:
ētikas un estētikas pamati; lietv
- Page 40 and 41:
darba intensitātes rādītājus. P
- Page 42 and 43:
2. tabula. RSI Guard uzskaites rezu
- Page 44 and 45:
1. attēls. Triju respondentu darba
- Page 46 and 47:
6. tabula. Triju respondentu RSI Gu
- Page 48 and 49:
Otrajam respondentam: vienveidīga,
- Page 50 and 51:
Apkopojot rezultātus, var secināt
- Page 52 and 53:
11. tabula. Rotētā faktoru svaru
- Page 54 and 55:
VĒRES1. A Detailed Analysis of Rsi
- Page 56 and 57:
indivīdam un katrai cilvēku grupa
- Page 58 and 59:
vadoľiem, senioru koru repertuāra
- Page 60 and 61:
3) izpratne par to, ka dziedāšana
- Page 62 and 63:
The phrase 'Rescue attempts are bei
- Page 64 and 65:
RESULTSObservation sheet for the 12
- Page 66 and 67:
What kind of activities do you enjo
- Page 68 and 69:
Language learners need to be collec
- Page 70 and 71:
ealizēties viľa radošajām poten
- Page 72 and 73:
REZULTĀTSGadiem ritot skolēni gū
- Page 74 and 75:
Skolotājs vada skolēna darbību v
- Page 76 and 77:
Aplūkojot grāmatu plauktus grāma
- Page 78 and 79:
ērniem. Ja vecāki neatļauj sev p
- Page 80 and 81:
INGUNA KALVIŠARīgas Pedagoģijas
- Page 82 and 83:
veltītu Brāmsam un Šūmanim mūz
- Page 84 and 85:
vadīt skolēnu kori Oldenburgā. K
- Page 86 and 87:
Skolas apmācības procesā spēja
- Page 88 and 89:
apstrādājot skaľas un simbolus.
- Page 90 and 91:
2. Rakstītā teksta uztverei un vi
- Page 92 and 93:
DARBA MĒRĶISIzzināt Raimonda Pau
- Page 94 and 95:
P. Pečerskis atzīmē, ka tā ir a
- Page 96 and 97:
MADARA KIRŠFELDERīgas Pedagoģija
- Page 98 and 99:
prognozējošajai funkcijai, kur no
- Page 100 and 101:
Stratēģiskais mērķis ir īss un
- Page 102 and 103:
Lai izstrādātu vērtēšanas krit
- Page 104 and 105:
ZIGRĪDA KRĪGERERīgas Pedagoģija
- Page 106 and 107:
spēcīga diafragma - mūsu lielāk
- Page 108 and 109:
augstumu skaľu rindā, tad vokāl
- Page 110 and 111:
kuru balsis sākumā šķitušas ne
- Page 112 and 113:
DAIGA KRONBERGARīgas Pedagoģijas
- Page 114 and 115:
ievērotu, jo veidojot savstarpēj
- Page 116 and 117:
savstarpējo attiecību normas, kā
- Page 118 and 119:
SECINĀJUMI1. Lietišķā etiķete
- Page 120 and 121:
„Uzņēmējdarbības izpratne. Sp
- Page 122 and 123:
zinātne par saimniecību, par to,
- Page 124 and 125:
Inovācijas gala rezultāts ir jaun
- Page 126 and 127:
Tikai uzľēmējdarbības sektorā
- Page 128 and 129:
SECINĀJUMI1. Globālās krīzes ie
- Page 130 and 131:
vienu elementu, kas nedaudz pietuvi
- Page 132 and 133:
Visbieţāk (33%-36%) respondenti s
- Page 134 and 135:
Valsts policiju, bieţāk norādīj
- Page 136 and 137: Kā arī nepieciešams izveidot pol
- Page 138 and 139: Lai risinātu šo skolotājiem šķ
- Page 140 and 141: Ja skolotājs, izvirzot problēmu,
- Page 142 and 143: kā arī nav skaidrība par skolēn
- Page 144 and 145: 4. attēls25%DažreizVienmēr75%Tas
- Page 146 and 147: VĒRES1. Fišers, R. (2005) Mācīs
- Page 148 and 149: Zīmolu aizsargā kā uzľēmuma in
- Page 150 and 151: Adidas kontrolē nonāca aptuveni 2
- Page 152 and 153: Uzľēmums nodarbojas ar labāko, k
- Page 154 and 155: Viens no mārketinga komunikāciju
- Page 156 and 157: Vērtējot zīmolus pēc tā, kurš
- Page 158 and 159: PROBLEMS WHICH PUPILS FACE IN SCHOO
- Page 160 and 161: class). Learning quality and speed
- Page 162 and 163: individuality and affect it appropr
- Page 164 and 165: Intelekts tiek skaidrots kā intele
- Page 166 and 167: mērķtiecīga audzināšana. Tāp
- Page 168 and 169: 5. Stāstījuma veidošana, sacerē
- Page 170 and 171: INTA RATNIECERiga Teacher Training
- Page 172 and 173: to the needs of each party involved
- Page 174 and 175: materials on a DVD, a collection of
- Page 176 and 177: New information and communication t
- Page 178 and 179: 1. To stimulate contemporary Englis
- Page 180 and 181: LENA SCHRAMMTechnische Universität
- Page 182 and 183: material is only available in one c
- Page 184 and 185: Adding one more question from the i
- Page 188 and 189: līdzīgas un ir saistītas ar cilv
- Page 190 and 191: SamaksaPaaugstinājumsamatāDarba v
- Page 192 and 193: Arī SIA ―Inna Projekts‖ darbin
- Page 194 and 195: VĒRES1. Blumberga, S., Grundmane,
- Page 196 and 197: vieglam ceļam mācībās, bet izsl
- Page 198 and 199: pārējās valodas tiek izslēgtas
- Page 200 and 201: LIGITA TURLAJAValsts robeţsardzes
- Page 202 and 203: 1.attēls. Respondentu vecuma grupa
- Page 204 and 205: tālu no savas sociālās vides;jā
- Page 206 and 207: AIJA URBĀNERīgas Pedagoģijas un
- Page 208 and 209: Tikai pēc tam seko citi līdzekļi
- Page 210 and 211: līdzi, izpildīt daţas darbības,
- Page 212 and 213: 6. Cik bieţi Jūs izmantojat pirst
- Page 214 and 215: VĒRES1. Boša, R. (1999) Bērnu ru
- Page 216 and 217: Vienotas elektroniskas formas, darb
- Page 218 and 219: 4. attēls. Neprofesionāli noform
- Page 220 and 221: REZULTĀTIVEIDLAPU IZVEIDE PROGRAMM
- Page 222 and 223: DAGNIJA VIGULERīgas Pedagoģijas u
- Page 224 and 225: īsu brīdi, pieaugušo vadībā un
- Page 226 and 227: Pirmsskolas vecuma bērna personīb
- Page 228 and 229: informāciju, kas pauţ saprotamu e
- Page 230 and 231: 1. attēls. B. S. Blūma taksonomij
- Page 232 and 233: Kursa apguve nodrošina dejotāja s
- Page 234 and 235: Apstiprinošas atbildes par emocion
- Page 236 and 237:
SINTIJA ZAĻKALNERīgas Pedagoģija
- Page 238 and 239:
vēlme ko mainīt dzīvēneapmierin
- Page 240 and 241:
1. zīmējums. VP darbinieku amatal
- Page 242 and 243:
ierindniekikaprāļiseržantivirsse
- Page 244 and 245:
vidējāvidējā speciālā1.līme