CITI - rpiva

Veicot izmēģinājuma darbu pedagoģijā, autore secināja, ja skolā mācību darbs tiktuorganizēts atbilstoši integrētajam mācību modelim, tas ļautu skolēniem pilnīgāk atklāt savasspējas, jo tad darbs tiktu veidots atbilstoši skolēnu individuālajām īpatnībām, izziľasvajadzībai un mācību procesā tiktu izmantotas daţādas mācību metodes, kuru centrā ir bērnsun skolotājs ir tikai idejas virzītājs. Te atklājas skolotāja kompetence mācību darbaorganizēšanā atbilstoši skolēna vajadzībām, interesēm un individuālajām īpatnībām un skaidriredzamas profesionālās kompetences mācību metoţu izvēlē un saskaľošanā ar standartu,pamatojoties uz iepriekšējām skolēnu zināšanām un virzot tos uz jaunu zināšanu atklāšanu.Pēc autores domām, šādā stundā labi atklājas arī sadarbības prasmju veicināšana, situācijasanalīze un kritiskā domāšanas veicināšana. Ir svarīgi, lai skolēns nezaudētu savu vēlēšanosmācīties, būt jaunā atklājējs, lai skolēnam mācības ir jaunu zināšanu iegūšana caur darbību.Protams, tā organizētas stundas prasa arī paša skolotāja vēlmi attīstīties un saskatīt dzīvēaktualitātes un prasmi tās pārnest uz mācību darbu. Lasot un analizējot zinātnisko literatūru,autore ir nonākusi pie secinājuma, ka neviena mācību metode vai izglītības modelis nebūslabs, ja skolotājs neieguldīs darbā izdomu, ja nepieies mācību procesam radoši un ar lieluatbildības sajūtu. Integrētais mācību modelis nodrošina vispusīgu skolēna attīstību, motivācijuun zināšanu līmeľa paaugstināšanos, bet nenoliedzami, no skolotāja tas prasa lielu darbu, joneviens mācību līdzeklis neatbilst pilnībā šī modeļa īstenošanas prasībām. Bērni ar aizrautībuuztvēra šīs nodarbības kā jaunu piedzīvojumu.Autore secina, ka mācību darba organizācija, ne tik daudz ir atkarīga no skolēnukontingenta, cik no skolotāja profesionālajām kompetencēm un ieinteresētības. Skolotājiempiemīt profesionālā kompetences, bet tās ir jāpilnveido. Mācību procesā maz tiek izmantotiintegrētās mācības modeļa elementi, maz izmantota pētnieciskā darbība, vairāk radošāpotenciāla attīstīšana. Lielākā daļa skolotāju strādā, izmantojot tradicionālās mācību metodes,un bieţi vien stundā dominējošais ir skolotājs, nevis skolēns, kaut arī skolotāji izprot, kamācību procesam ir jābūt virzītam uz skolēna vispusīgu attīstību. Jāteic, ka skolotājiem iraizspriedumi pret integrēto mācību, jo tas ir darbietilpīgs process, kas prasa papildussagatavošanos un sadarbību. To apliecināja arī intervijas laikā iegūtais rezultāts – tikai vienaskolotāja piekrita mēģināt strādāt pēc šī modeļa, ja saľemtu atbilstošu profesionālu palīdzību,kā arī skolas vadības atbalstu.Līdz ar to nākas secināt, ka sekmīgi īstenot integrēto mācību modeli skolā iriespējams, ja skolotājam piemīt īpašas profesionālās kompetences un ir skolas vadības atbalstsun tad, ja skolotājs ir ieinteresēts un motivēts veikt šo svarīgo un laikietilpīgo darbu, regulāripaaugstinot savu darba kvalitāti un uzlabojot profesionālās kompetences, kā arī apzinotiessavas izaugsmes iespējas.SECINĀJUMI1. Integrētais mācību modelis nodrošina skolēnu vispusīgu attīstību veselumā.2. Skolotāju profesionālās kompetences ir viľa personību un darbību raksturojošs lielums3. Skolotāji, aktīvi iesaistoties savu profesionālo kompetenču līmeľa paaugstināšanā unpilnveidošanā, spētu veidot radošāku mācību procesu.4. Katrs skolotājs var piemeklēt tādu integrēto mācību modeli, kāds ir vairāk atbilstošs pašaskolotāja sagatavotības līmenim vai arī izmantot darbā kādu no šī modeļa elementiem.5. Pētnieciskais darbs skolā ir nostādīts zemā līmenī, jo tas prasa no skolotāja papildusgatavošanos un sadarbību ar citiem skolotājiem, kam nepieciešama laika saskaľošana.6. Nepieciešams veidot ieteikumus darbam ar integrēto mācību modeli un veikt pētījumuspar šī modeļa attīstību Latvijā un skolēnu sasniegumiem skolās, kurās darbojas šismodelis.29