CITI - rpiva

INTA LĪBIETERīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, LatvijaPOLICIJAS UN SABIEDRĪBAS SADARBĪBA LATVIJĀKOPSAVILKUMSIevads. Daudzu pasaules valstu, kā arī Latvijas zinātniskajā literatūrā tiek uzsvērts, kamūsdienu sabiedrību vairs neapmierina policijas represīvais darba stils. Arī pati policijanonākusi pie secinājuma, ka tās uzdevumus nav iespējams sekmīgi paveikt bez sabiedrībasatbalsta.Darba mērķis. Izpētīt reālo situāciju policijas un sabiedrības sadarbībā Latvijas Republikāun noskaidrot, kādas sadarbības metodes turpmāk iespējams ieviest.Materiāli un metodes. Latvijas Republikas normatīvie akti, Latvijas Republikas saistošistarptautiskie līgumi, materiāli par policijas sadarbības veidošanu ar sabiedrību ārvalstīs unLatvijā, semināri un zinātniskās konferences, kā arī dažādi raksti un publikācijas masumēdijos un to analīze.Rezultāti. Pret noziedzību un tās radītām sekām ir jācīnās kopīgiem spēkiem valstsinstitūcijām un pašiem iedzīvotājiem.Secinājumi. Sabiedrībai ir jāmācās izprast policijas darba svarīgumu un nepieciešamību pēctās klātesamības dažādos sabiedrībā notiekošos procesos. To var nodrošināt ar jaupastāvošām policijas darbības metodēm, pielietojot jaunās sadarbības metodes.Atslēgas vārdi: sadarbība, policija, sabiedrībaIEVADSPolicijas darbinieka apkārtējā cilvēkvide ietver sevī arī daţādus sociālus, psiholoģiskus,arī fiziskus aspektus. Daļa sabiedrības jēdzienus „Sabiedrība‖ un „policija‖ šķir, vai patpretstata, aizmirstot, ka policija pēc būtības arī ir sabiedrības daļa, tikai ar specifiskuprofesionālās darbības jomu. Daudzās saskarsmes, kas ikvienam policistam rodas sabiedrībā,paver iespējas ne vien jaunas pieredzes iegūšanai, bet arī konfliktiem, jo pastāv viedokļumijiedarbība. Policijas rīcība veido sabiedrisko domu, bet tā, savukārt, daudzējādā ziľāietekmē policijas darbu. Šīs savstarpējās attiecības nosaka ne vien policista sekmes, veicotsavus pienākumus, bet arī daudzās saskarsmes, kas nav saistītas ar likumpārkāpumiem –lūgumi, daţāda veida palīdzība, atbildes uz jautājumiem. Informāciju par policijas darbībusabiedrība iegūst gan no citām personām un plašsaziľas līdzekļiem, gan nonākot tiešā saskarēar policijas darbinieku. Visas šīs saskarsmes paver iespēju labvēlīgas, vai tieši otrādi –nelabvēlīgas sabiedriskās domas veidošanai.Mūsdienās plašsaziľas līdzekļi jau sen ir ieguvuši kultūrvēsturisku nozīmi, un tiempiemīt milzīga ietekme sabiedriskās domas veidošanā. Jo vairāk un skaļāk izskan kādsviedoklis plašsaziľas līdzekļos, jo pieejamāks indivīds kļūst to ietekmei. Šīs plašsaziľaslīdzekļu manipulācijas visgrūtāk ir izturēt „vienkāršajam cilvēkam‖, jo viľš akli uzticasvisam, ko raksta kāds preses izdevums vai stāsta TV ziľu komentētāji.Taču bez vainas nav arī policija. Sniedzot intervijas un atbildot uz ţurnālistujautājumiem, policisti bieţi vien apliecina savu nekompetenci, kas, protams, nevairo policijasprestiţu.Sabiedrībai ir tiesības uz patiesu informāciju par policijas darbu. Informācijas atklātībasprincips demokrātiskā valstīs kalpo gan kā sistēma, kas nodrošina valsts varu īstenojošoinstitūciju atbilstošu rīcību, gan arī kā valsts varas īstenošanas kontroles līdzeklis. Nodrošinotsabiedrībai iespēju brīvi iepazīties ar Valsts policijas darba plāniem, Valsts policija radītu vēl129