CITI - rpiva

REZULTĀTIPraktiskajā pētījumā izmantotās metodes: vārdu ķēţu tests un aptauja par attieksmi pretlasīšanu. Pētījuma grupa: 57 izglītojamie no 2. klases, 45 izglītojamie no 8. klases, 52izglītojamie no 11. klases.Vārdu ķēţu tests (Christer Jacobson & Ia Nyström, latviskojusi S. Tūbele) irizmēģināts kā pārbaudes (skrīninga) tests skolās un tiek lietots kā pētījumu metode projektos,kas bāzējas uz Lasīšanas attīstīšanas centru (Reading Development Centre) KronobergāZviedrijā. Angļu versija ir izmēģināta pētījumos Apvienotajā Karalistē un ASV. Latvijā šistests ir adaptācijas procesā.Aptaujā par attieksmi pret lasīšanu izglītojamajiem tika uzdoti šādi jautājumi: „Vai tevpatīk lasīt, kāpēc?‖ „Kāpēc cilvēkiem ir jālasa?‖Praktiskajā pētījumā iegūtie rezultāti grafiski attēloti 2. attēlā „Vārdu ķēţu testarezultāti‖, kur vērojams, ka nepastāv būtiska atšķirība starp 8. un 11. klases izglītojamorezultātiem, bet tie ir atšķirīgi ar 2. klases respondentu iegūto koeficentu.2. attēls. Vārdu ķēžu testa rezultātiVārdu ķēžu testskoeficiens32.521.510.502.kl. 8.kl 11.kl.klasesTātad nepastāv būtiskas atšķirības starp 8. un 11. klases izglītojamo spējām diferencētatšķirīgo un vienādo, t. i., tām lasītprasmju iemaľām, kas nepieciešamas lasītā tekstaizpratnei. Savukārt 2. klases respondentu grupā bieţāk vērojamas grūtības vārdu pazīšanā, kasliecina par vājām vārdu dekodēšanas un lasīšanas prasmēm. Pētījuma laikā atklājās, ka2. klasē aptuveni 75% pētāmo, bet 8. un 11. klasē tikai 5% pētāmo ir vājas vizuāli motorāsfunkcijas. Savukārt, vārdu atpazīšanas grūtības bija aptuveni 20% 2. klasē un 1% 8. klasē, kasvarētu liecināt par disleksijas simptomiem.Aptaujājot izglītojamos par attieksmi pret lasīšanu, atklājās, ka 2. klasē dominē ārējiemotivatori (skolotāja vērtējums, skolotāju un vecāku pamācoši izteikumi u. c.), turpretimvēlākajos mācību gados parādās iekšējā lasīšanas motivācija (gribu ko jaunu uzzināt, nākotnēnoderēs, lai sazinātos ar citiem u. c.). Tomēr attieksme pret lasīšanu vispozitīvākā ir 2. klasesizglītojamo vidū - uz jautājumu „Vai tev patīk lasīt?‖ piekrītoši atbildēja 89% aptaujāto,savukārt, 11. klasē - tikai 54%, bet 8. klasē - 62%. Tātad, pieaugot respondentu vecumam,samazinās patika lasīt, bet pieaug lasīšanas iekšējā motivācija un paaugstinās prasme lasīt unlasīšanas iemaľas, vienlaicīgi arī paaugstinoties lasītā teksta izpratnes dziļumam.SECINĀJUMI1. Lasītā teksta izpratnes veidošanās process norit visā indivīda dzīves (lasīšanas procesa)laikā un to ietekmē izglītota vide, sarunu valodas prasme, paša pieredze, sastopoties artekstu, pakāpenība un pēctecība mācību procesā, ticība sev un panākumiem.89