CITI - rpiva

vēl joprojām ir grūti mainīt rīcības plānu saskaľā ar citu vēlmēm. Spēlējoties ar citiembērniem, viľi apgūst un iegaumē svarīgus morāles principus. Viľi vingrinās saprast to, ka nevienmēr viss notiks pēc viľu prāta, ka varēs spēlēties ar citu bērnu mantām tad, ja arī pašisarunās un ļaus citiem spēlēties ar savām. Un to - ja viľi sitīs citus bērnus, tad citi sitīs pretī,tātad būs jāstāsta par savām jūtām un emocijām, kāpēc tā notiek. Tikai tad, ja spēlēsiesgodīgi, citi bērni gribēs ar viľiem spēlēties - sarunāties. Šos principus bērni daudz labākiemācās viens no otra sarunājoties, nekā no vecāku teiktā (Likona, 2000, 125).Kā jebkuru jomu cilvēka attīstībā, arī runas attīstību un sarunvalodas apguvi ietekmēiedzimtība jeb ģenētiskie faktori un runas vide. Runa attīstās atdarināšanas procesā unatdarināšana ir beznosacījumu reflekss, kuru neapgūst, tas ir dabas dots. Tātad bērns savā runāatdarina to, ko dzird apkārtējā vidē – ģimenē, uz ielas, sabiedriskās vietās un norisēs,vienaudţu runā, televīzijā, radio. Galvenie runas attīstības stimuli tiek doti ģimenē un tai irnoteicošā loma, jo jaunākajā pirmsskolas vecumā bērnam pieaugušais, īpaši vecāki, irparaugs, kuru viľš cenšas atdarināt, un tāpēc pieaugušā runas veids tiek pārľemts dabiski unviegli ikdienas saskarsmē (Freiberga, 2007).Katra bērna runas attīstības ceļš ir individuāls. Runas attīstības procesā ir svarīgisaprast, ka kaut arī bērna runas attīstībā ir parādības, kuras lielākā vai mazākā mērāraksturīgas visiem vai gandrīz visiem bērniem un kuras varētu nosaukt par likumsakarībām,tajā ir iepriekš neparedzami elementi un procesi, līdz ar to apkārtējās vides veidotāji ir vēl jovairāk atbildīgi par ietekmi uz šo pret pasauli atvērto ceļu (Markus, 2003; 2007). Runāšanavienmēr ir atkarīga no tās izpratnes, kas bērnam ir par valodu. Valodas pamatfrāţu apguvesposmā, sākot ar trim gadiem, bērns arvien mērķtiecīgāk izmanto runu saziľai. Viľš skaidropieaugušajiem vai citiem bērniem, ko ir darījis un ko grasās darīt. Atbilstošipirmsoperacionālajam posmam runa tagad atbrīvojas no ciešās stimulu atkarības. Tas izpauţasiztēles rotaļu pieaugumā, sociālo lomu atdarināšanā.Pirmsskolas izglītības iestādē bērni nonāk citā vidē un socializācijas procesā vingrināssaskarsmē, nodibinot kontaktu ar pieaugušajiem un citiem bērniem. Savstarpējākomunikācijas procesā notiek informācijas apmaiľa starp bērniem, izmantojot valodu un citaszīmes. Kopējās rotaļās un spēlēs viľi vingrinās sadarboties, veicot kopīgu savstarpējisaskaľotu darbību, kuru papildina sarunas, lomu dialogi, bet vajadzības gadījumā bērni citscitu atbalsta pēc savstarpējas norunas. Bērniem mijiedarbojoties, izpauţas savstarpējāiedarbība, radot noteiktu attiecību modeli un pārmaiľas viľu mērķos, motīvos, attieksmē,rīcībā kognitīvajā attīstībā un arī sarunvalodā. Verbālā (runas) saskarsme aizľem trīs ceturtdaļasno visa cilvēku mijiedarbības procesa. Verbālās saskarsmes process ietver kā runu, tā arīklausīšanos (Vorobjovs, 2002, 220).Bērns kā sarunas dalībnieks nokļūst daţādās situācijās. Lai nekļūtu par nevēlamu,viľam ir jāapgūst noteiktas komunikācijas prasmes un runas attīstības līmenis, komunikatīvākompetence, ko raksturo noteikti kritēriji: diskurss (sarunvalodas komponents) - katrai runassituācijai ir sava tēma, kam pakļaujas bērnu sarunas. Lai sarunā rastu kopību, bērnam sacītaisir jāsaprot; sociāli lingvinistiskais komponents – situācijas palīdz sociāli vēsturiskāspieredzes nodošanai no paaudzes paaudzē, jo tieši tā kultūrvide, kurā bērns uzturas un dzīvo,ir nozīmīga bērna domāšanas un pasaules uztveres veidošanai; pragmatiskais komponents –sarunvalodā īstenojas kā partneru saprašanās, kurā tiek iegūta vienprātība par lietu. Runustimulē reāli iespējamu saziľas situāciju modelēšana, izmantojot lomu spēli, jo tā palīdzsagatavot bērnus daţādām dzīves situācijām, kuru atrisinājums bieţi ir atkarīgs no prasmesizmantot valodas līdzekļus savā runā. Lomu spēle ir noderīga, lai jaunākā pirmsskolas vecumabērniem aktivizētu izziľas darbību un attīstītu daudzpusīgas saskarsmes un daţādas saziľasiemaľas, palīdzētu izprast saskarsmes situāciju daţādību, mācītu veidot sarunu, izmantojotsituācijai atbilstošus valodas līdzekļus, radītu vidi runas attīstībai dzīves darbībā saistībā ar15