CITI - rpiva

pārējās valodas tiek izslēgtas no modernās pasaules, bet latviešu valoda ir perspektīvajāgrupā, un mums ir labas starta pozīcijas (Kokareviča 2008, 6–7).Kā vēl vienu latviešu valodas apguves iespēju, izmantojot moderno tehnoloģiju, varminēt multimediju diskus. Latvijas skolās ir izveidotas atšķirīga apjoma un kvalitātesmultimediju bibliotēkas. Ľemot vērā laba multimediju diska izveides lielās izmaksas, navdaudz latviešu valodā veidotu multimediju disku. Multimedijiem raksturīgais plašaisinformatīvais apjoms, kā arī iespējas izmantot saistītā teksta priekšrocības (hipersaites –datorpeles klikšķis uz saites tekstā aizved uz attiecīgā jēdziena sīkāku apskatu) padaramācīšanos uztveramāku un saistošāku.Pašlaik daudzas Latvijas skolas ir saľēmušas mācību materiālus, arī multimedijudiskus un programmas, dabaszinību priekšmetos. Latviešu valodas apguvei pašlaik nav tikdaudz šādu materiālu. Īstenojot Eiropas Struktūrfondu (ESF) projektu „Latviešu valodas kāvalsts valodas apguve vidējās izglītības pakāpē‖, divu gadu laikā ir tapuši un izdoti 7 DVDdiski par satura un valodas integrētu apguvi vidusskolā un trīs mācību filmas par latviešujaunāko dzeju, mītiem un latviešu valodas dialektiem. Tomēr faktiskais multimediālo uninteraktīvo mācību materiālu klāsts varētu būt krietni lielāks, jo daudzi skolotāji paši veidosavus mācību līdzekļus, arī multimediju diskus, nereti izveides procesā iesaistot arī skolēnus.Darbu ar multimedijiem vispārināti var organizēt divējādi – pedagogs vienatnēiepazīst un izmanto multimediju iespējas, gatavojoties stundai vai lekcijai, un tādējādiizmanto vienīgi informatīvās iespējas – multimediju daudzveidīgā būtība šādā gadījumā tiekignorēta. Otrā gadījumā pedagogs spēj nodrošināt mācību stundu vai lekciju pie datora, šādiizmantojot multimediju plašās iespējas. Multimediji ir arī lielisks rīks spējīgāko,ieinteresētāko skolēnu patstāvīgam darbam. Pedagogs, kurš pats strādā ar multimedijiem, varizmantot tajos atrodamo tekstu un grafiku kopētiem izdales materiāliem, pārbaudes darbuveidošanā, iespējams organizēt grupu darbu, izmantojot daţādus multimediju avotus (Eikena,2008).Interneta iespējas un multimediju programmas ir mainījušas izpratni par reālo vidi.Tās nodrošina skolotājiem un skolēniem iespēju doties aizraujošos virtuālos ceļojumos,piedalīties konferencēs, kuru dalībnieki vienlaikus atrodas pilnīgi daţādās pasaules malās.Varētu teikt, ka internets un multimediju programmas ieľems arvien lielāku vietu izglītībasprocesā pasaulē, protams, arī Latvijā, un kļūs par 21. gadsimta izglītības procesapamatsastāvdaļu.Valodu, tostarp latviešu valodas, apguvei elektroniskajā vidē ir liels potenciāls. Arkatru gadu tiek pilnveidotas vai izgudrotas jaunas programmas, kas palīdz valodu mācībuprocesā. Svarīgi ir novērtēt visas sniegtās iespējas, kā arī maksimāli lietderīgi censties tāsizmantot.Modernās tehnoloģijas ir sasniegušas tādu līmeni, kas ļauj tās izmantot ganpamatizglītībā, gan vidējā izglītībā, gan augstākajā izglītībā un visbeidzot - mūţizglītībā.Izglītošanās procesam, izmantojot modernās tehnoloģijas, ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt,tā ir iespēja sev vēlamā laikā pievērsties mācībām. Otrkārt, informācijas meklētājs navpiesaistīts konkrētai vietai, vienīgais nosacījums ir interneta pieslēgums. Minētie faktori irsvarīgi gadījumos, kad cilvēks ir slims vai kaut kādu iemeslu dēļ ir devies, piemēram,ceļojumā. Ja ir pieejams dators ar interneta pieslēgumu, nav nekādu problēmu, lai apgūtuvajadzīgo informāciju.Principā ir piepildījušās Bila Geitsa jau 1999. gadā izteiktās prognozes:„Iedomāsimies... Klase joprojām paliks klase, taču tehnoloģija arvien vairāk pārveidosikdienas zināšanu apguves procesu. Pie sienām montētas videotāfeles aizstās skolotāja krītarakstus ar viegli salasāmu šifru un krāsainiem attēliem, kas būs ľemti no tīkla bagātīgajiemmultimediju izglītības materiālu krājumiem – miljoniem ilustrāciju, animāciju, fotogrāfiju unvideoierakstu.‖ (Geitss, 1999, 36)198