CITI - rpiva

indivīdam un katrai cilvēku grupai ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedrībā notiekošajosprocesos.DARBA MĒRĶISLatvijā līdz šim vēl nav veikts pētījums, lai noskaidrotu, cik ilgi dziedātāju tūkstošu, joīpaši vecākās paaudzes dziedātāju, sirdīs pastāv Dziesmu svētkos gūtais gaišums, vai,viľuprāt, saskarsme ar dziesmu ikdienas mēģinājumos un koncertējot ir viľus dvēseliskiatttīrījusi un pilnveidojusi. Vienīgi Latvija jau četrdesmit piecus gadus var lepoties ar seniorukoriem kā patstāvīgu un neatkarīgu koru veidu, nekur citur pasaulē organizēta senioru korukustība nepastāv.Pētījuma mērķis ir analizēt senioru koru kustības aktivitātes, un noteikt nosacījumus,kas sekmētu minēto koru izaugsmi mūsdienās, par šo koru dziedātāju audzinošo lomu unietekmi uz sabiedrības garīgo kultūru.MATERIĀLI UN METODESAktīvāk kā jebkad cilvēce mūsdienās meklē izeju no globālo krīţu situācijas, nopotenciālām katastrofām un planētas bojā ejas un, pirmkārt, no garīguma bojā ejas. Mūsdienāsplaisa starp paaudzēm daţreiz ir sevišķi dziļa – tieši atkarībā no pārmaiľām pašā modernajādzīvē. Te vērojama regulāra opozīcija starp divām daţādām paaudzēm dzīves attiecībā undaţādiem pasaules uzskatiem. Vecākā paaudze, sekojot ļoti senai tradīcijai, atzīst vismazteorētiski un principiāli, ka garīguma faktoram ir izšķiroša nozīme gan atsevišķa cilvēka, gantautu liktenī. Un līdz ar to tāda pati nozīme ir arī dvēseles izglītībai un izkoptībai zinātniskā,ētiskā, estētiskā un reliģiskā laukā, neizslēdzot arī materiālo vērtību atzīšanu (Vilks, 2008,123–124). Īpašas cerības šo meklējumu ceļā tiek liktas uz visas sabiedrības un katra indivīdaatsevišķi gara kultūru, ko lielā mērā nosaka arī cilvēku garīgā jeb emocionālā un intelektuālālabklājība. Nepietiek tikai iemīlēt vērtības, pieľemt tās savā dvēselē, bet jābūt arī gribai unspējai tās piepildīt, aizstāvēt un nenodot.Šobrīd Latvijā veidojas jauns skatījums uz kultūru kā radošuma avotu un personībasradošo spēju izkopšanas pamatlīdzekli, akcentējot tās nozīmīgo ieguldījumu citās valstsattīstības jomās, to skaitā izglītības procesos, zinātnē un mākslā. 2006. gadā pieľemtajādokumentā Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–20015. deklarēts, ka kultūras lomaindivīda, sabiedrības un valsts izaugsmē izpauţas trejādi:● kā līdzāspastāvēšanas veids un kopienas identitātes pamats, kad kultūra ir ikvienacilvēka galvenais sociālais un garīgais orientieris, kas palīdz veidoties patības apziľai;● kā attīstības līdzeklis un resurss, kad kultūra ne tikai sociāli saliedē sabiedrību, betarī izglīto, bagātinot mūţizglītības procesu ar jaunām un neformālām personībaspilnveidošanās iespējām;● kā attīstības mērķis un vērtība pati par sevi, kad kultūra nodrošina cilvēces garīgāsattīstības un pieredzes nepārtrauktību, veicina radošās darbības daudzveidību un ikvienaindivīda radošā potenciāla attīstību un līdzdalību arī mākslinieciskās kultūras procesos (Valstskultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015., 2006, 5). Šie kultūrdarbības veidi ir būtiski, veidojotizkoptu tautas sadzīvi. Brīva māksla ved attīstību tālāk, atbrīvo cilvēku no novecojušutradīciju un ieraţu valgiem, māca viľus ar jaunu skatienu lūkoties vidē, atrast tur jaunus tēlusun jaunas izpausmes. Kultūra ir izpausmes brīvība.Kopš 2003. gada Dziesmu svētki ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu unnemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā. Mums pašiem, tagadnes kultūras kontekstā,Dziesmu svētki ir pašapliecinājums un tautas dziesmugara izpausme, tās dziedāšanas kultūrasizaugsmes rādītājs.Tradīcijām bagātā koru kustība Latvijā apvieno visu paaudţu dziedātājus – bērnus,jauniešus, pieaugušos un seniorus. Senioru kori to pastāvēšanas gados tiek dēvēti gan par56