CITI - rpiva

līdzīgas un ir saistītas ar cilvēka apmierinātību ar darbu. Atšķirība ir tajā, ka A. Maslovsuzskata, ka higiēnas faktori ir noteicošie cilvēka apmierinātībai, savukārt F. Hercbergs irpretējās domās. Salīdzinot F. Hercberga un A. Maslova teorijas var redzēt, ka Hercbergahigiēnas faktori atbilst A. Maslova teorijas fizioloģiskajām vajadzībām, drošībasvajadzībām un sociālajām vajadzībām, savukārt higiēnas faktori atbilst augstākā līmeľavajadzībām A. Maslova teorijā – vajadzība pēc atzīšanas un vajadzība pēcpašapliecināšanās(sk. 1. tabulu).1. tabula. A. Maslova, un F. Hercberga teoriju salīdzinājums (Praude, Beļčikovs, 2001, 348)A. Maslovs F. Hercbergs1. Fizioloģiskās vajadzībasHigiēnas faktori2. Vajadzība pēc drošības3.Sociālās vajadzības4. Vajadzība pēc atzīšanasMotivētāji5.Vajadzība pēc pašapliecināšanās2. APMIERINĀTĪBAS AR DARBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORIApmierinātība ar darbu ir viens no galvenajiem tematiem, kā arī visbieţāk pētītaismainīgais lielums organizācijas fenomenu pētījumos. Šie pētījumi ir nozīmīgi sākot arorganizācijas darba plānošanu un beidzot ar vadošo darbinieku motivāciju.Apmierinātību ar darbu raksturo trīs mērījumi; apmierinātība ar darba saturu, vidi un vietu (Garleja, 2003, 43).Darbinieka apmierinātības pakāpe ir atkarīga no daudziem faktoriem – gan noiekšējiem, gan no ārējiem. Taču vissvarīgākie kritēriji ir darba apjoms, raksturs un saturs,darba alga un izaugsmes iespējas, darba vietas aprīkošana un apkārtēja vide, kolēģi unvadība, papildus bonusi un kompensācijas, darba dienas kārtība un uzvedības normas.Manuprāt, visi šie kritēriji ir vienlīdz svarīgi. Ļoti bieţi sabiedrībā tiek uzskatīts,ka pats svarīgākais ir algas apjoms, taču, kā pierāda prakse, pat ja cilvēkiem ir ļoti labaalga, daţādi bonusi un privilēģijas, viľš tomēr var būt neapmierināts ar savu darbu, jo,piemēram, darba kolektīvā ir nelabvēlīga psiholoģiskā vide (konflikti, sliktas savstarpējasattiecības, neskaidrs darba pienākumu sadalījums un utt.). Tas negatīvi ietekmē cilvēkaiekšējo motivāciju strādāt ar atdevi, un līdz ar to cieš darba kvalitāte un produktivitāte, joviľš ir neapmierināts ar savu darbu.Spektors (Spector, 1986) apmierinātību ar darbu definē kā cilvēku izjūtas attieksmēpret savu dzīvi un saistībā ar daţādiem darba aspektiem. Spektors uzskata, ka apmierinātība ardarbu ir pakāpe, kādā cilvēkiem patīk viľu darbs. Daţi strādā ar sajūsmu un uzskata, ka darbsir galvenais viľu dzīvē. Citi savu darbu nevar ciest un strādā vienīgi tāpēc, ka jāstrādā.Spektors uzskata, ka apmierinātību ar darbu ietekmē vairāki vides un individuāliefaktori, pirmkārt apmierinātību būtiski ietekmē pati darba vide un faktori, kas ar to ir saistīti,kā pret cilvēku izturas, kādi ir veicamie darba uzdevumi, attiecības ar citiem cilvēkiem unatlīdzība. Vides faktori, kas ietekmē apmierinātību ar darbu ir lomu skaidrība, darbaraksturojums, lomu konflikts. Otrie ir individuālie faktori, ar ko cilvēks ierodas darbā, ganpersonība, gan iepriekšējā pieredze. Individuālie faktori, kas ietekmē apmierinātību ar darbu irpersonības īpašības, vecums, personības un darba saskaľa. Tieši tie veido apmierinātību ardarbu.188