CITI - rpiva

vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai vārdu izburtotu, bērnam ir grūtības izlasīt visu teikumu un tosaprast. Lasot garākus teikumus vai rindkopu, bērns var aizmirst vārdus un to nozīmi.Mūsdienu pētījumi rāda, ka disleksija ir saistīta ar smadzeľu veidošanās procesu unsaľemtās informācijas apstrādi. Cilvēkiem, kuriem ir disleksija, informācijas apstrāde notiekcitā smadzeľu daļā nekā tiem cilvēkiem, kuriem nav disleksijas. Kā būtisks iemesls, kādēļcilvēka smadzenes informāciju apstrādā šādā veidā, tiek uzskatīta iedzimtība - ģenētiskāpārmantojamība, gēnu specifiska aktivitāte un citi vēl nenoskaidroti iemesli (Slobin, 1996).Par lasītā teksta izpratnes grūtībām liecina raksturīgas lasīšanas problēmas:zems lasīšanas ātrums,bieţa apstāšanās,rindu izlaišana vai pazaudēšana tekstā,vārdu, burtu vai atsevišķu zilbju kārtības samainīšana vai izlaišana,izlasītais bieţi var tikt atkārtots un tiek nepareizi vai neatbilstoši interpretēts,neizpratne izpauţas arī rakstītajos tekstos un atklājas kā pareizrakstības kļūdas:liels kļūdu skaits diktātos un nereti arī pārrakstītos tekstos, vārdi kļūst fragmentāriun tekstā tiek ierakstīti kļūdaini, tekstos ir daudz gramatikas kļūdu un neattīstītsrokraksts.Lasītā teksta izpratnes grūtības sastopamas arī daţādos mācību priekšmetos(piemēram, svešvaloda), kad, pirmkārt, lēnais temps ierobeţo zināšanu apguvi visos pārējosmācību priekšmetos, jo noteiktajās laika robeţās zināšanas nav iespējams iegūt lasot unpierakstot. Lai to kompensētu, bērni tekstus mācās no galvas (Rosser, 1994). Tātad lasītāteksta nepietiekama izpratne var novest pie tā, ka nozīmīgi pazeminās visa skolas apmācībuproduktivitāte.Cilvēks, kuram ir grūtības izprast lasīto tekstu, satraucas tikko apjukums lasītajāinformācijā (dezorientācija) rada kļūdas. Apmēram 9–10 gadu vecumā bērns sāk apzinātiessavu problēmu, izvirzīt uzdevumus un pieľemt lēmumus problēmas risināšanai jebpārvarēšanai. Taču, disleksiķa lēmums risināt problēmu būtībā nerisina izkropļotās uztveresproblēmu, bet tas tikai dod nelielu ierobeţojumu brīvību, kas gala rezultātā tik un tā noved piemācību grūtībām (Das, 1998).Lasīšanu kā darbības veidu var uztvert divējādi: kā vārda grafiskā modeļadekodēšanas procesu mutvārdu formā - atšifrēt, salasīt iespiesto tekstu un kā rakstiskāziľojuma saprašanas procesu saprast uzrakstītā jēgu. Valoda ir simbolu sistēma, kas ir pamatsapkārtējās pasaules simboliskajām reprezentācijām psihē. Simboli ir vārdi, kas atbilstdaţādiem reālās pasaules notikumiem, situācijām un darbībām.Lasītā teksta izpratni ietekmē dzīves pieredze, kas saistīta ar piederību noteiktai šķirai,dzimumam, etniskajai grupai, seksuālajai orientācijai un fiziskajai veselībai (Sue, 1992),savukārt lasītā teksta izpratnes grūtības var liecināt par disleksiju vai lasīšanas traucējumiem.Lai lasītājs uztvertu teksta jēgu, viľam:nākas atpazīt jēgpilnas vienības (morfēmas) rakstītajā tekstā,izmantot zināmus noteikumus, kas ir morfēmu secības un izkārtojumu pamatā.Ikvienā teikumā ir divas galvenās struktūras komponentes: sintakse un semantika. Sintakseraksturo simbolu virkľu formu un struktūru, kas izveido teikumus. Lai valoda būtu saprotama,tās pamatvienības drīkst kombinēt tikai noteiktā veidā.Teksts ir mutiskās vai rakstiskās valodas kopums, ko veido vismaz divi teikumi.Izpratni nenosaka tikai apstrāde „no apakšas uz augšu‖- vienkārši uztverot un saprotot katruvēstījumā ietverto vārdu. Informācijas apstrāde „no apakšas uz augšu‖ ir tikai šī procesa vienadaļa. Ja apstrādei tiktu pakļauts ikviens secīgais vārds, tad būtu neiespējami paredzēt, kasnotiks tālāk. Tekstā ietvertās informācijas apstrādē lielā mērā piedalās arī process „no augšasuz leju‖, jo lasītāja vai klausītāja atmiľā glabājas liels zināšanu apjoms (Bourne, Sinclair,Healy, 1986). Notiek zināšanu mijiedarbība ar informāciju, kas iegūta „no apakšas uz augšu‖,87