CITI - rpiva

ērniem. Ja vecāki neatļauj sev paľemt pauzi, tas var novest pie ilgtermiľaproblēmām, kas skar visu ģimeni. Tamdēļ, bērnu interesēs, vecākiem laiku palaikam ir jāļauj sev atpūsties.A. Šorna (Schorn, 2007) (www.familienhandbuch.de) piedāvā plašāku vecākukompetences modeli:ar bērnu saistītās kompetences (piem., kā vecāki aprūpē bērnu, prot ar to apieties),ar kontekstu saistītās kompetences (kādu izziľas un darbošanās vidi vecāki piedāvābērnam),ar paša rīcību saistītās kompetences (kā vecāki izprot paši sevi, kā attiecas pret sevi, vaiviľi uzticas savām spējām tikt galā ar grūtībām).A. Šorna vecāku kompetences aplūko ciešā saistībā ar bērna vajadzībām konkrētāvecumposmā, īpašu uzmanību veltot pirmajiem bērna dzīves gadiem. Jo tieši zīdaiľa unmazbērna periodā bērns ir pilnībā atkarīgs no saviem aprūpētājiem. Būt par kompetentuvecāku šai attīstības periodā, pēc A. Šornas domām, vairāk nozīmē būt kompetentamattiecībās, saskarsmē. Vecākam ir jāspēj:pielāgoties un rūpēties atbilstoši bērna vajadzībām – nodrošināt bērnam atbilstošuēdienu un apģērbu, gādāt par bērna higiēnu un veselību;lai bērns attīstītos psihiski vesels, vecākiem ir jābūt „smalkjūtīgiem‖ (feinfühlig) – arspēju uztvert un respektēt bērna signālus un zīmes, tos atbilstoši interpretēt un adekvāti(piemēroti situācijai, bērna stāvoklim un attīstības līmenim) uz tiem reaģēt;iepriekšminētā kompetence nav iespējama bez spējas iejusties bērnā – spējas uztvertlietas un notikumus no bērna perspektīvas, kas savukārt prasa:spēju nošķirt savas paša jūtas un vajadzības no bērna jūtām un vajadzībām;būt par kompetentu vecāku nozīmē arī to, ka vecākam piemīt spēja kontrolēt savusagresīvos impulsus un pārvarēt negatīvās izjūtas un vilšanās, jo reālais bērns bieţi vien stipriatšķiras no tā iedomātā, ideālā bērniľa, par kuru vecāki sapľoja, viľu gaidot.H. Kellere (Keller, 2007) (www.familienhandbuch.de) vecāku uzvedībaskomponentus iedala trīs pamatblokos:primārā aprūpēšana,ķermeľa kontakts,ķermeľa stimulēšana.Tajos, pēc autores domām, ietilpst sekojošas vecāku uzvedības kompetences:objekta stimulācija,acu kontakts („face-to face‖),interakcijas mehānismi,uzmanība,jūtīgums un atsaucība uz bērna signāliem,emocionāls siltums,kontingence – ātra reakcija uz bērna signāliem.Citi autori, piem., H. Biemans (Biemans,1990) vai M. Ārts (Aarts, 2000) ne tikdaudz pievēršas teorētiskai analīzei, bet gan piedāvā praktiskas nodarbības video treniľuveidā vecāku kompetenču attīstīšanai. Šie video treniľi balstās uz katram cilvēkam piemītošodabisko komunikācijas spēju, kura daţādiem cilvēkiem ir izkopta daţādā līmenī, un to veidosekojoši 7 pamatelementi:palīdzēt bērnam noturēt uzmanības fokusu,apstiprināt bērna uzmanības fokusu,aktīvi gaidīt bērna reakciju uz pieaugušā akciju,nosaukt notiekošās darbības, pieredzi, izjūtas un gaidas,nosaukt vēlamo uzvedību,78