CITI - rpiva

Daudzus gadus kā ģimenes relikvija tiek glabāta Eduarda Stotta kora dienasgrāmata,kurā viľš precīzi atzīmē sava kolektīva radošo darbību, dziedātāju vārdus un uzvārdus.1930. gada 14. septembrī Allaţu Tautas namā notiek Allaţu kora 60 gadu jubilejaskoncerts. Ir saglabājusies kora izpildīto dziesmu programma. Secinu, ka koris izpilda diezgansareţģītus darbus, un tas liecina par Allaţu kora augsto līmeni.1931. gada 20., 21. un 22. jūnijā Ed. Stotta vadītais Allaţu koris piedalās VII LatvijasVispārējos dziesmu svētkos. Allaţus pārstāv 30 dziedātāji. Laikā līdz 1933. gadam korisuzstājas pagasta un novada Dziesmu svētkos.1933. gada 8. janvārī, piedaloties konservatorijas profesoram Nikolajam Vanadziľamun operdziedātājam, pedagogam Viktoram Stottam, notiek Allaţu baznīcas ērģeļu iesvētīšana.Koncertā izskan Jāzepa Vītola „Dieva lūgums‖, Jurjānu Andreja „Uz augšu‖, Ādolfa Ābeles„Lūgšana‖ u. c. dziesmas.1933. gadā no 17. līdz 19. jūlijam Rīgā notiek Pirmo Latvijas dziesmu svētku 60 gaduatceres koncerts, kurā kā virsdiriģenti piedalās – Teodors Reiters, Teodors Kalniľš un EmilisMelngailis. Koncertā piedalās Allaţu pagasta koris. Programmā ietvertas četrdesmit latviešukomponistu dziesmas. Kā pirmā izskan Baumaľu Kārļa „Dievs, svētī Latviju‖, tad A. Jurjāna„Ak, Jeruzaleme mosties‖, J. Vītola „Dieva lūgums‖, E. Melngaiļa „Pirmo Dziesmusvētkupiemiľai‖, J. Cimzes „Kas tie tādi?‖, „Rīga dimd‖, Alfrēda Kalniľa „Latvju himna‖ u. c.Koris 1934. gada vasarā piedalās vairākos novada dziesmu svētkos Nītaurē, Siguldā unMālpilī. Pavisam 1934. gadā Ed. Stotta kora dienasgrāmatā uzskaitītas 12 uzstāšanās.Neaizmirstams kora dalībniekiem paliek 1936. gada 21. septembris, kad koris ar dziesmāmsveic Valsts prezidentu Kārli Ulmani. Prezidents ministru pavadībā ierodas Allaţos, kurapmeklē lielākās zemnieku saimniecības un Allaţu pamatskolu.1937. gada 4. jūlijā Allaţu pagastā tiek rīkota dziesmu diena, kurā kā virsdiriģentspiedalās Teodors Kalniľš. Kopkorī dzied Inčukalna, Nītaures, Siguldas, Mālpils, Turaidas unMores koris. Līdzīgi dziedāšanas svētki vasarā notiek Cēsīs.Eduarda Stotta vadībā koris piedalās IX Vispārējos Dziesmu svētkos. Svētki notiek no1938. gada 16. līdz 19. jūnijam Rīgā, Pārdaugavas Uzvaras laukuma jaunuzceltajā estrādē.Koru virsdiriģenti ir Teodors Kalniľš, Emilis Melngailis un Teodors Reiters. Starp kopkora14456 dziedātājiem ir arī 20 allaţnieki.1940. gadā Allaţu kori pārdēvē par Allaţu Aizsargu kori. Turpmākos koradienasgrāmatas ierakstus lasot, var nojaust, cik saspringta situācija valda sabiedrībā. EduardsStotts par tā laika notikumiem raksta: „Allaţu korim jādzied bija vēl 1940. gada 7. novembrīKomunistu revolūcijas svētkos. Toreiz diriģēja Jānis Jansons. Man bija saslimuši bērni armasalām, tāpēc es sabiedrībā rādīties nevarēju. Tad pat arī sāku spēlēt baznīcā ērģeles, joskolotājs Jansons vairs nedrīkstēja. 1940. gada 31. decembrī, sagaidot Jauno 1941. gadu, vēlbija jādzied Tautas namā. „Nelaimīgā‖ kārtā, tā komunistu Himna ar nolūku sajuka, bija jāsākno gala. Vēl tika dziedātas „Suļiko‖ un citas dziesmas manā vadībā‖ (Stotts, 1944).Koris darbību nepārtrauc arī Otrā Pasaules kara gados. Vēl 1942. gada 14. jūnijā, Sērudienas piemiľai koris izpilda vairākas dziesmas. Koncertā piedalās arī solisti – brālis Viktorsun viľa kundze Magda Stotti. Meţraga solo izpilda Jānis Zicmanis.1943. gada vasarā Rīgā, pie Kara skolas sporta laukumā, notiek Dziesmu dienas, uzkurām ierodas daudzi kori, tostarp arī Allaţu koris. Dziesmu dienu ideja ir saistīta ar Pirmodziedāšanas svētku septiľdesmitgades atceri. Dziedātāju skaits kolektīvā samazinās, jo daudzitiek aizsaukti karā. 1944. gadā korim ir vēl daţas uzstāšanās. Kara darbībai tuvojoties Allaţupagastam, 1944. gada 25. septembrī Eduards Stotts ar ģimeni atstāj savus dzimtos „Kūkiľus‖lai dotos bēgļu gaitās uz Vāciju.Vācijā Eduarda Stotta ģimene turpina darbību muzikālajos kolektīvos. 1945. gadāEduards un Lūcija Stotti dzied E. Maršana latviešu bēgļu korī, bet 1946. gadā, E. Stotts uzsāk83