vadīt skolēnu kori Oldenburgā. Kad cerības atgriezties dzimtenē ir zudušas, Stottu ģimeneemigrē uz ASV, kur jau trīs gadus dzīvo vecākais brālis Viktors Stotts ar ģimeni.Pēc ieceļošanas ASV 1949. gadā E. Stotts uzsāk darbību privātbiznesā, paralēlidarbam komponē kora dziesmas un ir Bruno Skultes dibinātā kora dalībnieks. Ľujorkāturpinās jau Oldenburgā iesāktā sadarbība ar komponistu un diriģentu Bruno Skulti.1969. gadā Eduards Stotts savā dzīvesvietā Jamaikā (ASV) dibina un vada vīruansambli, bet 1971. gadā jau 68 gadu vecumā ir Ľujorkas Daugavas Vanagu vīru koradiriģents. Kora dalībnieki ir daudzi vecie leģionāri (Kalviša, 2007. gada 15. maijā).Ľujorkas Latviešu Organizācijas rīkotajā Latviešu valsts svētku 60 gadu atcereskoncertā Ľujorkā 1978. gada 18. novembrī tiek atskaľota Eduarda Stotta kora dziesma arRaiľa vārdiem „Kurzemniece‖. Svētku runu pasākumā teic Dr. Vaira Vīķe- Freiberga.Eduarda Stotta komponēto kora dziesmu skaits ar katru gadu palielinās. Visvairākdziesmu rakstītas jauktajiem koriem, tad vīru un sievu koriem, kā arī daţas dziesmas bērniem.1979. gadā E. Stotta 70 darbi tika apkopoti dziesmu krājumā. Visas dziesmu melodijas iroriģinālmelodijas. Dziesmā „Kurzemniece‖ ir ievīts latviešu tautasdziesmas „Pūt vējiľi‖motīvs.SECINĀJUMIEduarda Stotta personība pilnveidojas visā mūţa garumā. Cilvēka panākumus, cieľuun simpātijas sabiedrībā lielā mērā nosaka personas īpašības – spējas, zināšanas,temperaments, prasmes utt. Ir vajadzīga liela uzdrīkstēšanās, mērķtiecība un prasme aizraut,kā arī stingrība, lai uzľemtos kolektīva vadītāja pienākumus, un tādas īpašības ir EduardamStottam.Ja personība ir apveltīta ar radošām spējām, tad tā nekad nestāv uz vietas, bet sevipilnveidodama dod spēku arī apkārtējiem. Cilvēka personības attīstību ietekmē daudzi faktori,bet galvenie ir iedzimtība, sociālā vide, audzināšana un pašaudzināšana. Liela nozīme šajāprocesā ir iedzimtībai, bet par svarīgāku tiek uzskatīta sociālās vides iedarbība, apkārtējiecilvēki un to savstarpējās attiecības. Būtiska ir arī paša cilvēka darbība un aktivitāte.VĒRES1. Briede, V. (1987) Latviešu operteātris. Rīga: Zinātne, 247 lpp.2. Ernestsons, F. (22. janvāris, 1937) Allaţu pagasts. Brīvā zeme, Nr. 17. Rīga, 104 lpp.3. Kalvišas, I. (2007. gada 15. maijs) Intervija ar Eduarda Stotta mazdēlu Edvīnu Stotu. Allaţu pagasta„Kūkiľos‖.4. Kalviša, I. 2007.gada 17.februāris) Intervijas ar Viktora Stotta meitu Beatrisi Rasums. ASV.5. Lesiľš, K. (21. decembris, 1974) Mūzikas pieskaľots mūţs. Laiks, Nr. 102. Ľujorka, 9. lpp.6. Rauzāns, G. (20. maijs, 1999) Vēlreiz par jaunām sejām senā fotogrāfijā. Latvijas Vēstnesis, Nr.163/166(1623/1626).7. Reľģe, V. (1999) Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas. Rīga: Zvaigzne ABC, 121 lpp.8. Stotts, E. (1944) Kora dienasgrāmata. E. Stotta rokraksts. Ģimenes arhīvs.9. Vētra, M. (1954) Mans Baltais nams: personīgas atmiņas. Rīga: Grāmatu draugs, 291 lpp.10. Zālītis, J. (1960) Raksti. sastād. Milda Zālīte. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 388.–389. lpp.11. Zvirbule, A. (2004) Kultūrvides izglītība. Rīga: RaKa, 122 lpp.Inguna KalvišaRīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolaProfesionālā bakalaura studiju programma Mūzikas skolotājs5. kursa studenteTālrunis: 28787719E-pasts: ingunakalvisa@inbox.lv84
Anda KauliľaRīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, LatvijaLASĪTĀ TEKSTA IZPRATNES UN ATTIEKSMES PRET LASĪŠANUSAISTĪBAKOPSAVILKUMSIevads. Raksta autore analizē lasītā teksta izpratnes veidošanos un attieksmes pret lasīšanuatšķirības sākumskolā (2. klasē), pamatskolā (8. klasē) un vidusskolā (11. klasē).Darba mērķis. Aanalizēt lasītā teksta izpratnes un attieksmes pret lasīšanu īpatnības.Materiāli un metodes: teorētiskā metode- zinātniskās literatūras studijas un analīze,empīriskās metodes - vārdu ķēžu tests, aptauja, pētījuma grupa - 184 izglītojamie.Rezultāti. Pieaugot lasītprasmei, padziļinoties lasītā teksta izpratnei (8. un 11. klasē)pazeminās motivācija lasīt. Dominējot ārējai lasīšanas motivācijai (2. klasē), ne vienmērizprotot izlasīto, pastāv augsta vēlme lasīt.Secinājumi. Lasītā teksta izpratnes veidošanās process norit visā indivīda dzīves (lasīšanasprocesa) laikā, un to ietekmē izglītota vide, sarunvalodas prasme, paša pieredze, sastopotiesar tekstu, pakāpenība un pēctecība apmācību procesā, ticība sev un panākumiem. Lasītāteksta izpratne un attieksme pret lasīšanu nav būtiski atšķirīga 8. un 11. klasē, savukārtatšķiras no 2. klases izglītojamo vērtējuma.Atslēgas vārdi: lasītā teksta izpratne, lasīšanas traucējumi, lasītprasme.IEVADSIzglītības procesa laikā, pieaugot informācijas apjomam un nepieciešamībai šoinformāciju izlasīt un saprast, aizvien palielinās arī to bērnu un jauniešu skaits, kam tassagādā grūtības. Taču gandrīz visi skolas mācību priekšmeti, un līdz ar to arī akadēmiskosekmju līmenis, ir tieši atkarīgs no lasītā teksta izpratnes un attieksmes pret lasīšanu kā tādu.Lasītā teksta izpratnes grūtības var būt saistītas gan ar nepietiekamu mācību procesa kvalitāti,gan motivācijas trūkumu, gan nepietiekamu intelektuālo attīstību, gan daţādiem lasīšanastraucējumiem u. c.DARBA MĒRĶISAnalizēt lasītā teksta izpratnes un attieksmes pret lasīšanu īpatnības.MATERIĀLI UN METODESSkolas mācību un vienlaicīgi arī lasītprasmes mācīšanas mērķis ir mācīt izglītojamajiempatstāvīgi lasīt, izprotot lasītā jēgu, fokusējoties uz lasītā saturu. Lasīšana ir gan lasītmācīšanās, gan lasīšana, lai mācītos.Lasītā teksta izpratne ir nozīmīga ikvienā dzīves jomā un ikvienā vecumā. Skolasapmācības sākumā, sākot apgūt lasīšanas iemaľas, izglītojamie tomēr nereti tiek mudinātilasīt ātrāk un vairāk, lai tādejādi it kā apliecinātu savu lasīt prasmju iemaľu kvalitāti. Taču nevienmēr ātrums un izpratne ir viena otru papildinoša.Starptautiskajos lasītprasmes pētījumos, ko jau kopš 1991. gada organizē Starptautiskāizglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (IEA) un Ekonomiskās sadarbības unattīstības organizācija (OECD) konstatēts, ka strauji pasliktinās skolēnu lasītprasme, kas irbūtiska visu akadēmisko sekmju gūšanā. Arī ziľas par Latvijas skolēnu vietu šajāpētījumā nav optimistiskas - Latvijai pēdējā pētījuma posmā, kas noslēdzās 2007. gadā, irbūtiski zema vieta. Vidējie lasītprasmes sasniegumi Latvijas PIRLS (Progress inInternational Reading Literacy Study) rezultātu grupā meklējami pēdējo desmit valstuvidū - 2001. gadā 5. vietā, bet jau 2006. gadā 13. vietā 4. klašu skolēnu grupā, uzrādotbūtisku rezultātu samazinājumu informatīvo tekstu izpratnē (www.pirls.bc.edu).85
- Page 6 and 7:
1. attēls. Deju kolektīva koncert
- Page 8 and 9:
4. attēls. Pieredzes veidošanās
- Page 10 and 11:
6. attēls. Deju kolektīva koncert
- Page 12 and 13:
veidošanai un attīstīšanai prak
- Page 14 and 15:
DARBA MĒRĶISTeorētiski un prakti
- Page 16 and 17:
ealitāti. Saziľas situācijas izs
- Page 18 and 19:
Kritēriji, pēc kuriem ir noteikta
- Page 20 and 21:
3. attēls. Situāciju analīze jau
- Page 22 and 23:
LIĀNA BIEZBĀRDERīgas Pedagoģija
- Page 24 and 25:
vajadzībām un interesēm un ļaut
- Page 26 and 27:
Jau J. A. Komenskis „Lielajā did
- Page 28 and 29:
mācību literatūras un metoţu iz
- Page 30 and 31:
7. VĒRES1. Beļickis, I. (2001) Iz
- Page 32 and 33:
arhīva darbs.Sekretārei/am tiek i
- Page 34 and 35: attiecināmi uz stāvokli Latvijā.
- Page 36 and 37: Nozīmības pakāpevadības tiesisk
- Page 38 and 39: ētikas un estētikas pamati; lietv
- Page 40 and 41: darba intensitātes rādītājus. P
- Page 42 and 43: 2. tabula. RSI Guard uzskaites rezu
- Page 44 and 45: 1. attēls. Triju respondentu darba
- Page 46 and 47: 6. tabula. Triju respondentu RSI Gu
- Page 48 and 49: Otrajam respondentam: vienveidīga,
- Page 50 and 51: Apkopojot rezultātus, var secināt
- Page 52 and 53: 11. tabula. Rotētā faktoru svaru
- Page 54 and 55: VĒRES1. A Detailed Analysis of Rsi
- Page 56 and 57: indivīdam un katrai cilvēku grupa
- Page 58 and 59: vadoľiem, senioru koru repertuāra
- Page 60 and 61: 3) izpratne par to, ka dziedāšana
- Page 62 and 63: The phrase 'Rescue attempts are bei
- Page 64 and 65: RESULTSObservation sheet for the 12
- Page 66 and 67: What kind of activities do you enjo
- Page 68 and 69: Language learners need to be collec
- Page 70 and 71: ealizēties viľa radošajām poten
- Page 72 and 73: REZULTĀTSGadiem ritot skolēni gū
- Page 74 and 75: Skolotājs vada skolēna darbību v
- Page 76 and 77: Aplūkojot grāmatu plauktus grāma
- Page 78 and 79: ērniem. Ja vecāki neatļauj sev p
- Page 80 and 81: INGUNA KALVIŠARīgas Pedagoģijas
- Page 82 and 83: veltītu Brāmsam un Šūmanim mūz
- Page 86 and 87: Skolas apmācības procesā spēja
- Page 88 and 89: apstrādājot skaľas un simbolus.
- Page 90 and 91: 2. Rakstītā teksta uztverei un vi
- Page 92 and 93: DARBA MĒRĶISIzzināt Raimonda Pau
- Page 94 and 95: P. Pečerskis atzīmē, ka tā ir a
- Page 96 and 97: MADARA KIRŠFELDERīgas Pedagoģija
- Page 98 and 99: prognozējošajai funkcijai, kur no
- Page 100 and 101: Stratēģiskais mērķis ir īss un
- Page 102 and 103: Lai izstrādātu vērtēšanas krit
- Page 104 and 105: ZIGRĪDA KRĪGERERīgas Pedagoģija
- Page 106 and 107: spēcīga diafragma - mūsu lielāk
- Page 108 and 109: augstumu skaľu rindā, tad vokāl
- Page 110 and 111: kuru balsis sākumā šķitušas ne
- Page 112 and 113: DAIGA KRONBERGARīgas Pedagoģijas
- Page 114 and 115: ievērotu, jo veidojot savstarpēj
- Page 116 and 117: savstarpējo attiecību normas, kā
- Page 118 and 119: SECINĀJUMI1. Lietišķā etiķete
- Page 120 and 121: „Uzņēmējdarbības izpratne. Sp
- Page 122 and 123: zinātne par saimniecību, par to,
- Page 124 and 125: Inovācijas gala rezultāts ir jaun
- Page 126 and 127: Tikai uzľēmējdarbības sektorā
- Page 128 and 129: SECINĀJUMI1. Globālās krīzes ie
- Page 130 and 131: vienu elementu, kas nedaudz pietuvi
- Page 132 and 133: Visbieţāk (33%-36%) respondenti s
- Page 134 and 135:
Valsts policiju, bieţāk norādīj
- Page 136 and 137:
Kā arī nepieciešams izveidot pol
- Page 138 and 139:
Lai risinātu šo skolotājiem šķ
- Page 140 and 141:
Ja skolotājs, izvirzot problēmu,
- Page 142 and 143:
kā arī nav skaidrība par skolēn
- Page 144 and 145:
4. attēls25%DažreizVienmēr75%Tas
- Page 146 and 147:
VĒRES1. Fišers, R. (2005) Mācīs
- Page 148 and 149:
Zīmolu aizsargā kā uzľēmuma in
- Page 150 and 151:
Adidas kontrolē nonāca aptuveni 2
- Page 152 and 153:
Uzľēmums nodarbojas ar labāko, k
- Page 154 and 155:
Viens no mārketinga komunikāciju
- Page 156 and 157:
Vērtējot zīmolus pēc tā, kurš
- Page 158 and 159:
PROBLEMS WHICH PUPILS FACE IN SCHOO
- Page 160 and 161:
class). Learning quality and speed
- Page 162 and 163:
individuality and affect it appropr
- Page 164 and 165:
Intelekts tiek skaidrots kā intele
- Page 166 and 167:
mērķtiecīga audzināšana. Tāp
- Page 168 and 169:
5. Stāstījuma veidošana, sacerē
- Page 170 and 171:
INTA RATNIECERiga Teacher Training
- Page 172 and 173:
to the needs of each party involved
- Page 174 and 175:
materials on a DVD, a collection of
- Page 176 and 177:
New information and communication t
- Page 178 and 179:
1. To stimulate contemporary Englis
- Page 180 and 181:
LENA SCHRAMMTechnische Universität
- Page 182 and 183:
material is only available in one c
- Page 184 and 185:
Adding one more question from the i
- Page 186 and 187:
INA STRAUTNIECERīgas Pedagoģijas
- Page 188 and 189:
līdzīgas un ir saistītas ar cilv
- Page 190 and 191:
SamaksaPaaugstinājumsamatāDarba v
- Page 192 and 193:
Arī SIA ―Inna Projekts‖ darbin
- Page 194 and 195:
VĒRES1. Blumberga, S., Grundmane,
- Page 196 and 197:
vieglam ceļam mācībās, bet izsl
- Page 198 and 199:
pārējās valodas tiek izslēgtas
- Page 200 and 201:
LIGITA TURLAJAValsts robeţsardzes
- Page 202 and 203:
1.attēls. Respondentu vecuma grupa
- Page 204 and 205:
tālu no savas sociālās vides;jā
- Page 206 and 207:
AIJA URBĀNERīgas Pedagoģijas un
- Page 208 and 209:
Tikai pēc tam seko citi līdzekļi
- Page 210 and 211:
līdzi, izpildīt daţas darbības,
- Page 212 and 213:
6. Cik bieţi Jūs izmantojat pirst
- Page 214 and 215:
VĒRES1. Boša, R. (1999) Bērnu ru
- Page 216 and 217:
Vienotas elektroniskas formas, darb
- Page 218 and 219:
4. attēls. Neprofesionāli noform
- Page 220 and 221:
REZULTĀTIVEIDLAPU IZVEIDE PROGRAMM
- Page 222 and 223:
DAGNIJA VIGULERīgas Pedagoģijas u
- Page 224 and 225:
īsu brīdi, pieaugušo vadībā un
- Page 226 and 227:
Pirmsskolas vecuma bērna personīb
- Page 228 and 229:
informāciju, kas pauţ saprotamu e
- Page 230 and 231:
1. attēls. B. S. Blūma taksonomij
- Page 232 and 233:
Kursa apguve nodrošina dejotāja s
- Page 234 and 235:
Apstiprinošas atbildes par emocion
- Page 236 and 237:
SINTIJA ZAĻKALNERīgas Pedagoģija
- Page 238 and 239:
vēlme ko mainīt dzīvēneapmierin
- Page 240 and 241:
1. zīmējums. VP darbinieku amatal
- Page 242 and 243:
ierindniekikaprāļiseržantivirsse
- Page 244 and 245:
vidējāvidējā speciālā1.līme