Vineta Kaulača. Telpas. Pāreja II. Audekls, eļļa. 180 x 250 cm. 2010Par mākslinieci skat. Lindas Treijas apceri 30. lpp
Maija MeirāneMĪTS PAR VIENTULĪBUDzejoļos viņa ir iemācījusies raudzīties uzsevi it kā no kāda cita redzes punkta. Tas notiekpastarpināti, ar atkāpēm un it kā caurattāluma lēcu, pārtopot tēlā, kurš to uzklausa.Reizēm norādot, kur skatīties un kas slīdgarām. Lai novērstos no tā, kas sāp. Alienācijano sava iekšējā „es”.Dotā īpašība jaunās dzejnieces Annas Fomasbrīvā panta valodas domu padziļina un izraisalasītāja iesaisti ar izjūtu skālu, kas līdzīgatai, ko piedzīvojam, raugoties dramatiskāuzvedumā. Viņa to dara ar lielu pašpārliecību,kā runājot ar mums neredzamiem.Annas Fomas dzejā (agrāk viņa saucās savāīstajā vārdā) loma piešķirta iekšējiem monologiemun uzrunām klāt neesošiem. Tā irpašapmāna valoda, ar kuru mēs mierināmizmisumu sevī un citos. Mazie meli, kas liekuz mirkli smaidīt un neredzēt, kas apkārtnēnospiedošs, – brīvā panta vai dzejprozas tiešumā,kā dzejoļu ciklā „Mēs taču esam laimīgi,vai ne, Pinokio?”– mēs protam laimīgi māt ar roku /nenojaušot, ka pēdējās atvadas nejaušiizmestas kā nobružāta sīknauda, kur vairsnevar / atpazīt ne ciparu, ne ģerboni /- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -– mēs esam kļuvuši pieminekļi. aizejošavilciena dunā / īstāki nekā tikko pienākušāpasažieru vilciena / galastaciju sasniegušāpūļa nopūtā. (Karogs 2010 / 4 )Kas ir Anna Foma?1988. g. Cēsīs dzimusī dzejniece atbild JGjautājumiem:Savā literatūras laukā nenodarbojos ar dzejuvien. Dzeja – tā man ir godprātība un būtībāikviens dzejolis man ir katarse. Esmu ganrāta no saviem kolēģiem, tā sakot: ... kamdēļtik skumja dzeja? ... Laikā, kad Latvijāvaldīja drūmi apstākļi, pieteicās Kārlis Skalbe,Rainis ... viņi ienesa gaismu jau tā drūmajālaikā.Bieži domāju – (tagad arī lasu vēsturisko romānu„Goija jeb ērkšķainais ceļš uz atskārsmi/ vai atklāsmi”), kas ir palicis pāri no laikiem,kad vērtības, uz ko cilvēki tiecās, bijaskaidras un tiešas, bet kas ir tagad – internetalaikmets, kurā cilvēki viens no otra atsvešinās.Es to ļoti izjūtu un dažreiz domāju,kamdēļ gan nepiedzimu kaut tā paša 18.-19.gs. laikā (..) Mūsdienu laikmets ir saputrojisvisu aizgājušo, mēģinot atdzīvināt, radīt kojaunu – lielākoties 21. gs. pirmajā plānā irnostādīts „cilvēks cilvēkā pašā”. Individualitāte.Nav jau vairs konkrētu mērķu, ko aizsāktpasaules mērogos – ir tikai mazais cilvēks,vientuļa sala.Es iestājos LKA (Latvijas Kultūras akadēmijā)tikko no vidusskolas sola – pirmos divus kursusman noteikti bija trakas acis, jo gribājuzināt VISU. Stājos aktieros, tiku dramaturgospie Laura Gundara. Dramaturģijas studijascitās valstīs ļoti atšķiras no dramaturģijasstudijām Latvijā. Lauris Gundars ir ļoti labsskolotājs, es viņu ļoti cienu, viņš man noacīm norāva apsējus (..) deva iespēju izstāstītstāstu. Un stāsts ir gan dzejolī, gan lugā,absolūti visur tas ir. Dramaturģija ir kokasaknes – teātrī bez šīm saknēm nu nekādi.Paralēli dramaturģijas studijām mācījos pieMāras Ķimeles, varētu pat sacīt, ka savus filozofiskosuzskatus esmu mācījusies tieši noviņas. Studiju laikā mēs bijām režisoru, aktieruun dramaturgu apvienotais kurss. Aizmuguras jau trīs izrādes pie jaunajiem režisoriem.Spēlēju kā aktrise, izrāde „Makbets”ir iekļauta Nacionālā teātra repertuārā (rež.N. Griestiņš). Savos 22 gados esmu nospēlējusiŠekspīra Lēdijas Makbetas lomu. Unesmu par to lepna.Biju studēt Polijā. Gan poļu valodu, gan dramaturģijuaktieru skolā. PWST (PaństwowaWyższa Szkoła Teatralna im. L. Solskiego) –tā ir stiprākā aktierskola Eiropā. Tur ieguvupatstāvību un mācījos pašdisciplīnu. Neteikšu,ka nejutos Krakovā kā Kafka „Pilī” – mācījossarunāties poliski, jo atbraucot uz Poliju,no valodas nejēdzu pilnīgi NEKO. Mēnešalaikā iemācījos runāt tekoši.Atdzeju neesmu rakstījusi. Atdzejoju tikai(pašas vajadzībām) dažus Brodska dzejoļus.Pārzinu krievu valodu. Labprāt lasu lugaskrieviski – viņu valodā ir spēks. Latviski krievurakstnieku darbus lasīt nevajadzētu. Navtas. Kā sacījis Sodums par Dantes atdzejošanunoteiktā pantmērā: – Zūd dimensija unDante vairs nav Dante.Es lasu daudz. Sirdij tuvākie autori – Ahmatova,Jeerits, William Blake, Brodskis, un Gogoliļoti cienu, tāpat Čehovu...un noteiktivēl citi.*Tāpat kā Ahmatova, Anna Foma dzejā ir mēģinājusikāpināt izmisuma un sasalšanas izjūtas.„Mīts par vientulību” un serijā „Anna11
Change language