VOL. LVII, No 4, ISSUE 267

Zviedrijā un Austrālijā, kamēr Latvija spēj lepotiesar mazāk nekā 200. Iznāk, ka mūsueksperti baltiešu lietās nespēj vai arī nevēlasiedziļināties šīs jomas zinātniskajā literatūrāangļu valodā. Šo intelektuālo nabadzību raksturoarī fakts, ka no pēdējiem 100 JBS redakcijāiesniegtajiem rakstiem tikai trīs ir nākušino Latvijas. Visvairāk žurnālam ir devušasun arī žurnālu izmantojušas igauņu akadēmiskāsaprindas.Klārka vēlme ir turpināt celt JBS reputācijuun vairot lasītāju skaitu. Tas ir grūts uzdevums,jo JBS un tamlīdzīgus akadēmiskus izdevumusvērtē anonīmi, dažādas akadēmiskasjomas pārstāvoši eksperti. Mūsdienāsžurnālā, kas nav vairs domāts galvenokārtAABS biedriem, bet krietni plašākām zinātniskāmaprindām, dominē vēsturnieku pieejaun sociālo zinātņu teorijās ievirzīti raksti. Samazināsaprakstošo vēstījumu skaits. To liecinaarī aplūkojamais JBS laidiens. No savaspuses prognozēju, ka JG lasītājiem patiks pirmais,nepatiks otrais, bet viņus kaitinās ceturtaisraksts.Pirmajā – Kalifornijas un Tartu U. politiskozinātņu profesors Reins Tāgepera() dod plašu vēsturiskuieskatu igauņu un latviešu nacionālajā izaugsmē,kur īpaša loma piešķirta bīskapamAlbertam, reformātoram Mārtiņam Luteramun Livonijas iekarotājam Pēterim I.Otrajā lasāms valsts pārvaldes pētnieka un baltiešukaraskolas prof. Holgera Meldera (Mölder) augstā stilāsacerēts pētījums par Baltijas valstu sadarbībasproblēmām drošības jautājumos. Trešaisraksts nāk no Tartu U. doktorandes Rotmetsas(Helen Rohtmets ).Tā temats: Igaunijas pilsonības politika 1920.gadu sākumā, kad Igaunijā atgriezās I Pasauleskara bēgļi. Tolaik pavalstniecība varēja tiktpiešķirta arī citur, īpaši Krievijā, dzīvojošiemigauņiem. Apmēram puse no 200 000 ārpusIgaunijas mītošajiem igauņiem vēlējās kļūtpavalstnieki. Šī vēlēšanās īstenojās 81 000.Ceturtajā pētījumā Pensilvanijas (Pennsylvania)U. absolvents vēsturē Aro Velmets() salīdzina okupācijasmuzejus trīs Baltijas valstīs. Samērā mazaisigauņu muzejs koncentrējas uz padomjuokupāciju un valsts bojāeju, kam seko 50gadu posts dažādos līmeņos. Muzejam, koapmeklē 25 000 skatītāju gadā, 2/3 ($25 000)no budžeta sedz Kultūras ministrija. PrivātaisGrūtas parka muzejs Lietuvā, patālu no lielpilsētām,Druskininkai pievārtē, ir sēņu audzētājaViliumas Malinauskas tūrisma veicināšanaspasākums – liels apmeklētāju skaitsun atrakciju dažādība, bet grāmatu u.c. informatīvumateriālu uzkrītošs trūkums. Samērālielais un plašāk pazīstamais LatvijasOkupācijas muzejs izceļas ar plašu programmu,lielu apmeklētāju skaitu, ievērojamupublikāciju klāstu, bet nelielu valsts atbalstu.Kaut arī Velmets ar pateicību atsaucas uz četriempadomdevējiem, rakstā ir arī neveikli unapšaubāmi viedokļi.Kamēr Tartu U. valodnieki prof. Martins Ehala() un Anastassia Zabrodskaja,analizējot bagātīgus statistiskos datus,apraksta tiešām interesanto modeli valodasstipruma vērtēšanai igauņu un krievu attiecībās,tās pašas augstskolas doktorande KadriKoreinika () pievēršasdialektu un Dienvidigaunijas valodu ideoloģiskiemjautājumiem. Dr. Violetta Parutis() no LondonasSchool of Slavonic & East European Studies,University College salīdzina poļu un lietuviešuekonomisko emigrantu iedzīvošanos jaunajāmītnes zemē – viņiem par labu nākotrasistiskie darba devēju uzskati, proti, tomēr„savējie”, Eiropas „baltie” strādnieki.No grāmatu apskatiem JG lasītajiem drošivien visvairāk interesēs prof. Andreja Plakana(Iowa State U.) recenzija par KristīnesVolfārtes grāmatu Rīgas Latviešu biedrībaun latviešu nacionālā kustība no 1868.līdz 1905. gadam. Pārējās: Pietro U. Dini.Aliletoescvr: Linguistica baltica delle origini– teorie e contesti linguistici nel Cinquecento(recenzents: William R. Schmalstieg. ThePennsylvania State U.); Anja Wilhelmi. Lebensweltenvon Frauen der deutschen Oberschichtim Baltikum (1800-1939): Eine Untersuchunganhand von Autobiographien (SirjeKivimäe, Tallinn); Peter Haslinger, ed. Schutzvereinein Ostmitteleuropa: Vereinswesen,Sprachkonflikte und Dynamiken nationalerMobilisierung 1860-1939 (Raimonds Cerūzis,U. of Latvia); Šarūnas Liekis. 1939: TheYear That Changed Everything in Lithuania’sHistory (Christoph Dieckmann, Keele U.); JolantaAidukaite, ed. Poverty, Urbanity andSocial Policy: Central and Eastern EuropeCompared (Tone Fløtten, Fafo, Oslo); JaninaŠleivytė. Russia’s European Agenda and theBaltic States (Viatcheslav Morozov, U. of Tartu);Maria Mälksoo. The Politics of BecomingEuropean: A Study of Polish and Baltic Post-Cold War Security Imaginaries (Meike Wulf,U. of Maastricht). Numura noslēgumā jaunopublikāciju saraksts.Gundars Ķeniņš KingsPacifika Luterāņu Universitāte87