VOL. LVII, No 4, ISSUE 267

Čikāgas piecīši 1960. gados – Janīna Ankipāne un (nokr.) Alberts Legzdiņš, Uldis Ievāns, Uldis Streips unIlmārs DzenisPaula Reicha, dzimtene ar izsmalcinātību, dziedāšanu,desām un vasaras saulgriežiem (..) Rīga ir arhitektūrasskaistuma un bruģakmeņu ielu brīnums, pakurām baltiešu daiļavas augstpapēžu kurpēs pārvietojasar tādu grāciju, kas liktu raudāt Tirai [supermodelētājaTyra Banks]. (..) No Latvijas mutuļojošajiemiedzīvotājiem plūst kaut kā apspiestības gadus pārdzīvojušaisdzīves spars, tiekšanās pēc brīvības unpašizpausme (Wall Street Journal 27.VIII). Nu viņivar priecāties atkal par vienu viņas grāmatu latviski– Noslēpumainie kauli (Bare Bones), ko tulkojis JānisMarkots. ••• Latviski izdots slavenā krievu rakstniekaMihaila Bulgakova (Михаил Булгаков) Teātraromāns (Театральный роман), ko var uzskatīt parautobiogrāfiskām piezīmēm. (vg)DAŽĀDA SATURA – Jaungaitnieks un 2011. gada ĒrikaRaistera piemiņas fonda laureāts, ārsts un literatūrkritiķisPāvils Vasariņš rakstu un atmiņu krājumāVaravīksnes spēks sakopojis agrākos gados rakstītasdažādas apceres, pārskatus, recenzijas, reportāžasun piemiņas rakstus, kas ļauj ieskatīties trimdasrakstnieku devumā, kā arī domu apmaiņā starp Latvijasun aizokeāna literātiem. ••• Mākslas zinātnieceEleonora Šturma kopā ar mākslas zinātnieku MāriBranci sastādījusi savu rakstu izlasi 50 gadus mākslaipa pēdām, ar kuras palīdzību var izsekot latviešumākslinieku devumam 50 gadu garumā Ņujorkā untās apkārtnē. ••• Kanādā (Hamiltonā) dzīvojušāsvalodnieces Veras Paulīnes Streitas simtgadei pargodu viņas brāļa meitas ir izdevušas apcerējumu sakopojumuTēvzeme tuvu un tālu, kurā iekļauti latviešuliterārajos vakaros nolasīti kultūrvēsturiski un literāripriekšlasījumi, kā arī fragmenti no viņas sūtītāmvēstulēm uz Latviju. ••• Režisora Oļģerta Krodera90 dzimšanas dienai par godu atkārtoti izdota 1993.g. sarakstītā autobiogrāfija Mēģinu būt atklāts, – režisorssavām acīm ir pieredzējis gandrīz visu Latviju,jo ir tikai trīs gadus jaunāks par to. ••• PublicistsAlfrēds Ābele grāmatās Par valsti un Par tautu.Latviešiem būt vai nebūt? runā par latviešu tautas unvalsts uzdevumu, garīgo aicinājumu, valstisko morāliun varas nesēju morāli. Ne velti tās iznāk sērijā Gudralatvieša rokasgrāmata... ••• Gluži pretēju, visādiemapmelojumiem un nepatiesībām pilnu grāmatuNākotnes melnraksts sarak stījis Saeimas deputātsJānis Urbanovičs (SC), žurnālists Juris Paiders unKrievijas prezidenta Dmitrija Medvedjeva labs draugsun padomnieks Igors Jurgens, un tās galvenais uzdevumsir noliegt Latvijas okupāciju. ••• 15 gadusjaunā Ilze Liliāna Muižzemniece ir sarakstījusi jausavu trešo grāmatiņu Elīsija un Taurenis, ko ilustrējusiviņas draudzene, 16 gadus vecā Meldra Bula. (vg)M Ū Z I K A S jomā lielu interesi rada „jauniešu jautraisansamblis” Čikāgas piecīši (ČP), kuri kopš pirmākoncerta Kalamazū, Mičiganā (1961.11.III) jautrinājušitrimdu, bet padomju varas laikā slepeni Latvijāiekļuvušie skaņu ieraksti piedevām iemiesoja tautasbrīvības slāpes. Savu 50. gadskārtu ČP svin augustāar plašu atvadu koncerttūri, vispirms Siguldaspilsdrupu estrādē, pēcāk Ventspilī, Jelgavā, Preiļos,Alūksnē, Bauskā, Baložos, Valmierā u.c. Koncerts bijakupli apmeklēts, no Alūksnes pilssalas mums „teksto”rakstnieks, e-rakstu vadītājs Ainārs Zelčs, Alberts irnepārspējams joku plēsējs, un vairākas piecīšu dziesmasnu jau ir gluži kā tautasdziesmas – Hei-lai-lilaillilai-lū!Hei-lai-lilail-li. ČP koncertā Nacionālajā teātrī(19.VIII) premjers Valdis Dombrovskis pasniedz ansambļadalībniekiem Pateicības rakstu par mūža ieguldījumuLatvijas tautas pašapziņas un latvietībassaglabāšanā. ••• Balvu muižā jau 12. reizi Kamermūzikasfestivāls (27.-28.VIII) – izsmalcināta mūzika,talantīgi mūziķi, skaista un akustiska koncertzāle,no kuras logiem paveras skats uz Balvu ezeru. •••Daiņa Kalna jau 19. reizi organizēto Siguldas Opermūzikasš. g. svētku nagla – Čaikovska JevgeņijsOņegins (kam pamatā tāda paša nosaukuma pasaulesliteratūras šedevrs – Puškina „romāns dzejā”) – arglobāli pieprasītām un cildinātām operzvaigznēm –soprāns Maija Kovaļevska (Tatjana), amerikāņu baritonsGanns (Nathan Gunn – Oņegins), krievu tenorsJevgeņijs Akimovs (Ļenskis), krievu mecosoprānsMarija Gorčevskaja (Olga), bass Krišjānis Norvelis(Gremins), Kristīne Zadovska (Larina), Antra Bigača(Aukle). ••• The Guardian mūzikas kritiķa uzskatā(28.VI) pārējām divām Čo-Čo Sanas lomas atveidotājāmPučini Madame Butterfly Londonas Karaliskajāoperā (Royal Opera House Covent Garden) neesotcerību pārspēt Kristīnes Opolais dziedājumu, kurāsaklausāms smalki ievīts japāņu kultūrai raksturīgsuzsvars uz formu, taču atsedzot arī vārīgu, ievainojamudvēseli, pie kam diriģents un operzvaigznes dzīvesbiedrsAndris Nelsons, jūtīgi atbalstot solistus, izceļik nokrāsu orķestra partitūrā. ••• BBC Proms2011 koncertu sērijā Nelsons ar Birminghamas simfoniskoorķestri muzicē (30.VII) Karaliskajā Albertazālē (Riharda Štrausa Don Juan un Salome, ProkofjevaAleksandrs Ņevskis). ••• Latvijas tenorsAleksandrs Antoņenko debitējis (12.IX) LondonasKaraliskajā operā Pučīni Il tabarro (Apmetnis) strādniekaLuidži lomā. ••• Rīgas Doma 800. gadskārtaipar godu 14. Garīgās mūzikas festivāls ar koraKamēr... iestudēto Kristapa Pētersona grandiozojaundarbu Paradīze (ar Dantes, Rummo u.c. dzejastekstiem). ••• Rīgas 810. gadskārtas kulminācijair lielkoncerts Meistars. Dziesma. Leģenda56