VOL. LVII, No 4, ISSUE 267

apgalvojumam: Latvijas sociāldemokrātijas vēsturiskāloma bijusi – sasniegt nelielus mērķus ar milzīgiemupuru tūkstošiem. Mēģinājumi izkustināt Latvijasvēstures pamatakmeņus ir vairāk kā dīvaini, it īpaši21. gs., kurā iegājām ar okupācijas varu sagreizotuizpratni par bijušo. Atbildē man Jūs neatbildat manamaicinājumam Latvijas vēsturē iet pa patriotismataku, bet atrodat vainu manī: ... LP ilgus gadus bijaviens no populārākajiem un ražīgākajiem Padlatvijasrakstniekiem. Šajā sakarībā skaidrību ienest varētutieši informācijas speciālists, kāpēc Padlatvijas rakstniekipēc Latvijas neatkarības atjaunošanas saņēmaun dzīvie joprojām saņem mūža stipendijas, turpretīman parādīja trīspirkstu kombināciju... Bez atbildespalicis mans pamatjautājums – kam šodien vajadzīgalatviešu nācijas vēsture, ja tā neiet pa patriotismataku?Laimonis PursVēstule iespiesta saīsināta (red.)Ilga ReiznieceVEĻIOktobris – veļu jeb zemliku mēnesis. Dievaines.Kurzemē veļi ir saukti arī par iļģiem unpauriem. Vidzemē – par vecajiem, vecīšiem,urgučiem. Vēl – par ēniem un mūžiem, vēlun vēl, un ar to uzskaitījums tāpat nav galā.Veļu laiku latvieši turējuši par svētāko visāgadā, un tas ildzis no Miķeļiem līdz Mārtiņiem.Bet ne visur. Piemēram, Bērzonē tassācies deviņas dienas pirms Miķeļiem, Kazdangā– nedēļu pēc tiem, bet Vecumniekosveļu laiku skaitījuši no Mārtiņiem. Jādomā,tas bijis atkarīgs no lauku darbu nobeiguma,jo teikts ir arī tā - veļu laiks sākas, kad zemenomirst. Protams, konkrētie datumi, tādi kā28.oktobrī vai 1.novembrī, norāda uz jaunākulaiku un baznīcas ietekmi. Pēteris Šmitsdarbā Latviešu mitoloģija (izdevusi Latviešurakstnieku un mākslinieku biedrība Maskavā,1918) raksta: Pie veļu mielošanas turējušāsdaudzas tautas no seniem laikiem un parastirudenī pēc lauku augļu novākšanas. Kristīgābaznīca senāk izturējusies naidīgi pret šiempagānu svētkiem, bet 10. gs. sākumā katoļitos tomēr pieņēmuši. Arī pie latviešiem šīdvēseļu mielošana, kā liekas, ir cik necik pārmainījusiespēc katoļu tradīcijām. Katoļiem2. novembrī ir Dvēseļu diena, jeb, mumspierastākā valodā runājot, mirušo piemiņasNOTA BENECIENĪJAMĀ JG SAIME!Sakarā ar mūsu žurnāla inkorporēšanosASV un arī drukāšanas darbu pārcelšanuno Kanādas uz ASV, JG saimniecība līdzturpmākai vēstij atradīsies divu saimniečurokās.Tos abonētājus, kuri maksā ASV valūtā,lūdzam laikus sūtīt maksājumus ($39 pargadu, $76 par diviem − uz čekiem rakstītJauna Gaita Inc.) TIJAI KĀRKLEI (616Wiggins Rd., St. Paul, MN 55119 USA),bet tos, kuru izvēle ir maksāt Kanādasvalūtā, kā līdz šim turpināt maksājumukārtošanu ar INGRĪDU BULMANI (23Markland Drive, Toronto, ON M9C 1M8,Canada). Šī vēsts attiecas arī uz tiem, kurivēlētos piebiedroties JG labvēļu saimei.Saimniecības daļas darba atvieglošanaslabad, uz katra saņemtā žurnāla aploksnesblakus adresei atrodams uzdrukātsJūsu abonementa pēdējais apmaksātaisnumurs. Ja aploksne aizmesta, JurisŽagariņš (skat. iekšējos vākus) labprātkliedēs jebkuru neskaidrību.JG redakcijadiena. Kaut gan vienlīdzības zīmi vilkt še nevar.Kā man teica kāda latgaliešu sieviņa, nepietiekar to, ka uzliek svecīti. Par dvēselēmir jālūdz.Ko tad veļu laikā vēl darīja? Vispirms – ko nedarīja:nevērpa vilnu, nedzina vadžus, ne pirka,nedz pārdeva, lopus iz mājas neveda unnetrokšņoja. Veļu vakarus pavadīja vīrieši unsievietes kopā, vieni otriem mīklas uzdodamiun pasakas stāstīdami. Pirmā vakarā mājastēvs un māte nolika veļiem ēdienu kādāatstatā vietā klētī un pirtī. Ja rijā nedzīvojasaime, tad arvien tur tika veļi pamieloti. Veciļaudis stāstīja, ka vēl agrāki veļu mielošanasvietā mājas tēvs attaisījis logus pa nakti vaļāun abās logu pusēs pieslējis priežu lubiņas,lai veļi varētu vieglāk ievelties ..., tā savās atmiņāsraksta Andrejs Pumpurs.Ar ko mums veļus pamielot? Sakoptiem kapiem?Ar piemiņu? Jā, bet pieminēt un kādugodā turēt nozīmē viņu ne tikai ar puķēmpušķot, bet godam turpināt un tālāk darīt.oPar folkloristi Ilgu Reiznieci skat. JG266:40.73