VOL. LVII, No 4, ISSUE 267

AVENA DZEJISKIEVĒROJUMIVoldemārs Avens. Avena dzejoļi.Rīgā: Mansards, 2011. 349 lpp.Apgāds „Mansards” (proti, Jānis Oga) ar īpašuuzmanību izdod darbus, kas radušies ārpusLatvijas – trimdā. Pa vidum gan ir arī izņēmumi– izdots Broņislavas Martuževas dzejaskrājums Deg uguntiņa, un varēs sameklētvēl dažu Latvijas latvieša grāmatu. Kā „Mansarda”sevišķu veiksmi vērtēju Ingridas Vīksnasizlasi Es saku paldies, Eleonoras Šturmasapcerējumu izlasi 50 gadus mākslai pa pēdāmun Voldemāra Avena dzejas kopojumuAvena dzejoļi. Atsevišķi jāpiemin Knuta HamsunaPa aizaugušām tekām. Šās grāmatas izdošanajāuzskata gluži par varoņdarbu, ievērojotEiropas Savienības ģeķīgo ieciklēšanostikai fašisma negantībās un apzināti ļaunprātīgunorobežošanos no komunisma briesmudarbiem .Avens grāmatas Avena dzejoļi raudzības rīkojareprezentablā Berga bazāra galerijā, demonstratīvitur neizlicis savas gleznas, betomulīgs grozījās starp konkurentu darbiem.Starp izliktajiem autoriem bija arī tāda pasauleszvaigzne kā Ilmārs Blumbergs. Par absolūtasneatkarības demonstrējumu varējavērtēt arī paša Avena uzstāšanos aktiera vietā,pieaicinot par palīdzi vienīgi savu kundziIrēni. Bet ne mazākās izrādīšanās nebija, Avenambez pretenzijām iesēžoties parastā krēslā,ja īpaši noliktie divi hercogu krēsli nejaušībasdēļ bija viesu aizņemti.Ar lasīšanu, kas raksturojama par rezolūtu,dzejnieks lūkoja uzsvērt savu pantu vienkāršībuun ar skatuviskiem paņēmieniem necentāsslēpt dažu misēkli, ja kāds būtu. Visa uzstāšanāsbija patiesīguma apstarota. Es neesmuliriķis, mani panti ir dzejiska vērojuma undzīves filozofiskas izpratnes nosacīti, tā būtuvarējis sacīt Avens, bet viņš neatļāvās nekādussavu pantu raksturojumus, likdams, laimēs dzeju uztveram tikai tā, kā lasīts priekšāun kā varētu uztvert katrs, lasīdams pats.Katrs, pats lasīdams, Avena dzejā atrod daudzparadoksu. Paradokss ir autora ļoti iecienītsizteikšanās un uzrunāšanas veids. Avensir mācījies Daugavpils ģimnāzijā un Saldusģimnāzijā, kur latīņu valodu prasīja zināt. Latīņuvārdu paradoxa uzrāda gan par jēdzienasakni, turklāt ar nozīmi: negaidīti apgalvojumi,kas šķietami runā pretī veselajam saprātam,bet paradoksa vārds nāk tomēr no sengrieķuvalodas. Avens dzejā rīkojas kā īstenssengrieķu valodas pratējs, izceldams ar saviemparadoksiem vārda pamatnozīmi – pretējigaidītajam. Un Benzelera Grieķiski vāciskajāvārdnīcā teikts arī: brīnumaini. Nu jā, risinājumsdaudzos pantos rada brīnīšanos: kātad tā? Gaidījām pavisam citu iznākumu! Šīnegaidītība tonizē lasītāju, tā noturēja spriegumāarī klausītājus, kam ar visām dzesināšanasiekārtām pārkarsusī galerija lika sasprindzinātspēkus. Pats dzejnieks, dzeju lasīdams,bija nokusis kā Harijs Liepiņš pēc katras RaiņaSpēlēju dancoju izrādes, Smiļģa pātagasnemitīgi dīdīts. Avenu neviens nedīdīja, arīIrēne Avena savas interlūdijas, no Jura Kronbergapriekšvārdiem ņemtas, lasīja kā mierīguliturģiju.Avena dzeju vedas saukt drīzāk par miniatūrām,saprotams, ne Volta Vitmena, ne Sudrabkalnaminiatūru izpratnē. Dabas vērojumā(ka tā dzejā nefigurē per se) Avenam ir manāmasasaukšanās ar Pēteri Ērmani, arī pantuuzbūve reizēm ir salīdzināma. Daba nav Avenaiedvesmotāja tādā nozīmē, kā no tās ietekmējasromantiķi. Avenam daba galvenokārtir dzīves atziņu veidotāja, impulsa devējasabiedrisku kategoriju izcelšanai. Šāda pieejagan dažu pantu padara sausu. Tomēr lasīšanāAvens prata drusciņ klabošas vietas padarītmuzikālas, jebšu nekāda mūzika viņa dzejāneskan.Avens, ilgus gadus nodzīvojis Ņujorkā, tautībujuceklī, nav tomēr zaudējis latvisku dzīvesziņu. To viņam nodrošinājuši vecāki un labasskolas.„Mansarda” izdoto grāmatu var uzskatīt parAvena dzejas pilnīgu kopojumu, jo tajā ietvertivisi iepriekš izdotie krājumi: Caurumi(1968), Avis (1989) un Piezvani parīt (2002).Krājumiem pievienota dzeja, kas radusies pēcpēdējā krājuma un dažs presē publicēts, betkrājumos neievietots dzejolis. Tādā kā appendixstatusā pārdrukātas atsauksmes par iepriekšējiemAvena dzejas krājumiem.Mani Avena dzeja uzrunā spēcīgāk nekā viņagleznas, kas arī ir ar lietpratīgu un spēcīguroku radītas. Vairāk par lielajām gleznāmmani uzbilst Voldemāra Avena miniatūrgleznojumiun zīmējumi. Rakstnieks un tēlotājasmākslas pārstāvis vienā personā nav retumslatviešu kultūrā. Avenam starp viņiem ir savaar citiem nesajaucama izcila vieta.Jānis LiepiņšRakstnieks, Dr. med. Jānis Liepiņš ir stāstu, tēlojumu,atmiņu un dzejoļu grāmatu autors. Atdzejojis Dantessonetus Vita nuova kopā ar Vizmu Belševicu. Par grāmatuTautas turētāji (2008) skat. Jura Silenieka apskatuJG259:89. Voldemārs Avens ir JG redakcijas loceklis(kopš 1995).75