BAIBAS BIČOLESPARAUGSTUNDARudenim un Dzejas dienām pienācīgā intensitātērakstnieki un dzejnieki tiek aicināti uzRadio namu, kur 1. programmas vai Klasikasietvaros iespējams demonstrēt savus pantusun paust arī uzskatus, cik nu tādu paušanupieļauj ideoloģiski visumā ieturētā redakcija.Septembrim esot jau gluži ekvinokcijas dienā,radio uzbilstā dzejniece bija Baiba Bičole,kas pazīstama ne vien trimdas, bet arī dzimtenespublikai, jo Rīgā 1991. gadā ir iznākusiviņas dzejas izlase Atgriežos.Radio sarunā ar dzejnieci uzreiz atklājās iztaujātāspersonas augstā izteikšanās māksla:ne vien saturiski bagāti teikumi, bet tiepriekšzīmīgi veidoti, latvisku uzbūvi. Viņaprot atrast visatbilstošākos vārdus un liektos vajadzīgā vietā.Imants Ziedonis jau tad, kad Latvijā īsti pazīstamabija tikai Velta Toma, visādi izcēlaBaibu Bičoli kā teicamu dzejnieci. Cik daudziemviņš deva lasīt Bičoles grāmatas, neņemosteikt, jo tai laikā par tādiem tematiemnemēdza iztaujāt (atskaitot aizdomugadījumā uzraudzības orgānus), bet es tikupie grāmatas Buŗot. Un tagad, tikko atgrieziesno Jūrmalas, dzejnieks mani atkal iesaistatrimdas būšanās, vēstulē rakstīdams, kaesmu Amerikas dzejnieču apburts.Radio raidījumam Bičole bija izraudzījusiesdažādu posmu dzeju, ar nedaudziem piemēriemjaudādama raksturot sevi kopumā. Nevarusacīt, ka Bičoles izteikšanās veids manbūtu tikpat tuvs kā Imantam Ziedonim, tomērarī es ar spriegu interesi aizvien izlasu viņaspantus, ja tos ieraugu. Bet visas grāmatas,kuru ir kāds pusducis, es nemaz neesmuizlasījis. Kad, izmantojot savu ārsta stāvokli,krievu okupācijas gados tiku pie aizliegtāstrimdas literatūras, dzeju es nekad nelūdzu,pat Andreju Eglīti ne (ar Stokholmas dzejniekumani iepazīstināja viņa draudzene unpretiniece Mirdza Ķempe). Bet Baiba Bičolebez īpašas piespiešanās un diedelēšanas bijaman tomēr pazīstama.Baibas Bičoles paraugstunda nemaz nebijapilna, taču, arī nepilna būdama, tā mūs uzrunājaar māksliniecisku blīvumu, tā ka jutāmieskā labā izrādē – piepildīta, bet navpar garu.Jānis LiepiņšJaungaitniece Baiba Bičole sava jaunākā dzejkrājuma Citviet atvēršanas svētkos kopā ar apgāda „Mansards”vadītāju Jāni Ogu Satori radošajā telpā Berga bazārā, Rīgā (2011.17.IX).74
AVENA DZEJISKIEVĒROJUMIVoldemārs Avens. Avena dzejoļi.Rīgā: Mansards, 2011. 349 lpp.Apgāds „Mansards” (proti, Jānis Oga) ar īpašuuzmanību izdod darbus, kas radušies ārpusLatvijas – trimdā. Pa vidum gan ir arī izņēmumi– izdots Broņislavas Martuževas dzejaskrājums Deg uguntiņa, un varēs sameklētvēl dažu Latvijas latvieša grāmatu. Kā „Mansarda”sevišķu veiksmi vērtēju Ingridas Vīksnasizlasi Es saku paldies, Eleonoras Šturmasapcerējumu izlasi 50 gadus mākslai pa pēdāmun Voldemāra Avena dzejas kopojumuAvena dzejoļi. Atsevišķi jāpiemin Knuta HamsunaPa aizaugušām tekām. Šās grāmatas izdošanajāuzskata gluži par varoņdarbu, ievērojotEiropas Savienības ģeķīgo ieciklēšanostikai fašisma negantībās un apzināti ļaunprātīgunorobežošanos no komunisma briesmudarbiem .Avens grāmatas Avena dzejoļi raudzības rīkojareprezentablā Berga bazāra galerijā, demonstratīvitur neizlicis savas gleznas, betomulīgs grozījās starp konkurentu darbiem.Starp izliktajiem autoriem bija arī tāda pasauleszvaigzne kā Ilmārs Blumbergs. Par absolūtasneatkarības demonstrējumu varējavērtēt arī paša Avena uzstāšanos aktiera vietā,pieaicinot par palīdzi vienīgi savu kundziIrēni. Bet ne mazākās izrādīšanās nebija, Avenambez pretenzijām iesēžoties parastā krēslā,ja īpaši noliktie divi hercogu krēsli nejaušībasdēļ bija viesu aizņemti.Ar lasīšanu, kas raksturojama par rezolūtu,dzejnieks lūkoja uzsvērt savu pantu vienkāršībuun ar skatuviskiem paņēmieniem necentāsslēpt dažu misēkli, ja kāds būtu. Visa uzstāšanāsbija patiesīguma apstarota. Es neesmuliriķis, mani panti ir dzejiska vērojuma undzīves filozofiskas izpratnes nosacīti, tā būtuvarējis sacīt Avens, bet viņš neatļāvās nekādussavu pantu raksturojumus, likdams, laimēs dzeju uztveram tikai tā, kā lasīts priekšāun kā varētu uztvert katrs, lasīdams pats.Katrs, pats lasīdams, Avena dzejā atrod daudzparadoksu. Paradokss ir autora ļoti iecienītsizteikšanās un uzrunāšanas veids. Avensir mācījies Daugavpils ģimnāzijā un Saldusģimnāzijā, kur latīņu valodu prasīja zināt. Latīņuvārdu paradoxa uzrāda gan par jēdzienasakni, turklāt ar nozīmi: negaidīti apgalvojumi,kas šķietami runā pretī veselajam saprātam,bet paradoksa vārds nāk tomēr no sengrieķuvalodas. Avens dzejā rīkojas kā īstenssengrieķu valodas pratējs, izceldams ar saviemparadoksiem vārda pamatnozīmi – pretējigaidītajam. Un Benzelera Grieķiski vāciskajāvārdnīcā teikts arī: brīnumaini. Nu jā, risinājumsdaudzos pantos rada brīnīšanos: kātad tā? Gaidījām pavisam citu iznākumu! Šīnegaidītība tonizē lasītāju, tā noturēja spriegumāarī klausītājus, kam ar visām dzesināšanasiekārtām pārkarsusī galerija lika sasprindzinātspēkus. Pats dzejnieks, dzeju lasīdams,bija nokusis kā Harijs Liepiņš pēc katras RaiņaSpēlēju dancoju izrādes, Smiļģa pātagasnemitīgi dīdīts. Avenu neviens nedīdīja, arīIrēne Avena savas interlūdijas, no Jura Kronbergapriekšvārdiem ņemtas, lasīja kā mierīguliturģiju.Avena dzeju vedas saukt drīzāk par miniatūrām,saprotams, ne Volta Vitmena, ne Sudrabkalnaminiatūru izpratnē. Dabas vērojumā(ka tā dzejā nefigurē per se) Avenam ir manāmasasaukšanās ar Pēteri Ērmani, arī pantuuzbūve reizēm ir salīdzināma. Daba nav Avenaiedvesmotāja tādā nozīmē, kā no tās ietekmējasromantiķi. Avenam daba galvenokārtir dzīves atziņu veidotāja, impulsa devējasabiedrisku kategoriju izcelšanai. Šāda pieejagan dažu pantu padara sausu. Tomēr lasīšanāAvens prata drusciņ klabošas vietas padarītmuzikālas, jebšu nekāda mūzika viņa dzejāneskan.Avens, ilgus gadus nodzīvojis Ņujorkā, tautībujuceklī, nav tomēr zaudējis latvisku dzīvesziņu. To viņam nodrošinājuši vecāki un labasskolas.„Mansarda” izdoto grāmatu var uzskatīt parAvena dzejas pilnīgu kopojumu, jo tajā ietvertivisi iepriekš izdotie krājumi: Caurumi(1968), Avis (1989) un Piezvani parīt (2002).Krājumiem pievienota dzeja, kas radusies pēcpēdējā krājuma un dažs presē publicēts, betkrājumos neievietots dzejolis. Tādā kā appendixstatusā pārdrukātas atsauksmes par iepriekšējiemAvena dzejas krājumiem.Mani Avena dzeja uzrunā spēcīgāk nekā viņagleznas, kas arī ir ar lietpratīgu un spēcīguroku radītas. Vairāk par lielajām gleznāmmani uzbilst Voldemāra Avena miniatūrgleznojumiun zīmējumi. Rakstnieks un tēlotājasmākslas pārstāvis vienā personā nav retumslatviešu kultūrā. Avenam starp viņiem ir savaar citiem nesajaucama izcila vieta.Jānis LiepiņšRakstnieks, Dr. med. Jānis Liepiņš ir stāstu, tēlojumu,atmiņu un dzejoļu grāmatu autors. Atdzejojis Dantessonetus Vita nuova kopā ar Vizmu Belševicu. Par grāmatuTautas turētāji (2008) skat. Jura Silenieka apskatuJG259:89. Voldemārs Avens ir JG redakcijas loceklis(kopš 1995).75