VOL. LVII, No 4, ISSUE 267

Julijas Timošenko atbalstītāji pie Tiesas nama KijevāFoto: Agence France Pressjiem priekštečiem. Turklāt ne tikai materiālu vērtībuziņā. Tādas brīvības, izvēles un drošības iespējas, kādases savā nepilnus 40 gadus ilgajā mūžā esmu baudījusi,nav bijušas nevienam no maniem priekštečiemvairāku paaudžu garumā. Pat ja kaut kas viņiem ir bijis,tad tas ir iegūts par daudz augstāku cenu vai iratkal atņemts. Es tāda neesmu vienīgā. Tādi esammēs visi šajā valstī, tikai vajag mazliet par to aizdomāties.(..) Un par savu „bagātību” es jūtos pateicīgašai valstij. Es nekaunos to teikt. Ja es teiktu citādi,tad nebūtu cienīga saukties par savu senču pēcteci.Kad valsts pilnībā atguva neatkarību 1991. g. vasarā,es biju tikko beigusi vidusskolu un faktiski 1.IX sākumācības augstskolā jau juridiski citā valstī. ••• Daļējipateicoties baltiešu brīvības centieniem simpatizējošampadomju ģenerālim Džoharam Dudajevam,Atmodas laikā Baltijas kara garnizona Tartu priekšniekam,kura komandā bijusi iekļauta arī ar kodolieročiembruņota stratēģisko bumbvedēju vienība, Tallināun Rīgā tiek novērsta tāda mēroga asinspirts,kāda izvērtās Viļņā (1991.I). II Pasaules kara beigāsviens no Maskavas režīma en masse uz Kazahiju unRietumsibīriju deportētās ičkeriešu jeb čečenu tautas(skaitā ap 500 000) locekļiem bija Dudajevs, tolaik 8dienas vecs. Maskavas impērijai sabrūkot, viņš stājassavas zemes brīvības cīnītāju rindās, bet iet bojā(1996) no KF specdienestu aģentu rokas. Padomjuarmijas štāba vietā Tartu tagad iekārtota Dudajevamemoriālā istaba. Internetā atrodamas vairāk nekā20 Dudajevam veltītas vietas (ielas, parki, laukumietc.), kas Maskavai nav pa prātam. Arī Rīgā padlaikaKosmonautikas gatve, pārdēvēta Dudajeva vārdā,novērtējot viņa lomu nesenajā Baltijas valstu vēsturēun uzsverot ičkeriešu tautas joprojām nerimstošocīņu par brīvību, ir kā dadzis zināmu aprindu acīs. Rīgasmērs Ušakovs (SC) pēc tikšanās ar promaskaviskāČečenijas leļļu režīma pārstāvjiem – Groznijas pašvaldībasdelegāciju – ierosina (lai izrādītu cieņu čečeņiem!?)Dudajeva gatvi pārdēvēt par MahmudaEsambajeva gatvi, kaut arī šim čečenu dejotājam arRīgu nav nekāda sakara. Gods Rīgas Pieminekļu padomei,kas mēra ierosinājumu vienbalsīgi noraida(16.VIII). ••• Lai gan finansējums Komunistiskā teroraupuru memoriālam Torņkalnā piešķirts jau2007. g., tā būvniecību bremzē Rīgas domes valdošākoalīcija, pakļāvusies mēra „īpašajam” viedoklim parokupāciju (1940.VI). ••• Vairāki JG saimes locekļiir jautājuši, ko īsti nozīmē salikums valsts nozagšana?– Labu atbildi un piemēru blogā dod (1.IX) grāmatasThe System Made Me Do It: Corruption in thePost-Communist Region (2005; latviskais tulk.: Korupcijapostkomunisma valstīs – 2006) autore, politoloģijasdoktore (U. of Chicago) Rasma Kārkliņa:kad koruptīvi politiski spēki kādu politisku lēmumu,likumu vai valsts institūciju ar melīgām un nelikumīgāmmetodēm pārņem savā varā, lai tad gūtu privātulabumu uz sabiedrības rēķina. Attiecībā uz lēmumiemun līgumiem spilgts piemērs esot mēģinājums„privatizēt” Air Baltic, arī metode ir klasiska: pakāpeniskipiesavināties uzņēmuma daļas, panākt valstijneizdevīgus līgumus, duļķot informāciju par notiekošo,kavēt tiesu darbus. Lai to visu panāktu, valsts nozadzējimērķtiecīgi uzpērk vai citādi ietekmē politikaslēmējus, uzpērk vai ietekmē medijus un cenšasneitralizēt tiesībsargājošo iestāžu rīcībspēju. •••Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanaslielajiem svētkiem Aglonā vistālāko ceļu braukšusmērojuši svētceļnieki no Gvatemalas, kam sekoitāļi, nīderlandieši, vācieši un poļi; kājām – liepājnieki(460 km), bet ar velosipēdiem – kurzemnieki (500km). ••• Pasaules vieglatlētikas čempionātā Dienvidkorejābronzas medaļu izcīna (28.VIII) mūsu tāllēcējaIneta Radēviča (skat. JG264:56, 64-65), tādējādisaņemot ceļa zīmi uz Olimpiskajām spēlēm Londonā(2012). ••• Par jauno RLB vadītāju ievēlēts (3.VIII) Guntis Gailītis, režisors un Rīgas Pieminekļuaģentūras direktors. (re)L A T V I J A I V I S A P K Ā R T – ZVIEDRIJASpremjers Reinfelts (Fredrik Reinfeldt) StokholmasNormalmes laukumā (15.VIII), kur Atmodas laikādemonstranti t.d. Pirmdienas kustības mītiņospauž atbalstu Baltijas valstu neatkarības centieniem:Zviedrijai ir goda parāds pret Igaunijas, Latvijas unLietuvas tautām. Mēs esam to parādā paši sev, unmēs esam parādā to Baltijas tautām – atcerēties pagātni,taču veidot arī kopīgu nākotni – ar piebildi, kabaltiešu karavīru izdošana (1945) Padomju Savienībaibijis Zviedrijas ārpolitikas tumšais brīdis (AFP/LETA 15.VIII). ••• Bij. konsuls Rīgā (1989-1991),vienīgais rietumnieks, kurš kopā ar AP deputātiemnakšņojis Saeimas ēkā, kad jebkurā brīdī gaidāmsbijis omoniešu iebrukums, pēcāk premjera Karla Biltapadomnieks, tagad vēstnieks Ķīnā Larss Fredēns(Lars Peter Fredén), grāmatas Återkomster: Svensksäkerhetspolitik och de baltiska ländernas första åri självständighet 1991-1994 (kas atklātības ziņā tieksalīdzināta ar WikiLeaks dokumentiem) latviskotāsversijas Atgriešanās: Zviedrijas drošības politika unBaltijas valstu atgūtās neatkarības pirmie gadi 1991-1994 atvēršanā atzīstas, ka ļoti maz Zviedrijas varasaprindās toreiz ticēja, ka Krievija izvedīs savu karaspēkuno Baltijas pilnībā. Domāja, ka paliks flotesun raķešu bāzes, ka paliks Skrundas lokators, piebilstot,ka 90. gadu sākumā arī citās Rietumeiropasgalvaspilsētās valdījusi pārliecība, ka KF armijasaiziešana nenotiks mierīgi un līdzāspastāvēšanaar krievvalodīgo kopienu varētu izvērsties bruņotākonfliktā pēc Piedņestras un Abhāzijas scenārija(LA.lv 31.VIII). Viņš arī izsaka viedokli intervijā krievuavīzei Teļegraf (30.VIII), ka LV ir tiesības pieprasītno KF kompensāciju par okupācijas gados nodarītajiemzaudējumiem, gan ar piebildi: diezin vai politiķito darīs. ••• IGAUNIJAS parlaments Rīgikogupar valsts prezidentu atkārtoti ievēlējis (29.VIII)47 g.v. Tomasu Hendriku Ilvesu, Atmodas laikā RadioBrīvā Eiropa igauņu redakcijas vadītāju Minhenē.••• SKANDINĀVU politikā ļoti būtiska ir cilvēku65